SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarību Ukrainā 4
Latvija sagaida, ka Eiropas Padomes (EP) dalībvalstis samitā apliecinās nelokāmu atbalstu Ukrainai, uzsvēris Ārlietu ministrijas (ĀM) Drošības politikas un starptautisko organizāciju direkcijas vadītājs Jānis Zlamets.
Kā aģentūru LETA informēja ĀM, Zlamets šodien informēja ārvalstu vēstniecību diplomātus Rīgā par gaidāmo Latvijas prezidentūru EP Ministru komitejā, kas sāksies 17.maijā un ilgs līdz 15.novembrim. Latvija pārņems prezidentūras pienākumus no Islandes.
Latvijas prezidentūras darba kārtību veidos trīs pamatelementi: gaidāmā EP samita lēmumu ieviešana, aktuālās EP stratēģiskās prioritātes un darba kārtības jautājumi, kā arī Latvijas izvirzīto tematisko prioritāšu īstenošana.
Zlamets iepazīstināja ārvalstu vēstniecības ar Latvijas prezidentūras tematiskajām prioritātēm – stiprināt demokrātiju un likuma varu Eiropā, īpaši veicinot Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildi, veicināt vārda brīvību, žurnālistu drošību un EP digitālo darba kārtību un EP reformu virzība, tostarp šī gada maijā gaidāmā EP samita lēmumu ieviešana.
Prezidentūras īstenošanā būs iesaistītas vairākas Latvijas institūcijas, kas atbilstoši to kompetencei iesaistās EP ikdienas darbā. Tiek plānoti 17 tematiskie pasākumi gan Rīgā, gan Strasbūrā, tostarp neformālā tieslietu ministru konference un izglītības ministru konference, kā arī ĀM, Kultūras ministrijas, Tiesībsarga biroja un EP organizētā konference par vārda brīvību un žurnālistu drošību.
EP, kas dibināta 1949.gadā, ir vecākā politiskā organizācija Eiropā, kas apvieno 46 Eiropas valstis. EP mērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu, nodrošinot tās pamatvērtību – cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma – ievērošanu un aizsardzību. Latvija par EP dalībvalsti kļuva 1995.gadā.
Šī Latvijai būs otrā prezidentūra kopš iestāšanās šajā organizācijā. Sešu mēnešu ilgās prezidentūras laikā Latvijas ārlietu ministrs vadīs EP Ministru komitejas darbu un pārstāvēs to svarīgākajos EP pasākumos un EP Parlamentārās asamblejas sesijās.
Krievijas raķete Kupjanskā trāpījusi muzejam; divi cilvēki nogalināti
Krievijas izšauta raķete otrdien Harkivas apgabala Kupjanskā trāpījusi muzeja ēkai, nogalinot divus cilvēkus, pavēstīja Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs.
Sākotnēji tika ziņots, ka Krievijas raķešu triecienā nogalināts viens cilvēks – muzeja darbiniece -, tomēr, glābējiem turpinot novākt drupas, atrasts vēl vienas sievietes līķis.
Krievijas raķetes S-300 sagrautās Kupjanskas muzeja drupās “glābēji atrada otras sievietes līķi. No sirds izsaku līdzjūtību šī Krievijas terorakta upuru tuviniekiem”, platformā “Telegram” apliecināja apgabala vadītājs.
Ukrainas iekšlietu ministrs Ihors Klimenko paziņoja, ka meklēšanas darbi ir pabeigti.
Muzeja izpostīšana Krievijas raķešu triecienā ir kārtējais apliecinājums, ka Krievija grib iznīcināt Ukrainas kultūru un cilvēkus, savukārt “Telegram” norādīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Kupjanska, pilsētas centrs, novadpētniecības muzejs. Valsts terorists dara visu, lai mūs iznīcinātu pilnībā – mūsu vēsturi, mūsu kultūru, mūsu cilvēkus, ar absolūti barbariskām metodēm nogalinot ukraiņus,” pavēstīja Zelenskis. “Mums nav tiesību par to aizmirst ne sekundi. Mums ir jāatbild, un mēs atbildēsim.”
Kā brīdināja Siņehubovs, ir samērā liela varbūtība, ka pret Harkivas pilsētu un apgabala apdzīvotajām vietām tiks veikti jauni raķešu triecieni. Viņš aicina neignorēt trauksmes signālus un uzturēties patvertnēs.
Līdzās muzeja ēkai, kur trāpīja Krievijas raķete S-300, nav nekādu militāru objektu, norādīja apgabala vadītājs.
Laikraksts: Ukraina pēc ASV lūguma atlikusi triecienus Maskavai
Ukrainas bruņotie spēki Krievijas izvērstā pilna mēroga kara gadadienā plānojuši veikt triecienus Maskavai, bet pēc Vašingtonas lūguma no ieceres atteikušies, atsaucoties uz nopludinātajiem Pentagona dokumentiem un saviem avotiem, vēsta laikraksts “Washington Post”.
Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks drīz pēc publikācijas parādīšanās noliedza, ka Kijivai būtu bijis šāds nodoms.
Kā teikts vienā no atskaitēm, uz ko atsaucas “Washington Post”, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) priekšnieks Kirilo Budanovs uzdevis vienam no saviem padotajiem “gatavoties masīviem triecieniem 24.februārī ar visu, kas ir HUR rīcībā”.
Divas dienas pirms kara sākuma gadadienas 22.februārī ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) izplatīja vēl vienu slepenu dokumentu, kurā teikts, ka HUR “pēc Vašingtonas lūguma piekritusi atlikt triecienus” Maskavai.
Dokumentos nav teikts, kas tieši iestājies pret triecieniem un kāpēc Ukrainas amatpersonas piekritušas atteikties no sākotnējā lēmuma.
Tomēr, kā norāda “Washington Post”, šis gadījums ir konkrēts piemērs spriedzei Kijivas un Vašingtonas attiecībās. Ukraina, cenšoties pārnest karadarbību uz Krievijas teritoriju, dažkārt sastopas ar ierobežojumiem, ko nosaka ASV.
Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Podoļaks, tviterī komentējot publikācijas parādīšanos “Washington Post”, tur izklāstīto versiju noraidīja.
“Kāpēc lai mēs kaut ko tādu darītu? Lai panāktu ko? Kādu uzdevumu atrisinātu šāda vienreizēja akcija? Izmainītu kara gaitu? Piespiestu krievus bēgt? Likvidētu nepieciešamību pēc ieročiem,” tviterī vaicāja Podoļaks.
“Šādas publikācijas obligāti ar atsauci uz “anonīmiem avotiem” pilda tikai vienu katastrofisku funkciju – veido sabiedrisko domu Rietumu galvaspilsētās, it kā Ukraina būtu nesaprātīga, infantila un impulsīva valsts, kurai pieaugušiem cilvēkiem ir bīstami uzticēt nopietnus ieročus. Apzināti vai neapzināti tas tiek darīts – tas ir cits jautājums,” norādīja padomnieks.
Podoļaks piebilda, ka Ukrainai tiešām ir nepieciešamas tāla darbības rādiusa raķetes un aviācija, tomēr uzbrukumiem Krievijas loģistikai un fortifikācijas būvēm okupētajās teritorijās.
