SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 13
NATO dalībvalstu līderi otrdien Viļņā vienojušies, ka Ukraina tiks uzaicināta pievienoties aliansei, kad tiks izpildīti attiecīgi priekšnoteikumi, paziņojis organizācijas ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Mēs vienojāmies, ka Ukraina tiks uzaicināta pievienoties NATO, kad “sabiedrotie piekritīs un tiks izpildīti priekšnoteikumi,” pēc sarunām pavēstīja Stoltenbergs.
Zelenskis ieradies Viļņā uz NATO samitu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien ar Polijas valdības lidmašīnu ieradies Viļņā, lai piedalītos NATO samitā, kurā alianses līderi lemj par Kijivas izredzēm kļūt par aizsardzības alianses dalībvalsti, apstiprinājis aģentūras BNS fotoreportieris.
Ukrainas ceļš uz NATO ir visvairāk apspriestais jautājums samitā, jo Ukraina līdz šim ir mudinājusi partnerus uzņemties saistības par valsts dalību aliansē pēc kara, savukārt Rietumi ir ieņēmuši nostāju, ka aliansei tagad būtu jākoncentrējas uz praktisku atbalstu.
Tomēr gaidāms, ka NATO dalībvalstis panāks kompromisu. Baltā nama padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans otrdien izteicies, ka NATO ievirzīs Ukrainu reformu ceļā, lai Kijiva beidzot pievienotos aliansei, taču konkrētu grafiku nesniedza.
Lietuvas vēstnieks NATO Deivids Matuļonis atzinis, ka Viļņas samitā Ukraina nesaņems uzaicinājumu pievienoties NATO, taču “tiks ieviesta daudz skaidrāka procedūra, kā šis uzaicinājums varētu tikt izteikts”.
NATO dalībvalstis arī apsver iespēju atcelt prasību Ukrainai izpildīt Rīcības plānu pirms iestāšanās aliansē, atbalstīt Ukrainu militāri un izveidot NATO un Ukrainas padomi.
Okupētajā Berdjanskā sagrauta krievu komandieru izmantotā viesnīca
Berdjanskas pilsētas kara administrācija (MVA) ziņo, ka Ukrainas armijas raidītais šāviņš trāpījis viesnīcā, kurā apmetusies krievu okupantu militārā vadība.
Viesnīcas “Djuna” ēka faktiski nolīdzināta līdz ar zemi, un šobrīd sākta gruvešu novākšana, ziņo MVA.
Uz notikuma vietu dodas ātrās palīdzības automašīnas.
MVA tomēr aicina sagaidīt attiecīgu Ukrainas armijas ģenerālštāba paziņojumu.
Tikmēr krievu mediji ziņo, ka Berdjanskā likvidēts Krievijas dienvidu kara apgabala komandiera vietnieks ģenerālleitnants Oļegs Cokovs.
Viņš gājis bojā, kad raķete trāpījusi 58.armijas rezerves komandpunktā.
Avoti vēsta, ka komandpunktu, domājams, iznīcinājusi Ukrainas armijas raidītā spārnotā raķete “Storm Shadow”.
Laikraksts “The Moscow Times” vēsta, ka Cokovs esot piedalījies karadarbībā pret Ukrainu kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī un ka viņš ir atbildīgs par Ukrainas pilsētu apšaudīšanu ar raķetēm.
Pagaidām nav īsti skaides, vai runa ir par vienu un to pašu trāpījumu.
Ukrainas pretuzbrukums notiek četros virzienos
Ukrainas armijas pretuzbrukums notiek četros virzienos, otrdien paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku preses sekretārs Andrijs Kovaļovs.
Viņš norādīja, ka Ukrainas karaspēks turpina uzbrukt ziemeļos un dienvidos no Bahmutas, kā arī Melitopoles un Berdjanskas virzienos.
“Ienaidnieks izrāda spēcīgu pretestību, pārvieto apakšvienības un karavīrus, aktīvi izmanto rezerves,” sacīja Kovaļo
Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcinājusi visus trieciendronus, kas virzījās uz Kijivu
Naktī uz otrdienu Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcinājusi visus Krievijas trieciendronus, kas virzījās uz Kijivu, paziņoja Kijivas pilsētas kara administrācijas vadītājs Serhijs Popko.
“Ienaidnieks jau otro reizi šomēnes no gaisa uzbruka Kijivai. Saskaņā ar provizoriskajām ziņām, tāpat kā jūlija sākumā, ienaidnieks izmantoja [trieciendronus] “Shahed”,” platformā “Telegram” pavēstīja Popko.
“Irānā [ražotie] droni tika palaisti no dienvidu virziena, iespējams, no Krievijas Krasnodaras novada,” norādīja Popko..
“Mūsu pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja visus konstatētos gaisa mērķus, kas virzījās Kijevas virzienā,” piebilda Kijivas kara administrācijas vadītājs.
Popko paziņojumā nav minēts iznīcināto trieciendronu skaits.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 235 020 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 235 020 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 540 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Krievija zaudējusi 4089 tankus, 7983 bruņutransportierus, 4385 lielgabalus, 672 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 414 zenītartilērijas iekārtas, 315 lidmašīnas, 310 helikopterus, 3693 bezpilota lidaparātus, 1271 spārnoto raķeti, 6966 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 640 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Stoltenbergs: NATO palielinās praktisko un politisko atbalstu Ukrainai
NATO palielinās praktisko un politisko atbalstu Ukrainai, kā arī pieņems lēmumus, kas padarīs aliansi vēl stiprāku, šodien NATO samitā Viļņā akcentēja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Pēc Stoltenberga paustā, lēmumi tuvinās Ukrainu NATO, kur ir tās vieta. Tāpat samita laikā plānots spert drosmīgus soļus, lai tālāk stiprinātu atturēšanu un aizsardzību, tostarp jaunus plānus un spēkus Eiroatlantiskajā zonā. NATO ģenerālsekretārs norādīja, ka dalībvalstis vienosies par vēl ambiciozākiem plāniem palielināt ieguldījumus aizsardzībā.
Savukārt Lietuvas prezidents Gitans Nausēda savā uzrunā uzsvēra, ka Lietuvā brīvība nekad nav bijusi pašsaprotama. Pēc viņa paustā, Lietuva ir valsts, kurā princips “viens par visiem, visi par vienu” ir īpaši nozīmīgs.
“Patlaban Krievija izvērš brutālu karu pret suverēnu un neatkarīgu Ukrainu NATO tuvumā. Šodien sabiedrotie pulcējušies Viļņā, lai apliecinātu kolektīvās solidaritātes un aizsardzības nozīmi,” sacīja Nausēda.
Viņš akcentēja, ka samitā sabiedrotie pulcējušies, lai pieņemtu drosmīgus lēmumus, kā stiprināt sabiedroto drošību un aizsardzību, palīdzētu Ukrainai uzvarēt karā un veicinātu partnerattiecības ar līdzīgi domājošām valstīm citos reģionos.
šodien un rīt, 12.jūlijā, Viļņā notiek NATO samits. Samits būs nozīmīgs atskaites punkts 2022.gada NATO Madrides samita lēmumu ieviešanā.
