SPECIĀLIZLAIDUMS. ASV prezidenta vēlēšanas 2024, kam seko līdzi visā pasaulē! Kurš uzvarēs – Donalds Tramps vai Kamala Harisa? Amerikāņu un ekspertu komentāri 186
Otrdien, 5.novembrī, ASV notika prezidenta vēlēšanas, kurās no Demokrātu partijas startēja pašreizējā viceprezidente Kamala Harisa, kura sacenšas ar republikāņu kandidātu – bijušo prezidentu Donaldu Trampu. TV24 ēterā un tiešsaistē portālā LA.LV būs skatāms SPECIĀLIZLAIDUMS šodien, 6.novembrī, no pulksten 8:30 – 11:00, kurā ASV prezidenta vēlēšanu norisi komentēs Ansis Bogustovs un Kārlis Streips!
Speciālizlaidumā “Amerikas prezidenta vēlēšanas” būs iespēja uzklausīt pirmos amerikāņu un ekspertu viedokļus, sekot līdzi balsu skaitīšanai, kā arī sazināties ar Amerikas latviešiem, lai uzzinātu, kuram pēc viņu domām jākļūst par jauno Baltā nama saimnieku.
Tramps paziņo par savu uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās
Republikāņu kandidāts eksprezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja par savu uzvaru otrdien notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās, ziņo LETA 6.noembrī pulksten 9:48 (pēc LV laika).
Pēc jaunākajām telekanālu aplēsēm, Trampam pietrūkst tikai dažas no uzvarai nepieciešamajām 270 elektoru balsīm, un demokrātu kandidātei, pašreizējai viceprezidentei Kamalai Herisai vairs nav izredžu viņu uzvarēt.
“Mēs pārvarējām šķēršļus, lai gan neviens neuzskatīja, ka tos būs iespējams pārvarēt,” Tramps sacīja, uzrunājot atbalstītājus Vestpalmbīčā, Floridā.
“Tā ir politiska uzvara, kādu mūsu valsts vēl nav pieredzējusi, viņš teica.
“Amerika mums ir piešķīrusi bezprecedenta un spēcīgu mandātu,” uzsvēra Tramps, atsaucoties uz to, ka otrdienas vēlēšanās republikāņi no demokrātiem atguvuši kontroli pār Senātu.
Jaunākie ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti pēc mediju aplēsēm: Tramps ieguvis 265, Herisa – 188 elektoru balsis
ASV otrdien notikušajās prezidenta vēlēšanās republikāņu kandidāts Donalds Tramps sev nodrošinājis vismaz 265 elektoru balsis, savukārt viņa sāncense demokrātu kandidāte Kamala Herisa – 188 elektoru balsis, liecina televīzijas kanālu CNN un BBC aplēses, ziņoja LETA 6. novembrī, pulksten 9:17.
Balsu skaitīšana turpinās, taču ASV mediji vēsta par gaidāmo Trampa uzvaru. Telekanāls “Fox News” pat prognozē, ka Tramps jau ieguvis 277 elektoru balsis, tādējādi nodrošinot sev uzvaru.
Jaunākās aplēses rāda, ka Tramps uzvarējis vēl vienā tā dēvētajā svārstīgajā štatā – Pensilvānijā.
No septiņiem vēlēšanu iznākumam izšķiroši svarīgajiem svārstīgajiem štatiem, Tramps uzvarējis trijos – Džordžijā, Pensilvānijā un Ziemeļkarolīnā.
Pagaidām nav noskaidrots uzvarētājs vēl četros svārstīgajos štatos – Arizonā, Mičiganā, Nevadā un Viskonsinā, tomēr aplēses rāda, ka tajos vadībā ir Tramps.
Herisas vēlēšanu štābs paziņojis, ka viņa neuzstāsies ar publisku uzrunu pēcvēlēšanu naktī, bet tā gaidāma trešdien. ASV austrumkrastā pašlaik ir pāri vieniem naktī. Savukārt Tramps drīzumā gatavojas uzrunāt savus atbalstītājus Vestpalmbīčā, Floridā.
ASV prezidents netiek ievēlēts tieši, bet vēlētāji patiesībā izraugās 538 elektorus, kuri tad arī ievēlē nākamo Baltā nama saimnieku.
Lai nokļūtu Baltajā namā, kandidātam jāiegūst elektoru kolēģijā absolūtais vairākums, tas ir, vismaz 270 balsis.
Bijušais prezidents Tramps guvis uzvaru Aidaho, Aiovā, Alabamā, Arkanzasā, Dienviddakotā, Dienvidkarolīnā, Džordžijā, Floridā, Indiānā, Jūtā, Kanzasā, Kentuki, Luiziānā, Misisipi, Misūri, Montānā, Ohaio, Oklahomā, Pensilvānijā, Rietumvirdžīnijā, Teksasā, Tenesī, Vaiomingā, Ziemeļdakotā un Ziemeļkarolīnā, kamēr pašreizējā viceprezidente Herisa uzvarējusi Delavērā, Ilinoisā, Kalifornijā, Kolorado, Masačūsetsā, Merilendā, Ņujorkā, Ņūmeksikā, Oregonā, Rodailendā un Vērmontā, kā arī Kolumbijas apgabalā.
Mediju aplēses: Tramps ieguvis 246, Harisa – 187 elektoru balsis
ASV otrdien notikušajās prezidenta vēlēšanās republikāņu kandidāts Donalds Tramps sev nodrošinājis vismaz 246 elektoru balsis, savukārt viņa sāncense demokrātu kandidāte Kamala Harisa – 187 elektoru balsis, liecina televīzijas kanālu CNN un BBC aplēses, vēsta LETA šorīt, 6.novembrī, pulksten 8:19 (pēc LV laika).
Balsu skaitīšana turpinās.
Jaunākās aplēses rāda, ka Harisa uzvarējusi Ņūmeksikas štatā, nodrošinot sev tā piecu elektoru balsis.
No septiņiem vēlēšanu iznākumam izšķiroši svarīgajiem tā dēvētajiem svārstīgajiem štatiem, Tramps uzvarējis divos – Džordžijā un Ziemeļkarolīnā.
Pagaidām nav noskaidrots uzvarētājs vēl piecos svārstīgajos štatos – Arizonā, Mičiganā, Nevadā, Pensilvānijā un Viskonsinā, tomēr aplēses rāda, ka tajos vadībā ir Tramps.
Harisas vēlēšanu štābs paziņojis, ka viņa neuzstāsies ar publisku uzrunu pēcvēlēšanu naktī, bet tā gaidāma trešdien. ASV austrumkrastā pašlaik ir pāri vieniem naktī. Savukārt Tramps drīzumā gatavojas uzrunāt savus atbalstītājus Vestpalmbīčā, Floridā.
ASV prezidents netiek ievēlēts tieši, bet vēlētāji patiesībā izraugās 538 elektorus, kuri tad arī ievēlē nākamo Baltā nama saimnieku.
Lai nokļūtu Baltajā namā, kandidātam jāiegūst elektoru kolēģijā absolūtais vairākums, tas ir, vismaz 270 balsis.
Bijušais prezidents Tramps guvis uzvaru Aidaho, Aiovā, Alabamā, Arkanzasā, Dienviddakotā, Dienvidkarolīnā, Džordžijā, Floridā, Indiānā, Jūtā, Kanzasā, Kentuki, Luiziānā, Misisipi, Misūri, Montānā, Ohaio, Oklahomā, Rietumvirdžīnijā, Teksasā, Tenesī, Vaiomingā, Ziemeļdakotā un Ziemeļkarolīnā, kamēr pašreizējā viceprezidente Herisa uzvarējusi Delavērā, Ilinoisā, Kalifornijā, Kolorado, Masačūsetsā, Merilendā, Ņujorkā, Ņūmeksikā, Oregonā, Rodailendā un Vērmontā, kā arī Kolumbijas apgabalā.
Republikāņi izcīnījuši vairākumu ASV Senātā
ASV republikāņi izcīnījuši vairākumu Senātā, no 100 senatoru vietām iegūstot vismaz 51, liecina jaunākās telekanālu aplēses, ziņo LETA 6.novembra rītā.
Telekanāli “Fox News” un NBC par to paziņoja pēc tam, kad republikāņi bija guvuši uzvaru cīņā par Ohaio un Rietumvirdžīnijas vietām ASV Senātā. Līdz šim šos vēlēšanu apgabalus Senātā pārstāvēja politiskie sāncenši.
Vēl tiek gaidīti rezultāti cīņā par citām Senāta vietām.
Tagad uzmanība pievērsta demokrātu “zilajam mūrim” – Pensilvānijas, Mičiganas un Viskonsinas štatiem, kur demokrāti cīnījās, lai nosargātu vietas.
Līdz šim demokrātiem ASV Kongresa augšpalātā bija niecīgs vairākums.
Līdz ar prezidenta vēlēšanām otrdien tika pārvēlēta arī trešdaļa senatoru un visi Pārstāvju palātas locekļi. Cīņa norisinājās par 34 vietām Senātā un par 435 vietām Kongresa apakšpalātā, kas līdz šim bijis republikāņu kontrolē.
Vairākos ASV štatos saņemti draudi par spridzekļiem vēlēšanu iecirkņos
ASV otrdien prezidenta vēlēšanu gaitā Džordžijā un Pensilvānijā, kas ir divi no vēlēšanu iznākumam izšķiroši svarīgajiem svārstīgajiem štatiem, saņemti draudi par spridzekļiem vairākos desmitos vēlēšanu iecirkņu, bet Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) paziņojis par šādiem draudiem vairākās pavalstīs.
Kaut arī draudi Džordžijas lielākās pilsētas Atlantas reģionā nešķita ticami, tomēr dažu draudu dēļ vēlēšanu iecirkņi uz īsu brīdi pārtrauca darbu, kamēr varasiestādes pārbaudīja, vai tajos nav spridzekļu.
“FIB ir informēts par spridzināšanas draudiem vēlēšanu iecirkņos vairākos štatos, no kuriem daudzi, šķiet, pausti no Krievijas e-pasta domēniem,” paziņojumā apliecināja FIB pārstāve sakariem ar presi Savanna Simsa.
“Neviens no draudiem līdz šim nav atzīts par ticamu,” viņa piebilda, aicinot sabiedrību “saglabāt modrību”.
Džordžijas valsts sekretārs Breds Rafenspergers paziņoja, ka pavalsts ir identificējusi Krieviju kā spridzināšanas draudu avotu, bet sīkāk neinformēja.
Džordžijas Fultonas apgabalā, kurā ietilpst Atlanta, 32 vēlēšanu iecirkņi bija to vidū, kam izteikti draudi, žurnālistiem pavēstīja apgabala policijas priekšnieks Veids Jeitss.
Viņš piebilda, ka pieci iecirkņi uz īsu brīdi tika slēgti, kamēr varasiestādes pārbaudīja, vai tajos nav sprāgstvielu, bet nekas netika atrasts.
Vēl piecos vēlēšanu iecirkņos demokrātu bastionā Dekalbas apgabalā balsošana tika uz laiku pārtraukta.
Pensilvānijas gubernators Džošs Šapiro žurnālistiem sacīja, ka visā štatā izteikti draudi par spridzināšanu vēlēšanu iecirkņos un sabiedriskās ēkās, taču neviens no tiem nešķita ticams.
Sprādzienu draudu dēļ tika īslaicīgi pārtraukta balsošana arī vairākos vēlēšanu iecirkņos divos citos svārstīgajos štatos – Mičiganā un Viskonsinā.
5.novembrī ASV balstiesīgie vēlētāji izlems, vai nākamais prezidents būs Tramps vai Harisa?
Šīs vēlēšanas atspoguļo dziļo sašķeltību ASV sabiedrībā, ko demonstrēja arī priekšvēlēšanu kampaņa, kurā argumentus pamatā aizstāja savstarpēji apvainojumi. Verbālās agresijas nokaitēto kampaņu iezīmēja arī vismaz divi atentāta mēģinājumi pret Trampu.
Šīm vēlēšanām neparasti liela uzmanība pievērsta arī ārvalstīs, jo tās var atstāt ievērojamu iespaidu gan uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, gan uz situāciju Tuvajos Austrumos.
Kā vēstīja LETA, tad aptaujas gan nacionālajā līmenī, gan septiņos tā dēvētajos svārstīgajos štatos liecina, ka abu kandidātu izredzes ir līdzīgas un vēlēšanu iznākumu ir grūti prognozēt. Tas savukārt izsaucis bažas, ka, zaudētājam atsakoties pieņemt savu sakāvi, neapmierinātība ar vēlēšanu rezultātiem var pāraugt ielu protestos un pat vardarbībā.
Neskatoties uz to, abi kandidāti pauž stingru pārliecību par savu uzvaru, un abas puses papildus iedvesmojis lielais iepriekš nobalsojušo vēlētāju skaits.
Līdz pirmdienai, 4.oktobrim, iepriekš nobalsojušo skaits bija pārsniedzis jau 78 miljonus, kas ir aptuveni puse no to amerikāņu kopskaita, kas piedalījās iepriekšējās prezidenta vēlēšanās 2020.gadā.
Saskaņā ar abu partiju politikas centra (BPC) datiem kopumā 2024.gada vēlēšanās ir tiesības piedalīties 244 miljoniem balsstiesīgo amerikāņu.
Cik liela būs vēlētāju aktivitāte, pagaidām nav skaidrs, taču 2020.gadā pie balsošanas urnām devās 66% balsstiesīgo amerikāņu, un tā bija lielākā vēlētāju aktivitāte kopš 1900.gada.
Taču ASV prezidenta vēlēšanās ne vienmēr uzvar tas kandidāts, kas saņēmis visvairāk balsu nacionālā mērogā, jo uzvara pienākas tam pretendentam uz Baltā nama atslēgām, kas ieguvis vairākumu elektoru kolēģijā, kuru veido 538 štatu pārstāvji.
Tādējādi, lai uzvarētu vēlēšanās, kandidātam jāizcīna vismaz 270 elektoru balsis.
Elektoru vietu skaits pa štatiem sadalīts atkarībā no katras pavalsts iedzīvotāju skaita un atbilst pavalsts pārstāvju skaitam Kongresā.
Vairumā štatu elektoru balsis tiek sadalītas pēc principa “uzvarētājs savāc visu”, tas ir, visas attiecīgās pavalsts elektoru balsis pienākas tam kandidātam, par kuru šajā štatā balsojis vislielākais vēlētāju skaits.
Citāda kārtība ir tikai divos štatos – Meinā un Nebraskā, kur elektoru balsis piesaistītas Kongresa vēlēšanu apgabaliem.
Tādējādi vēlēšanu galīgo iznākumu faktiski izšķirs balsojuma rezultāts septiņos svārstīgajos štatos – Arizonā, Džordžijā, Mičiganā, Nevadā, Pensilvānijā, Viskonsinā un Ziemeļkarolīnā. Šajās pavalstīs izšķiroša nozīme var būt katrai balsij.
Elektori formālai balsošanai par prezidenta vēlēšanu uzvarētāju pulcēsies savu štatu galvaspilsētās 17.decembrī, bet 6.janvārī viņu balsojumu apstiprinās Kongress.
Jaunievēlētais prezidents savu amata zvērestu dos 20.janvārī.
Pārvēl arī ASV senatorus un Pārstāvju palātas locekļus
Līdz ar prezidenta vēlēšanām otrdien, 5.novembrī, tika pārvēlēta arī trešdaļa senatoru un visi Pārstāvju palātas locekļi. Cīņa norisinās par 34 vietām Senātā un par 435 vietām Kongresa apakšpalātā.
Demokrāti cer atkarot šobrīd republikāņu kontrolēto vairākumu Pārstāvju palātā, kamēr republikāņi cer pārņemt savā kontrolē Senātu, kur demokrātiem šobrīd ir niecīgs vairākums.
11 no 50 ASV štatiem otrdien notiek arī gubernatoru vēlēšanas, no kurām vislielākā uzmanība pievērsta vēlēšanām Ņūhempšīrā, Ziemeļkarolīnā, Indiānā un Vašingtonas pavalstī.
Vienlaikus dažādos štatos notiek daudzi referendumi par dažādiem jautājumiem.
Kopš 2022.gadā Augstākā tiesa atcēla 1973.gada spriedums lietā “Rou pret Veidu”, ar kuru tika garantētas tiesības uz abortu, abortu jautājums politiskajās debatēs kļuvis par vienu no galvenajām tēmām.
Arī otrdien, 5.novembrī, desmit pavalstīs vēlētājiem bija iespēja paust savu viedokli par sieviešu reproduktīvajām tiesībām. Nebraskā šajā jautājumā notiks pat divi referendumi. Vienā no tiem balsošanai nodots priekšlikums par abortu aizliegumu pēc 12 grūtniecības nedēļas, bet otrajā – priekšlikums atļaut grūtniecības pārtraukšanu līdz brīdim, kad auglis spēj izdzīvot ārpus dzemdes.
Vairākos desmitos štatu vēlētājiem dota iespēja izteikties arī daudzos citos jautājumos. Piemēram, Kolorado vēlētājiem jāizlemj, vai aizliegt medīt pumas un lūšus. Savukārt Meinā pilsoņiem jālemj par štata karoga maiņu.
Tajā pašā laikā notiks dažāda līmeņa vietējo amatpersonu vēlēšanas, sākot ar štatu likumdevēju sapulču locekļiem, tiesnešiem, pilsētu mēriem un beidzot ar municipālo padomju locekļiem, grāfistu amatpersonām un šerifiem.
Rite: NATO paliks vienota neatkarīgi no ASV vēlēšanu iznākuma
NATO paliks vienota neatkarīgi no tā, kas uzvarēs ASV prezidenta vēlēšanās, pirmdien, 4.novembrī, Berlīnē sacīja alianses ģenerālsekretārs Marks Rite, vēstīja LETA.
“Lai kas arī uzvarētu šajās vēlēšanās, mēs strādāsim ar Kamalu Harisu, mēs strādāsim ar Donaldu Trampu un gādāsim, lai alianse paliktu vienota,” sacīja alianses vadītājs.
Nav šaubu, ka neatkarīgi no tā, kas uzvarēs vēlēšanās, viņa vai viņš turpinās atbalstīt NATO, jo tas ir Savienoto Valstu interesēs, sacīja Rite.
Rietumu sabiedrotie baidās, ka Aukstā kara sākumā izveidoto aizsardzības aliansi gaida trauksmaini laiki, ja Tramps uzvarēs otrdien gaidāmajās ASV vēlēšanās.
Tramps savas prezidentūras laikā no 2017. līdz 2021.gadam pārmeta sabiedrotajiem nepietiekamus ieguldījumus aizsardzībā.
Republikāņu Baltā nama pretendents vēl februārī brīdināja, ka mudinās krievus darīt ko vien viņi grib NATO sabiedrotajiem, kas nemaksā vairāk par kopīgo aizsardzību.
Herisa tikmēr bieži norādījusi uz Trampa izteikumiem, jo viņa, tāpat kā prezidents Džo Baidens, sola sadarboties ar sabiedrotajiem un atbalstīt NATO.
Rietumu sabiedrotie arī baidās, ka Trampa prezidentūra varētu nozīmēt militārās palīdzības samazināšanu Ukrainai no ASV puses.
Rite sacīja, ka ziņojumi par Ziemeļkorejas karaspēku Krievijā nozīmē, ka ir svarīgi darīt visu iespējamo, lai saglabātu ne tikai eiroatlantiskā reģiona, bet arī Indijas un Klusā okeāna reģiona drošību.
“Tas motivē mūs pastiprināt centienus, lai darītu vēl vairāk,” viņš sacīja, Phenjanas atbalstu Maskavai raksturojot kā “ļoti nopietnu notikumu attīstību un eskalāciju”.
Rite sacīja, ka divpusējie drošības nolīgumi, kas parakstīti starp vairākām valstīm un Ukrainu, ir tilts uz dalību NATO ilgtermiņā.
“Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Ukraina kādu dienu kļūs par NATO dalībvalsti,” apliecināja alianses vadītājs.
