SPECIĀLIZLAIDUMS: Jaunākais par karadarbību Ukrainā ar Igoru Rajevu 0
Ukrainas Bruņotie spēki dzen Krievijas karavīrus prom no Kijivas, veic pretuzbrukumus Harkivas virzienā un izpilda taktiskas darbības pret ienaidnieka aizsardzību Hersonas virzienā, preses brīfingā paziņojis Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs.
“Kijivas virzienā ienaidnieks veic daļēju rotāciju ar spēku atvilkšanu un pārsviešanu, domājams, uz Apvienoto spēku operācijas zonu [Donbasā]. Tomēr tam pilnībā neizdodas norobežot tos posmus un rajonus, kuros vēlētos iegūt, lai nodrošinātu šo rotāciju. Mūsu karaspēks viņus dzen gan uz ziemeļrietumiem, gan uz ziemeļaustrumiem, atbīdot tālāk no Kijivas, padarot praktiski neiespējamu jebkādu atkārtotu uzbrukumu Kijivai. Mēs atbrīvojam mūsu zemi. Padzenam ienaidnieku,” viņš klāstīja.
Arestovičs arī paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki veic pretuzbrukumus Harkivas virzienā un turpina taktiskās darbības pret ienaidnieka aizsardzību Hersonas virzienā.
Ukrainas prezidenta biroja padomnieks norādīja, ka situācija kopumā vērtējama kā optimistiska ar nelielu Ukrainas pārsvaru.
Vienlaikus viņš atzina, ka Krievija turpina gaisa triecienus pa kritiskās infrastruktūras, militārās rūpniecības objektiem, turpina iznicināt dzīvojamo māju rajonus, jo īpaši Mariupolē, Harhivā, Černihivā. Šajā kontekstā, kā sacīja Arestovičs, Krievija mēģina pārvērst Černihivu par “otru Mariupoli”.
“Tomēr domāju, ka mēs tiksim galā. Ar Černihivu joprojām ir sauszemes ceļš, tiek sniegta militārā un humānā palīdzība un cilvēki var izbraukt no pilsētas,” norādīja Arestovičs.
Krievijas karaspēks ieņēmis Izjumas pilsētu
Krievijas karaspēks kontrolē Izjumas pilsētu, kas ir rajona centrs Harkivas apgabalā, paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.
Par Izjumas ieņemšanu Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja jau 24.martā, taču tad Izjumas varas iestādes paziņoja, ka cīņas par pilsētu turpinās.
Izjumas iedzīvotāju skaits ir 50 000 cilvēku, bet pilsēta ir nozīmīgs dzelzceļa mezgls.
Šolcs: Putins saņem nepilnīgu informāciju par karu
Vācijas kanclers Olafs Šolcs izteica šaubas par to, vai Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomnieki sniedz viņam pilnīgu informāciju par situāciju Ukrainā.
Politikas podkāstam, kas tiks pārraidīts svētdien, Šolcs sacīja – viņš ir pārliecināts, “ka Krievijas prezidents nav pienācīgi informēts” un ka “viņa dienesti slēpj no viņa daudzas patiesības, piemēram, cik daudzi Krievijas karavīri ir krituši šajā karā”.
Lielbritānijas izlūkdienesta GCHQ priekšnieks vēl ceturtdien norādīja, ka Putina padomniekiem ir bail viņam teikt patiesību. Arī ASV valdība ceturtdien nāca klajā ar līdzīgu paziņojumu, atsaucoties uz savu izlūkdienestu.
Tomēr Šolcs norādīja, ka Kremlim būtu jāapzinās saistībā ar Ukrainu veikto maldīgo aprēķinu mērogs. Putins jutis, ka Krievijas armija viņu pievīlusi, sacīja Šolcs, kas savukārt novedis pie spriedzes attiecībās starp Kremļa saimnieku un armijas vadību.
Šolcs uzsvēra, ka Krievija no šī konflikta nevar izkļūt kā uzvarētāja, lai arī kā karš beigtos.
“Šis karš iznīcina ne tikai Ukrainu, bet arī Krievijas nākotni,” viņš sacīja, piebilstot, ka bez atrisinājuma ar mieru Krievijai nav izredžu atgriezties pat pie mērenas ekonomiskās augšupejas.
