SPECIĀLIZLAIDUMS. Akutālais par karadarbību Ukrainā 28
Krievijā ceremonijā Kronštatē admirālis Aleksandrs Moisejevs stādīts priekšā kā Jūras karaflotes virspavēlnieka pienākumu pagaidu izpildītājs, otrdien vēsta Kremļa propagandas izdevuma “RIA-Novosti” korespondents.
Līdz šim Moisejevs bija Ziemeļu flotes komandieris.
10.martā tīmekļa izdevums “Fontanka” jau ziņoja, ka Moisejevs iecelts par Jūras karaflotes virspavēlnieka pienākumu pagaidu izpildītāju, nomainot Nikolaju Jevmenovu.
Jevmenovs Jūras karaflotes virspavēlnieka amatā tika iecelts 2019.gadā.
Viņš virspavēlnieka amatu zaudēja pēc vairāku Krievijas karakuģu nogremdēšanas Melnajā jūrā.
Oficiāli admirāļu rotācijas iemesli netiek skaidroti.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs “Fontankas” sākotnējo publikāciju komentēt atteicās, aizbildinoties, ka rīkojumi par militāro komandieru iecelšanu ir slepeni.
Kijiva: Krievijas raķeškuģi mēnesi neveic kaujas dežūras Melnajā jūrā
Krievijas raķeškuģi jau mēnesi neveic kaujas dežūras Melnajā jūrā, pavēstīja Ukrainas dienvidu aizsardzības spēku preses centra vadītāja Natālija Humeņuka.
“Ar floti ienaidniekam ir sarežģītāk. Kuģi atrodas bāzēšanas vietās un atklātā jūrā neiziet,” nacionālā telemaratona ēterā sacīja amatpersona.
“Raķeškuģi šodien var atzīmēt mēnesi bez kaujas dežūrām. Bet pārējie kuģi jau otro nedēļu neiziet jūrā pat patrulēšanai,” skaidroja Humeņuka.
“Laiku pa laikam parādās patruļkuģi, kas palabo bonu žogus, un tas liecina par to, ka viņi acīmredzot izstrādā nākotnes plānu,” sacīja Humeņuka.
Nevajadzētu gan aizmirst, ka raķeškuģi Melnajā jūrā, pat ja tie atrodas bāzes vietās, rada augsta līmeņa raķešu triecienu draudus, sacīja amatpersona.
Situācija dienvidu virzienā ir samērā saspringta.
Ienaidnieks turpina apšaudes, kā arī trieciena darbības, cenšoties no pozīcijām izsist ukraiņu karavīrus Hersonas apgabala Dņepras kreisajā krastā.
Aizvadītās diennakts laikā pie Zaporižjas apgabala Robotines notikuši deviņi ienaidnieka triecieni.
Erdogans apliecina Putinam, ka Turcija gatava sekmēt sarunas ar Ukrainu
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans telefonsarunā apsveicis Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu ar uzvaru “vēlēšanās”, kā arī atkal piedāvājis kļūt par vidutāju Krievijas un Ukrainas starpā, pavēstīja Erdogana birojs.
“Prezidents Erdogans pauda pārliecību, ka Turcijas un Krievijas attiecību pozitīvā attīstība turpināsies, kā arī apliecināja, ka Turcija ir gatava spēlēt sekmējošu lomu, lai notiktu atgriešanās pie sarunu galda ar Ukrainu,” teikts paziņojumā.
Erdogans marta sākumā uzņēma Stambulā Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Putinam bija paredzēts apmeklēt Turciju februārī, bet Krievijas diktators vizīti atcēla.
Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans pirmdienas vakarā brīdināja par “bīstamo” retoriku, kas skan Eiropā un Maskavā.
“Šim karam ir jābeidzas,” intervijā telekanālam “CNN Turk” sacīja ministrs.
“Abās pusēs tūkstošiem māšu apglabā savus bērnus, un tas turpinās. Abām pusēm ir pārāk daudz, ko zaudēt, un nav nekā, ko iegūt,” norādīja Fidans.
Ministrs pauda bažas par konflikta izplešanās risku reģionā un brīdināja, ka runas par “eiropiešu karavīriem, kodoldraudiem… tas viss ir bīstami”.
“Turcija ir viena no retajām NATO valstīm, kas aicina uz mieru. Mūsu prezidents aicina uz mieru,” sacīja Turcijas ārlietu ministrs.
ISW: Putins plāno izmantot uzvaru “vēlēšanās” ilgstošam karam Ukrainā
Krievijas diktators Vladimirs Putins plāno izmantot uzvaru tā dēvētajās prezidenta vēlēšanās, lai radītu informatīvo fonu ilgstošam karam Ukrainā, teikts ASV Kara studiju institūta (ISW) ziņojumā.
Krievijas okupācijas iestādes, visticamāk, falsificēja rekordlielo atbalstu Putinam ieņemtajos Ukrainas reģionos un piespieda Ukrainas pilsoņus piedalīties “vēlēšanās”, kas būtībā bija piespiedu pasākums, ņemot vērā lielo Krievijas karavīru skaitu šajās teritorijās, raksta ISW.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka vēlēšanās nobalsojuši 99,8% personāla, no kuriem 97,27% savu balsi atdeva par Putinu.
Putins paziņojis, ka nav gaidījis tik augstus rezultātus okupētajā Ukrainā – tie, viņaprāt, liecina, ka vietējie iedzīvotāji ir “pateicīgi Krievijai par aizsardzību”.
Iespējams, Putins turpina savus centienus radīt informatīvus apstākļus, lai attaisnotu ieilgušo konfliktu un ilgstošu Ukrainas okupāciju, aizbildinoties ar civiliedzīvotāju “aizsardzību”, kurus patiesībā apdraud tikai Krievijas agresija, secina eksperti.
Šrēders slavē Šolca atteikumu piegādāt Ukrainai “Taurus”
Bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders, kas apkaunojis sevi uzturot ciešus sakarus ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, atzinīgi izteicies par pašreizējā kanclera Olafa Šolca lēmumu nepiegādāt Ukrainai raķetes “Taurus”.
Šrēders slavējis arī Šolca paziņojumus, ka nevar būt ne runas par karavīru sūtīšanu uz Ukrainu.
“Domāju, ka Olafs Šolcs dara to, ko es sagaidītu no Vācijas kanclera šādā brīdī,” ziņu aģentūrai DPA izteicies Šrēders, kurš ieņēma kanclera amatu no 1998.gada līdz 2005.gadam.
Šrēders arī aicinājis Vāciju un Franciju nākt klajā ar kopīgu iniciatīvu, lai rastu risinājumu karam Ukrainā.
Raķetes “Taurus” paredzētas izšaušanai no lidmašīnām un var sasniegt mērķus 500 kilometru attālumā. Ukraina vēlas tās saņemt, lai nogrieztu frontē esošo krievu spēku apgādes ceļus.
Kijiva atkārtoti prasījusi Vācijai piegādāt raķetes “Taurus”, norādot, ka tas ir vispiemērotākais ierocis dot triecienus krievu militārajiem mērķiem, kas atrodas tālu aiz frontes līnijas. Taču Šolcs noraidījis ideju par šo raķešu piegādi Ukrainai, bažījoties, ka Vācija var tikt ierauta karā ar Krieviju.
Opozīcijā esošais Kristīgi demokrātiskās savienības un Kristīgi sociālās savienības (CDU/CSU) bloks, kas atbalsta “Taurus” piegādi Ukrainai, paziņojis, ka uzslava no Šrēdera ir apliecinājums tam, ka Šolcs ir uz nepareizā ceļa.
CSU līderis Markuss Sēders izteicies, ka ņemtu ļaunā šādu uzslavu, ja būtu kanclers. Savukārt ietekmīgais CDU politiķis Jens Špāns izteicies, ka gadījumā, ja ir tādi atbalstītāji kā Krievijas diktatora Putina draugs Šrēders, jauni politiskie ienaidnieki vairs nav vajadzīgi.
