SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 10
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien telefonsarunā sacīja savam Francijas kolēģim Emanuelam Makronam, ka Maskava plāno bīstamas provokācijas Krievijas karaspēka okupētajā Zaporižjas atomelektrostacijā (AES).
“Es brīdināju Emanuelu Makronu, ka okupācijas karaspēks gatavo bīstamas provokācijas Zaporižjas elektrostacijā,” savā “Telegram” kanālā ierakstīja Zelenskis.
“Mēs vienojāmies kopā ar IAEA (Starptautisko Atomenerģijas aģentūru) maksimāli kontrolēt situāciju,” viņš piebilda.
Ikvakara videouzrunā Zelenskis sacīja, ka saskaņā ar Ukrainas izlūkdienestu datiem Krievija Zaporižjas AES ir “uzstādījusi priekšmetus, kas līdzīgi sprāgstvielām”.
“Iespējams, lai imitētu triecienu spēkstacijai. Varbūt viņiem ir kāds cits scenārijs. Bet jebkurā gadījumā pasaule to redz,” teica Ukrainas prezidents.
“Radiācija ir drauds visiem cilvēkiem pasaulē,” viņš uzsvēra.
Iepriekš Ukrainas bruņotie spēki brīdināja par “iespējamu provokācijas gatavošanu Zaporižjas elektrostacijas teritorijā tuvākajā laikā”.
Pēc to rīcībā esošās informācijas, uz trešā un ceturtā reaktora ārējā jumta esot novietoti “ārēji priekšmeti, kas līdzīgi sprāgstvielām”.
“To detonācijai nevajadzētu sabojāt energoblokus, bet tie var radīt iespaidu par apšaudi no Ukrainas puses,” teikts paziņojumā, brīdinot, ka Krievija par to izplatīs dezinformāciju.
Par to, ka Maskava varētu būt iecerējusi provokācijas, liecina Krievijas valsts atomenerģijas korporācijai “Rosatom” ģenerāldirektora padomnieka Renata Karčaas otrdien teiktais, ka šonakt Ukrainas armija mēģināšot uzbrukt Zaporižjas AES, izmantojot augstas precizitātes ieročus un trieciendronus. Karčaa arī apgalvoja, ka Ukrainas bruņotie spēki kodolspēkstacijai došot triecienu ar raķeti “Točka-U”, kurai būšot ar radioaktīvajiem atkritumiem pildīta kaujas galviņa.
ISW: Ukrainas pretuzbrukuma temps neliecina par strupceļu
Pašreizējais Ukrainas spēku operāciju temps neliecina par to, ka situācija ir nonākusi strupceļā un ka Ukraina nevar atgūt lielāko daļu savu teritoriju, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) eksperti.
Institūts atgādina, ka Ukrainas spēki veica lēnas un pakāpeniskas kampaņas, lai bloķētu Krievijas spēku koncentrācijas rajonus Hersonas apgabalā, un veica ierobežotus sauszemes uzbrukumus Dņepras upes labajā krastā no 2022.gada augusta līdz novembrim, līdz beidzot novembra vidū piespieda krievus atkāpties no labā krasta.
Vienlaikus ISW atzīmēja, ka Krievijas ziemas-pavasara ofensīva beidzās pēc nedaudz vairāk nekā mēneša, nepanākot progresu gar Luhanskas un Harkivas apgabalu robežu.
Ukraiņu pretuzbrukumu Hersonai veidoja samērā straujas virzīšanās posmi un ilgi sagatavošanās periodi, kaujas, kuru mērķis bija novājināt krievu spēkus, un ierobežoti ieguvumi, kas galu galā novājināja krievu pozīcijas upes rietumu krastā.
Pašreizējā Ukrainas pretuzbrukuma gaita nav tik dramatiska un ātra kā tā, kuras laikā tika atbrīvota liela daļa Harkivas apgabala, bet ir daudz veiksmīgāka nekā izgāztā Krievijas ziemas-pavasara ofensīva. Kopumā pēc tempa un sākotnējās virzības tas vairāk līdzinās lēnākajam, bet veiksmīgākajam Hersonas pretuzbrukumam, norāda ISW.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 231 700 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 231 700 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 670 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 4062 tankus, 7917 bruņutransportierus, 4288 lielgabalus, 656 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 395 zenītartilērijas iekārtas, 315 lidmašīnas, 309 helikopterus, 3614 bezpilota lidaparātus, 1264 spārnotās raķetes, 6865 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 598 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
