SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 86
Krievija otrdienas rītā veica intensīvu kaujas lidrobotu uzbrukumu Ukrainai, bet Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriekusi 28 no 30 Irānas uzbrukuma bezpilota lidaparātiem “Shahed”, informējis Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.
Tikai Kijivas apkaimē vien notriekti aptuveni 20 kaujas lidroboti, paziņoja Kijivas kara administrācijas vadītājs Serhijs Popko.
“Vēl viens plašs uzbrukums galvaspilsētai,” platformā “Telegram” raksta Popko, piebilstot, ka tas ir otrais Irānas lidrobotu uzbrukums Kijivai šomēnes un pirmais pēdējo 18 dienu laikā.
Pagaidām nav informācijas par postījumiem vai cietušajiem.
Ukrainas armijas ģenerālštābs arī informēja, ka Zaporižjai valsts austrumos krievi uzbrukuši ar septiņām raķetēm “S-300”. Bombardēšanas radītie postījumi vēl tiek izvērtēti.
Ļvivā Ukrainas rietumos, kas 16 kara mēnešos īpaši nav cietusi, arī notikuši gaisa triecieni.
Pilsētas mērs Andrijs Sadovijs informēja, ka aizvadītajā naktī Ļvivā bijušas vairākas eksplozijas.
Ļvivas kara administrācijas vadītājs Maksims Kozickis apliecināja, ka triecienos cietusi kritiskā infrastruktūra, bet cilvēki nav ievainoti.
Šolcs aicina Ķīnu izmantot savu ietekmi uz Krieviju par karu Ukrainā
Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien paziņojis, ka vērsies pie Ķīnas valdības ar aicinājumu izmantot savu ietekmi uz Krieviju jautājumā par Krievijas karu Ukrainā.
Šolcs ar šādu paziņojumu nāca klajā Berlīne kopīgā preses konferencē ar Ķīnas premjerministru Li Cjanu pēc Vācijas un Ķīnas valdību konsultācijām.
Ķīnai kā ANO Drošības padomes pastāvīgajai loceklei ir “ļoti īpašs uzdevums,” sacīja Šolcs. Viņš uzsvēra, ka ir būtiski, lai Pekina arī turpmāk nepiegādātu ieročus “agresoram Krievijai”, un atgādināja par savu vizīti Pekinā novembrī, kuras laikā Ķīnai tika skaidri pateikts, ka nedrīkst būt nekādu draudu par kodolieroču izmantošanu un šādus ieročus noteikti nedrīkst izmantot.
“Tas paliek nemainīgs, un es esmu pateicīgs par šo kopīgo skaidro nostāju,” šodien sacīja Šolcs. Kanclers arī uzsvēra Ukrainas tiesības uz teritoriālo integritāti un suverenitāti.
“Miermīlīga līdzāspastāvēšana visā pasaulē ir balstīta uz šo noteikumos balstīto starptautisko kārtību, nevis uz stiprākā spēku,” sacīja Šolcs. Nevienai valstij nevajadzētu uzskatīt citas valstis par savu pagalmu un censties mainīt robežas ar spēku, viņš piebilda.
“Imperiālisms nekad nav risinājums,” uzsvēra Vācijas kanclers.
Kijiva: ES militārās palīdzības misijas ietvaros šogad plānots apmācīt 30 000 Ukrainas karavīru
Eiropas Savienības (ES) militārās palīdzības misijas ietvaros šogad plānots apmācīt 30 000 Ukrainas bruņoto spēku karavīru, paziņojusi Ukrainas Aizsardzības ministrija.
Ministrija atklāja, ka ES misijā iesaistījušās 28 valstis.
Misijas stratēģiskais mērķis ir stiprināt Ukrainas bruņoto spēku spējas efektīvi veikt operācijas, aizsargāt Ukrainas suverenitāti un atjaunot tās teritoriālo integritāti, kā arī aizsargāt civiliedzīvotājus.
Ukrainas Aizsardzības ministrija norādīja, ka 2022.gadā ES misijas vajadzībām tika iepirkts militārais ekipējums un munīcija, kas nepieciešama Ukrainas karavīru apmācībai, un šogad Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā notiks apmācības.
ES Padome 2022.gada 17.oktobrī nolēma izveidot misiju militārās palīdzības sniegšanai Ukrainai (EUMAM Ukraine). Plānots, ka misija nodrošinās individuālu, kolektīvu un specializētu apmācību Ukrainas militārajam personālam, tai skaitā Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēkiem.
Sākotnēji misijas mandāts ir divi gadi, un šim laikposmam paredzētais finansējums ir 106,7 miljoni eiro.
Līdz maija beigām ES mācību misijas ietvaros jau bija apmācīti 15 000 Ukrainas karavīru.
ES dalībvalstīm lūdz papildu 50 miljardus eiro Ukrainas atbalstam
Brisele otrdien lūdza Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm Ukrainas atbalstam nākamajos četros gados nodrošināt papildu 50 miljardus eiro.
“Šīs finanšu rezerves ļaus mums pielāgot mūsu finanšu atbalstu atbilstoši esošajai situācijai,” norādīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
EK ierosinājums paredzēts, lai palīdzētu atbalstīt Ukrainas finansiālo stāvokli un segtu tūlītējas valsts atjaunošanas izmaksas Krievijas sāktā kara kontekstā.
Šie papildu līdzekļi, kas tiks nodrošināti dotāciju un aizdevumu veidā, paredzēti, lai aizpildītu robu ES budžetā 2024.-2027.gadā, ko radījušas koronavīrusa pandēmijas un kara sekas.
Līdzekļus Ukrainai paredzēts piešķirt, balstoties uz reformām, lai stiprinātu valsts tiesu sistēmu un cīnītos pret korupciju, Kijivai pakāpeniski virzoties uz nonākšanu ES sastāvā.
Kopumā ES līdz šim Ukrainas atbalstam jau nodrošinājusi 30 miljardus eiro.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 221 460 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 221 460 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1010 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3997 tankus, 7750 bruņutransportierus, 3888 lielgabalus, 614 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 372 zenītartilērijas iekārtas, 314 lidmašīnas, 306 helikopterus, 3393 bezpilota lidaparātus, 1214 spārnotās raķetes, 6645 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 531 specializētās tehnikas vienību.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Kijiva: Par iespējām padoties gūstā interesējušies 20 000 cilvēku no Krievijas un okupētajām teritorijām
Ukrainas projekta “Gribu dzīvot!” ietvaros par iespējām padodies gūstā interesējušies jau 20 000 cilvēku no Krievijas un okupētajām Ukrainas teritorijām, paziņojis Ukrainas Gūstekņu jautājumu koordinācijas štābs.
Štābs norādīja, ka pēdējos divos mēnešos interese bijusi tikpat liela cik pirmajā pusgadā pēc projekta sākšanas 2022.gada septembrī.
Kopumā “Gribu dzīvot!” vērsušies 20 014 cilvēki, izmantojot visus projekta kanālus: “Telegram”, “WhatsApp”, sarunbotu un tiešo tālruni.
Deviņu darbības mēnešu laikā projekta tīmekļa vietni ir apmeklējuši 45 miljoni cilvēku no Krievijas un šobrīd okupētajām Ukrainas teritorijām, paziņoja Ukrainas Gūstekņu jautājumu koordinācijas štābs.
Koordinācijas štābs norādīja, ka interese par iespējām padoties gūstā pieaugusi starp krieviem, kuriem draud mobilizācija. Štābs arī skaidroja, ka krievu zvanu skaita pieaugums saistīts ar slēpto mobilizāciju, ko veic Krievija, tiešsaistes pavēstēm par iesaukšanu armijā un atļauju konfiscēt iesaucamajiem ārzemju pases.
Visi, kas brīvprātīgi padodas, tiek uzskatīti par karagūstekņiem.
