SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukraina 17
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien ieradies vizītē Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā, kur ticies ar šīs valsts prezidenti Zuzanu Čaputovu.
Zelenskis ieradās Slovākijā no Čehijas un pēc tikšanās ar prezidenti viņam paredzētas sarunas ar valdības amatpersonām.
Gaidāms, ka Ukrainas prezidenta un Slovākijas amatpersonu sarunās galvenā tēma būs militārais atbalsts Ukrainai un Ukrainas integrācija Eiropas Savienībā (ES) un NATO.
Starp Eiropas līderiem Čaputova ir viena no apņēmīgākajām Ukrainas atbalstītājām un kopš kara sākuma divreiz apmeklējusi Kijivu. Kopā ar Zelenski viņa apskatījusi arī vietas, kur kara nežēlība izpaudusies visredzamāk.
Neilgi pēc kara sākuma Slovākijas armija ziedoja Ukrainai savu pretraķešu aizsardzības sistēmu un ir nodevusi tai arī visas savas darba kārtībā esošās lidmašīnas MiG-29.
Krievijas raķetes triecienā Ļvivā nogalināto skaits pieaudzis līdz desmit
Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu namam Ļvivā nogalināto skaits pieaudzis līdz desmit, piektdienu paziņojis Ļvivas mērs Andrijs Sadovijs.
Vēl 42 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni, guvuši ievainojumus. 16 no cietušajiem nogādāti slimnīcā.
Jau vēstīts, ka naktī uz ceturtdienu krievu spārnotā raķete “Kalibr” trāpīja daudzdzīvokļu namam Ļvivā, Ukrainas Rietumos.
Pilnībā tika sagrauts trešais un ceturtais stāvs divās kāpņutelpās un ēkas jumts.
Pēc desmitā upura atrašanas nama gruvešos Ļvivas apgabala kara administrācijas vadītājs Maksims Kozickis piektdienas rītā paziņojis, ka meklēšanas un glābšanas operācija ir pabeigta.
Stoltenbergs: Samitā tiks apstiprināta apņemšanās nākotnē uzņemt Ukrainu NATO
NATO līderi nākamnedēļ samitā Lietuvā vēlreiz apstiprinās iepriekš pausto apņemšanos, ka Ukraina nākotnē pievienosies aliansei, piektdien paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
“Es sagaidu, ka visi līderi vēlreiz apstiprinās, ka Ukraina kļūs par NATO dalībvalsti, un vienosies par to, kā tuvināt Ukrainu šim mērķim,” sacīja Stoltenbergs.
NATO samits Viļņā notiks 11. un 12.jūlijā.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 232 810 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 232 810 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 510 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 4070 tankus, 7944 bruņutransportierus, 4330 lielgabalus, 658 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 408 zenītartilērijas iekārtas, 315 lidmašīnas, 309 helikopterus, 3652 bezpilota lidaparātus, 1271 spārnoto raķeti, 6898 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 612 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Vācijas pretizlūkošana brīdina par Krievijas un Ķīnas spiegošanas aktivizēšanos
Vācijas Militārās pretizlūkošanas dienests (MAD) brīdinājis par pastiprinātām Krievijas un Ķīnas spiegošanas aktivitātēm, kuru mērķis ir Bundesvērs.
Ikgadējā MAD ziņojumā abu valstu izlūkdienesti atzīti par visaktīvākajiem spiegošanas organizatoriem Vācijā.
Maskavas spiegu aktivitāte vēl vairāk pieaugusi, kopš pagājušajā gadā sākās atkārtotais Krievijas iebrukums Ukrainā un Berlīne iesaistījās Kijivas apgādē ar ieročiem, kā arī ukraiņu karavīru apmācīšanā, teikts Bundestāgam nosūtītajā ziņojumā, kas nonācis aģentūras DPA rīcībā.
MAD uzdevums ir novērst Bundesvēra izspiegošanu, apkarot ekstrēmistus, kā arī veikt karavīru un armijas civilo darbinieku drošības pārbaudes.
Savā ziņojumā MAD norāda, ka Krievijas karš pret Ukrainu spiegošanas un iespējamās sabotāžas novēršanu padarījis par īpaši svarīgu.
