SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par kardarbību Ukrainā 58
Lietuvas pilsonim Ķēstutim Kvietkum, kurš Krievijas armijas rindās karo Ukrainā, tiks atņemta Lietuvas pilsonība, otrdien apstiprināja Lietuvas Migrācijas departaments.
Pēc izmeklēšanas Migrācijas departaments nosūtījis iekšlietu ministrei Agnei Bilotaitei priekšlikumu pieņemt galīgo lēmumu par pilsonības atņemšanu. Likums aizliedz Lietuvas pilsoņiem bez valdības atļaujas dienēt citu valstu bruņotajos spēkos.
“Pārbaudot sabiedrībā izplatītās ziņas par Kvetkus iespējamo dienestu Krievijas bruņotajos spēkos, šāda informācija apstiprinājās. Izrādījās, ka Kvietkus dienējis citas valsts bruņotajos spēkos bez nepieciešamās valdības atļaujas,” aģentūrai BNS sacīja Migrācijas departamenta direktore Evelīna Gudzinskaite.
Starptautiskie tiesību akti aizliedz atņemt personai pilsonību, ja tā ir personas vienīgā pilsonība, taču paredz izņēmumus saistībā ar nelojalitāti pret valsti. Lietuvas sabiedriskais radio ziņo, ka Kvietkum ir arī Krievijas pilsonība.
Par to, ka Kvietkus karo Ukrainā Krievijas pusē, kļuva zināms augustā. Sociālajā tīklā “Facebook” viņš dalījās ar videoierakstiem, kuros redzams, ka viņš šauj no granātmetēja un atrodas ierakumos. Vēlāk portāls “15min” vēstīja par vismaz pieciem Lietuvas pilsoņiem, par kuriem varasiestādēm ir zināms, ka viņi karo Krievijas pusē. Migrācijas departaments paziņoja, ka turpina vākt informāciju.
Ukraiņi notriekuši 38 no 46 krievu lidrobotiem
Naktī uz otrdienu krievi uz Ukrainu raidījuši divas raķetes un 46 uzbrukuma lidrobotus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
Ukraiņu zenītartilēristiem 38 lidrobotus “Shahed” izdevies notriekt, trīs nokrituši paši, divi ielidojuši okupētajā Luhanskas apgabalā, bet viens atgriezies Krievijā.
Krievija naktī notriekusi vairāk nekā 70 Ukrainas dronu
Krievijas pretgaisa aizsardzības spēki naktī uz otrdienu notriekuši vairāk nekā 70 Ukrainas dronu, tai skaitā 12 pie Maskavas, paziņoja vietējās varas iestādes un mediji.
Brjanskas apgabalā, kas robežojas ar Ukrainu, “ir pārtverti un iznīcināti 59 ienaidnieka bezpilota lidaparāti,” lietotnē “Telegram” paziņoja apgabala gubernators Aleksandrs Bogomazs.”Nav ne cietušo, ne postījumu,” viņš piebilda.Maskavas apgabalā tika notriekti 12 droni, lietotnē “Telegram” paziņoja Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins.
Šī uzbrukuma dēļ trīs lidostas Maskavas apkārtnē apturēja reisus, liecina informācija šo lidostu vietnēs.Vēl divi Ukrainas droni tika pārtverti Tulas apgabalā uz dienvidiem no Maskavas, ziņoja Krievijas propagandas rupors TASS.
Krievija un Ukraina parasti naktīs rīko dronu uzbrukumus otras valsts teritorijai.Ukrainas Drošības dienests sestdien paziņoja, ka drona uzbrukumā ir devis triecienu munīcijas noliktavai Voroņežas apgabalā.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 627 790
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 627 790 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1380 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8640 tankus, 16 925 bruņutransportierus, 17 880 lielgabalus un mīnmetējus, 1180 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 942 zenītartilērijas iekārtas, 368 lidmašīnas, 328 helikopterus, 14 933 bezpilota lidaparātus, 2591 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 24 330 automobiļus un autocisternas, kā arī 3053 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Podoļaks: Krievi pārbauda NATO gatavību sargāt savas robežas
Komentējot krievu lidrobota nokrišanu Latvijas teritorijā, Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks otrdien norādījis, ka Krievija veic “cinisku izlūkošanu ar kauju”, lai, izmantojot “salami taktiku”, pārbaudītu, kad NATO patiesi būs gatava aizstāvēt savas robežas.
Kā ziņots, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā sestdien nokrita ar sprāgstvielām aprīkots krievu uzbrukuma lidrobots “Shahed”.
Podoļaks norādīja, ka Krievijas gaisa uzlidojumu laikā Ukrainai nedēļas nogalē krievu lidroboti divkārt pārkāpuši NATO dalībvalstu robežas – viens no tiem, pārlidojot Baltkrieviju, nokrita Latvijas teritorijā, bet otrs ielidoja Rumānijas gaisa telpā un rumāņu iznīcinātāju pavadīts to šķērsoja, līdz atgriezās Ukrainā.
“Mēģinājums veikts, iegūta precīza atbilde,” raksta Ukrainas prezidenta padomnieks. “Tagad pretinieks zina – NATO neatbildēs uz gaisa telpas pārkāpumu, ko veikuši bezpilota lidaparāti, un uz uzbrukumu savai teritorijai, kas nav prasījusi upurus. Kas būs tālāk, ir viegli prognozējams. Robežas pārkāpšana ar lidmašīnām un “nejauši uzbrukumi” ar nedaudz upuriem”.
Podoļaks uzskata, ka Krievija pielieto “salami taktiku” un ar šādiem šķietami nenozīmīgiem incidentiem diskreditē NATO.
“Viņi lēnām eskalēs konfliktu, cenšoties izvairīties no [Ziemeļatlantijas līguma] 5.panta iedarbināšanas par savstarpēji palīdzību,” uzsver ukraiņu amatpersona, piebilstot, ka krievu mērķis ir iedragāt atsevišķu alianses dalībvalstu paļāvību uz sabiedrotajiem, lai tādējādi tās rosinātu apsvērt separātu vienošanos ar Maskavu.
“Latvenergo” ziedojis 93 transportlīdzekļus Ukrainas sabiedrības atbalstam
AS “Latvenergo” fondam “Ziedot.lv” ziedojis 93 transportlīdzekļus, kas paredzēti gan Ukrainas militāro vienību apgādei un ievainoto evakuācijai, gan arī citām valsts struktūrvienībām, palīdzot Ukrainas sabiedrībai kara seku likvidēšanā, aģentūru LETA informēja “Latvenergo” pārstāvji.
Ziedojumu veido bezceļu pikapi, apvidus auto, mikroautobusi, kravas furgoni un citi transportlīdzekļi, kas vairs netiek izmantoti uzņēmuma saimnieciskajā darbībā. Transportlīdzekļu kopējā vērtība ir 164 450 eiro.
Lielākā daļa ir pilnpiedziņas auto, kas piemēroti sarežģītajiem frontes apstākļiem, piemēram, “Toyota Hilux”, “Ford Ranger”, kā arī transports pasažieru pārvadāšanai, piemēram, “VW Transporter”.
Visi transportlīdzekļi ir tehniskā kārtībā, to apsekošanas, pārreģistrācijas un degvielas izmaksas ceļam uz Ukrainu segs labdarības fonds “Ziedot.lv”. Šie transportlīdzekļi nodrošinās Ukrainas militāro vienību apgādi un ievainoto evakuāciju, kā arī kara seku likvidēšanā iesaistīto mediķu un glābēju pārvietošanu.
“Latvenergo” administratīvais direktors Arnis Kurgs norāda, ka miera laikā šie automobiļi pēc izsoles turpinātu savu dzīvi Latvijā, bet pašreizējos apstākļos tie ir daudz vajadzīgāki Ukrainas bruņotajiem spēkiem un civilajai sabiedrībai.
