SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 8

Ukraina uzskatīs kuģus, kas dodas uz Krievijas ostām, par militāru kravu pārvadātājiem

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Ukraina no piektdienas plkst.00.00 var uzskatīt visus kuģus, kas Melnās jūras akvatorijā dodas uz Krievijas ostām vai ostām Krievijas okupētajā Ukrainas teritorijā, par militāru kravu pārvadātājiem, paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrija.

Krievijas Aizsardzības ministrija trešdien bija paziņojusi, ka Krievija no ceturtdienas kuģus Melnajā jūrā, kas ir ceļā uz Ukrainu, uzskatīs par potenciāliem militāras kravas pārvadātājiem. Tā arī norādīja, ka valsts, kuras karogs būs kuģim, tiks uzskatīta par iesaistītu karā Ukrainas pusē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ukrainas Aizsardzības ministrija uzsvēra, ka Krievija kārtējo reizi ir rupji pārkāpusi visai pasaulei universālās tiesības uz brīvu kuģošanu un apzināti grauj pārtikas drošību, nolemjot badam miljoniem cilvēku.

“Atklāti draudot civiliem kuģiem, kas pārvadā pārtikas produktus no Ukrainas ostām, īstenojot raķešu apšaudes un dronu uzbrukumus civilajai infrastruktūrai mierīgās pilsētās, tīši radot militārus draudus tirdzniecības maršrutos, Kremlis ir pārvērtis Melno jūru par riska zonu pirmām kārtām Krievijas kuģiem un kuģiem, kas Melnās jūras akvatorijā dodas uz Krievijas jūras ostām un Ukrainas jūras ostām, kuras atrodas Krievijas pagaidām okupētajā Ukrainas teritorijā. Atbildība par visiem riskiem pilnībā gulstas uz Krievijas vadību,” teikts Ukrainas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.

Ministrija atzīmēja, ka kreisera “Moskva” liktenis pierāda to, ka Ukrainas Aizsardzības spēkiem ir nepieciešamie līdzekļi, lai dotu pretsparu Krievijas agresijai jūrā.

Graudu pārvadāšanas kuģis atgriezies Ukrainas ostā
Celestino Arce Lavin/ZUMA Press Wire)

Zelenskis atlaiž vēstnieku Lielbritānijā

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis no amata atbrīvojis vēstnieku Lielbritānijā Vadimu Pristaiko, šādu soli sperot pēc tam, kad vēstnieks bija kritizējis prezidenta reakciju uz strīdu par britu militāro palīdzību.

Pristaiko kritizēja Zelenska sarkastisko reakciju uz Lielbritānijas aizsardzības ministra Bena Vollesa teikto, ka Ukrainai vajadzētu izrādīt lielāku pateicību par sabiedroto bruņojuma piegādēm.

Zelenskis parakstījis rīkojumu par Pristaiko atlaišanu. Tas publicēts prezidenta tīmekļa vietnē. Tiesa gan, atlaišanas iemesls nav minēts.

Strīds sākās, kad Volless žurnālistiem NATO samitā Viļņā izteicās, ka attiecībā uz ieroču piegādēm Ukrainai NATO nav gluži tīmekļa veikals “Amazon”, un rosināja Kijivai izrādīt vairāk pateicības.

Lielbritānija ir viens no lielākajiem bruņojuma piegādātājiem Ukrainai, kā arī apmāca ukraiņu karavīrus.

Zelenskis uz to reaģēja, preses konferencē samitā paziņojot, ka nezina, kā vēl varētu paust Ukrainas pateicību.

“Mēs varētu no rīta pamosties un paust pateicības vārdus ministram personīgi,” sacīja prezidents.

Reklāma
Reklāma

Ukrainas diplomāts piekrita britu telekanāla “Sky News” intervētājas teiktajam, ka Zelenskis atbildējis Vollesam ar “nelielu devu sarkasma”.

“Man nešķiet, ka šis sarkasms bija veselīgs. Mēs nevaram rādīt krieviem, ka ir kaut kas starp mums. Viņiem ir jāzina, ka mēs strādājam kopā,” atzina Pristaiko, uzsverot nepieciešamību izlīdzināt attiecības ar Lielbritāniju.

“Ja kaut kas notiek, Bens var man zvanīt un teikt visu, ko viņš vēlas.”

Pristaiko ir karjeras diplomāts un vēstnieka amatu Lielbritānijā ieņēma kopš 2020.gada jūlija.

2019. un 2020.gadā viņš bija Ukrainas ārlietu ministrs.

Foto: EPA/SCANPIX
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Londona: Ukrainā krituši 20 000 “Vagner” savervēto cietumnieku

Līdz 20 000 karotāju, kas Krievijas algotņu grupējuma “Vagner” rindās karam Ukrainā savervēti cietumos, krituši dažu mēnešu laikā, jaunākajā ziņojumā par norisēm karā piektdien vēsta britu militārie eksperti.

Vismaz 40 000 vīru savervēti ar nosaukumu “Projekt K” pazīstamās vervēšanas programmas ietvaros, teikts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas publicētajā izlūkošanas ziņojumā.

Pateicoties bijušo ieslodzīto iesaistei, izdevies panākt Bahmutas ieņemšanu, teiks ziņojumā.

Vienlaikus “Vagner”, palielinoties karotāju skaitam, kļuva par spēcīgu organizāciju, kas meta izaicinājumu prezidenta Vladimira Putina varai pagājušā mēneša dumpī.

Tiesa gan, ņemot vērā lielo kritušo skaitu, Bahmutas ieņemšana bija “viena no asiņainākajām mūsdienu militārās vēstures epizodēm”, teikts ziņojumā.

Pēdējiem bijušajiem ieslodzītajiem, pēc visa spriežot, tuvāko dienu laikā beigsies obligātā militārā dienesta posms “Vagner” rindās, kas viņiem bija jāveic par atbrīvošanu no cietuma.

Liels skaits apžēloto cietumnieku paliks algotņu grupējuma rindās, prognozē ziņojuma autori.

Vervēšanas programmu cietumos turpina Krievijas armija.

Foto: REUTERS/SCANPIX
Karš Ukrainā.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.