SPECIĀLIZLAIDUMS. Baltkrievi atsakās “potenciāli karot”, krieviem trūkst siltu drēbju, Zelenskis ielūdz ciemos pāvestu 0
Baltkrievijas bruņotie spēki var tikt iesaistīti karā pret Ukrainu, tomēr Baltkrievijas karavīri masveidā atsakās piedalīties šajā karā, teikts Ukrainas Aizsardzības ministrijas operatīvajā informācijā par Krievijas iebrukumu.
“Pastāv iespējamība, ka Baltkrievijas Republikas bruņotie spēki tiktu iesaistīti karā pret Ukrainu Krievijas Federācijas pusē. Tomēr, saskaņā ar esošo informāciju, daudzi [šo spēku] personālsastāva karavīri un daži komandieri atsakās piedalīties okupācijas darbībās pret mūsu valsti,” teikts Ukrainas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.
Tajā gan atzīmēts, ka Baltkrievijas militārā un politiskā vadība turpina sniegt Krievijas karaspēkam vispusīgu atbalstu, ļaujot izmantot lidlauku un transporta tīklu, kā arī atsevišķas veselības aizsardzības iestādes. Tādējādi Baltkrievijas vadība ir līdzdalībniece noziegumos pret ukraiņu tautu.
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka ir iespējams iebrukums no Baltkrievijas Volīnijas virzienā, tomēr Ukrainas aizstāvji ir gatavi dot pretsparu.
Pentagons: Krievijas karaspēkam Ukrainā trūkst ne vien munīcijas un pārtikas, bet arī kuģu degvielas un silta apģērba
Krievijas karaspēkam Ukrainā trūkst ne vien munīcijas un pārtikas, bet pat degvielas kuģiem Melnajā jūrā un silta apģērba karavīriem, slēgtā preses konferencē paziņoja ASV Aizsardzības ministrijas ierēdnis, kuru citēja “Radio Brīvība”.
“Lielā un apjomīgā operācija, kādu viņi nekad agrāk nebija rīkojuši, ilgst jau mēnesi, bet viņi vēl arvien nav atrisinājuši resursu papildināšanas problēmu,” sacīja Pentagona ierēdnis.
Viņš atzīmēja, ka šīs grūtības radušās jau nedēļu pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma.
Krievijas karavīriem ir problēmas ar rezervēm, augstas precizitātes munīciju, sakariem un pat siltu apģērbu, tāpēc viņi cieš no apsaldēšanās.
Pentagons uzskata, ka Krievijas karaspēkam ir problēmas ar pavēlniecību un kontroli, jo bez sakariem ir grūti noregulēt loģistiku un virzīšanos uz priekšu.
“Viņiem ir problēmas ar degvielu pat jūrā. Viņus uztrauc tas, kā uzpildīt savus kuģus ar degvielu,” sacīja Pentagona ierēdnis.
Zelenskis uzaicinājis Romas pāvestu apmeklēt Ukrainu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis videouzrunā valsts iedzīvotājiem paziņoja, ka ir uzaicinājis Romas pāvestu Francisku apmeklēt Ukrainu.
“Šodien bija viena no tām dienām, kas ļauj ar pārliecību teikt, ka ar mums ir visa pasaule. Es no rīta runāju ar Romas pāvestu Francisku par miera meklēšanu Ukrainai, okupantu zvērībām un humānajiem koridoriem uz aplenktajām pilsētām,” sacīja prezidents.
Zelenskis pateicās pāvestam un uzaicināja viņu apmeklēt Ukrainu.
“Es ticu, ka mēs spēsim organizēt šo svarīgo vizīti, kas viennozīmīgi atbalstīs katru no mums,” sacīja Zelenskis.
Zelenskis otrdien arī aicināja pāvestu Francisku kļūt par starpnieku Ukrainas konfliktā ar Krieviju, lai palīdzētu mazināt cilvēku ciešanas.
Francisks ir vairākkārt aicinājis izbeigt karu Ukrainā un nosodījis cilvēku slaktiņu, kas tur notiek, bet izvairījies nosaukt Krieviju vārdā.
Krievijas karaspēka sagrautajā Mariupolē iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku
Krievijas karaspēka sagrautajā Mariupolē iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku, kuriem jācieš bads, slāpes un nebeidzama bombardēšana, paziņojis Ukrainas prezidents Volidimirs Zelenskis.
Prezidents video uzrunā otrdien paziņoja, ka 24 stundu laikā no Mariupoles izdevies izbēgt vairāk nekā 7000 cilvēku, bet daudzi citi nespēj pamest pilsētu, ko bēgļi raksturojuši kā sasalušu elli, kas pilna līķiem un ēku drupām.
“Pilsētā pašreiz ir gandrīz 100 000 cilvēku nehumānos apstākļos. Tas ir pilnīgs aplenkums. Bez pārtikas, ūdens, medikamentiem, ar pastāvīgām apšaudēm un bombardēšanu,” sacīja Zelenskis, kārtējo reizi aicinot Krievijai atļaut drošu humāno koridoru izveidošanu civiliedzīvotāju evakuācijai.
ASV Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks tagad apšauda Mariupoli ar artilēriju, tālas darbības raķetēm un no karaflotes kuģiem Azovas jūrā. Ukrainas spēki ziņoja, ka notiek arī smagas cīņas ar Krievijas kājiniekiem, kas mēģina ieņemt pilsētu.
ANO aģentūras aplēsušas, ka karadarbībā Mariupolē cietuši aptuveni 20 000 cilvēku un aptuveni 3000 varētu būt miruši, taču precīzs skaits nav zināms.
Mariupole ir aplenkta jau gandrīz mēnesi.
Ukraina pirmdien noraidīja Krievijas ultimātu, kurā tā pieprasīja atdot Mariupoli.