SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 5
Kurskas apgabalā, kas robežojas ar Ukrainu, zemnīcas ugunsgrēkā pirmdien gājušu bojā seši krievu karavīri, ziņo Krievijas aizsardzības ministrija.
Ugunsgrēku esot izraisījusi “rupja nolaidība”, apejoties ar uzliesmojošu šķidrumu, kuras rezultātā liesmas pārņēmušas visu zemnīcu, teikts ministrijas paziņojumā.
Vēl viens karavīrs guvis apdegumus, taču izdzīvojis.
Sīkākas ziņas par notikušo un par zemnīcas atrašanās vietu ministrija nav sniegusi
Tikmēr Kremļa kontrolētā aģentūra TASS vēsta, ka ugunsgrēku izraisījusi bunkurā glabātā munīcija.
Kurskas apgabalā tiek koncentrēts karaspēks, kas tiek izmantots karam pret Ukrainu.
Japāna sola Ukrainai papildu 5,5 miljardu dolāru
Japāna sniegs Ukrainai papildu finansiālo palīdzību 5,5 miljardu dolāru (5,15 miljardu eiro) apjomā, pirmdien pavēstījis Japānas premjerministrs Fumio Kisida.
Japāna jau sniegusi Ukrainai finansiālo palīdzību 600 miljonu dolāru apjomā, kā arī vairākus simtus miljonus dolāru vērtu ārkārtas humāno palīdzību.
Bet “joprojām ir nepieciešams atbalstīt cilvēkus, kuru dzīves karš ir iznīcinājis, un atjaunot iznīcināto infrastruktūru,” Tokijā domnīcas rīkotā simpozijā sacīja premjers.
“Mēs esam nolēmuši sniegt papildu finansiālo palīdzību – 5,5 miljardus dolārus.”
Kisida arī paziņoja, ka piektdien, Krievijas pret Ukrainu izvērstā pilna mēroga kara pirmajā gadadienā, rīkos G7 valstu līderu un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska videokonferenci.
“Japāna šogad kā G7 prezidējošā valsts un ANO Drošības padomes nepastāvīgā dalībvalsts atbalstīs Ukrainu tās cīņā pret Krievijas agresiju un vadīs pasaules centienus, lai uzturētu brīvu un atvērtu starptautisko kārtību, kas balstīta likuma varā,” sacīja Kisida.
Kopš Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsāka uzbrukumu, Japāna Ukrainai nosūtījusi aizsardzības ekipējumu un piedāvājusi patvērumu cilvēkiem, kas bēg no konflikta.
ISW: Krievijai nav pietiekamu rezervju pretuzbrukumam Ukrainā
Krievijas uzbrukuma centienu galvenā fāze Ukrainā turpinās Luhanskas apgabalā, tomēr agresoram trūkst brīvu rezervju vērienīgiem un intensīviem uzbrukumiem, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.
“Vairāku tanku vienību trūkums liecina par to, ka Krievijas armijai ir problēmas ar tehnikas nomaiņu, īpaši tanku, kas zaudēti iepriekšējās neveiksmīgajās uzbrukuma operācijās,” teikts domnīcas ziņojumā.
Rietumu eksperti norāda, ka Krievijas sauszemes karaspēks darbojas parasto doktrināro formāciju un vienību ietvaros, nevis bataljona taktisko grupu vai citu pagaidu struktūru sastāvā.
Vienlaikus ISW norāda, ka Krievijai rezervē tomēr ir dažas atjaunotas mehanizētās vienības. Tomēr šo rezervju iesaistīšana Luhanskas apgabalā diez vai izmainīs uzbrukuma gaitu.
Krievijas uzbrukums, visticamāk, vēl kādu laiku turpināsies un var kādā laika sprīdī uzņemt apgriezienus pēc tam, kad tiks iesaistītas pēdējās rezerves, ja tas tiešām tā notiks, tomēr tas, visdrīzāk, noslēgsies, nesasniedzot noteiktos mērķus un bez operatīvā ziņā būtiskiem panākumiem.
