SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 22
Sabiedroto atbalsts Ukrainai lielā mērā noteiks tās kara pret Krieviju galīgo rezultātu, pēc tikšanās Viļņā ar Vācijas prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru paziņoja Lietuvas valsts galva Gitans Nausēda.
“Mums jāsaglabā koncentrēšanās un vienotība līdz Ukraina gūs galīgo uzvaru. Sabiedroto atbalsts Ukrainai ir izšķirīgs, un, manuprāt, lielā mērā noteiks kara galīgo iznākumu,” Nausēda teica kopīgā preses konferencē.
Krievija šomēnes ir pastiprinājusi gaisa triecienus pret Kijivu un brīdinājusi Rietumvalstis nesaasināt konfliktu pēc tam, kad ASV atļāva iznīcinātāju F-16 piegādi Ukrainai.
Nausēda uzsvēra, ka Vācijas nozīme gan atbalstā Ukrainai, gan reģiona drošības garantēšanā “ir izšķirīga”.
“Sabiedroto spēki ir neaizstājami Lietuvas drošības un aizsardzības garantēšanā. Mums jo īpaši jāņem vērā tas, ka diemžēl situācija mūsu kaimiņos pēdējā laikā turpina pasliktināties nevis uzlaboties,” teica Lietuvas prezidents, paužot pateicību par Vācijas ieguldījumu reģionālajā drošībā.
Šteinmeiers apliecināja, ka Vācija cenšas palielināt brigādes karavīru skaitu, kas dislocēti Lietuvā.
“Brigādes jautājums tiek izskatīts gan Lietuvā, gan Vācijā. Lietuvas un Vācijas politiskajai vadībai par šo jautājumu strīdu nav,” uzsvēra Vācijas prezidents, piebilstot, ka abas valstis cieši sadarbojas procesā, kuru koordinē aizsardzības ministri.
Arī Nausēda uzsvēra, ka Lietuva cenšas izpildīt savas saistības, lai sagatavotu Vācijas karavīru uzņemšanai nepieciešamo infrastruktūru.
Vācija vada kopš 2017.gada Lietuvā izvietoto NATO pastiprinātās klātbūtnes daudznacionālo kaujas grupu, un Lietuvā ir dislocēti apmēram 800 Vācijas karavīru.
Pagājušajā gadā Nausēda un Vācijas kanclers Olafs Šolcs parakstīja komunikē, kas paredz Lietuvā izvietot Vācijas brigādi vairāku tūkstošu cilvēku sastāvā. Pagaidām ieradušies brigādes karavīri, kas atbildīgi par sagatavošanos izvietošanai un apstākļu novērtējumam, taču brigādes pilnīgai dislocēšanai nepieciešamo infrastruktūru plānots pabeigt līdz 2025.gadam un brigādi pilnībā uzņemt līdz 2026.gadam. Taču krīzes gadījumā brigāde pilnā sastāvā Lietuvā ir gatava ierasties desmit dienu laikā.
Britu izlūki: Krievija cenšas noslepenot militāro izdevumu pieaugumu
Kremlis noslepenojis būtisku militāro izdevumu daļu, jo tie rada nopietnu spiedienu Krievijas budžetam, jaunākajā ziņojumā norāda Lielbritānijas militārais izlūkdienests.
Krievijas militārais budžets lielā mērā ir nenosakāms, jo budžeta izdevumu posteņi ir noslepenoti un trūkst caurredzamības, teikts ziņojumā.
“Krievija tikai nesen atsāka budžeta sadalījuma publicēšanu, pēc tam, kad bija pārtraukusi to darīt 2022.gada maijā. Teju pavisam noteikti militārie izdevumi ir paaugstināti, un tas rada spiedienu Krievijas valsts finansēm,” norāda britu militārais izlūkdienests.
Stokholmas Starptautiskais miera problēmu izpētes institūts (SIPRI) paziņojis, ka Krievijas militārie izdevumi 2022.gadā pieauguši par 9,2% līdz 86,4 miljardiem dolāru (80,7 miljardi eiro).
SIPRI lēš, ka tas ir 4,1% no Krievijas IKP, taču britu izlūki uzskata, ka patiesais skaitlis ir lielāks.
Atbilstoši aplēsēm par 2022.gadu Krievija karam pret Ukrainu tērēja 900 miljonus dolāru dienā.
Krievija atbilstoši situācijai 2023.gada 16.maijā tēriņus karam ar Ukrainu bija palielinājusi par 282%.
Turklāt Krievijas budžeta deficīts no janvāra līdz aprīlim bija 3,4 triljoni rubļu (40 miljardi eiro).
2023.gada pirmajos divos mēnešos Krievija karam pret Ukrainu iztērējusi 40% no armijai gadam plānotajiem asignējumiem.
Pērn Krievija šiem mērķiem analoģiskā laika posmā bija iztērējusi 525,4 miljardus rubļu.
Šogad tikai janvārī vien Krievija no budžeta līdzekļiem armijai bija atvēlējusi 1,18 triljonus rubļu, bet februārī papildus 822,4 miljardus rubļu.
Krievijas trieciendronu uzbrukumā Kijivai nogalināti divi cilvēki, trīs ievainoti
Krievija naktī uz otrdienu īstenoja trieciendronu uzbrukumu Kijivai, nogalinot divus cilvēkus un trīs ievainojot, paziņoja Kijivas pilsētas militārā administrācija.
Notriekto dronu atlūzas izraisīja ugunsgrēku daudzstāvu dzīvojamā namā Holosijivas rajonā Kijivas dienvidos. Glābēji no nama evakuēja trīs ievainotos un vēl 20 cilvēkus, bet divi cilvēki ir gājuši bojā. Nama divi augšējie stāvi tika sagrauti, un gruvešos var būt cilvēki.
Notriekto dronu atlūzas izraisīja ugunsgrēku arī privātnamā Darnicas rajonā Kijivas dienvidos. Aizdegās arī trīs automobiļi Pečerskas rajonā Kijivas centrālajā daļā.
No pirmdienas plkst.23.30 līdz otrdienas plkst.4.30 pēc vietējā laika, kas vienāds ar Latvijas laiku, Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 31 Irānā ražotu trieciendronu “Shahed”, no kuriem Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriekusi 29, paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku galvenais štābs, piebilstot, ka gandrīz visi droni raidīti pret Kijivu.
Gaisa trauksmes sirēnas naktī skanēja ne tikai Kijivā, bet arī Čerkasu, Kirovohradas, Mikolajivas un Hersonas apgabalos.
Zelenskis: Pieņemts lēmums par karaspēka kustības termiņiem
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdienas vakara videouzrunā apliecināja, ka sasaucis augstākā virspavēlnieka štāba sēdi, kurā pieņemti lēmumi par Ukrainas karaspēka “kustības termiņiem”.
“[Sēdē tika apspriesta] ne tikai munīcijas nodrošināšana, ne tikai jaunu brigāžu sagatavošana, ne tikai mūsu tehnika. Bet arī termiņi. Termiņi tam, kā mēs kustēsimies. To mēs darīsim. Lēmumi ir pieņemti,” sacīja prezidents.
Ukrainas vadība kopš 2022.gada beigām runā par vērienīgu pretuzbrukumu.
Sākotnēji tika prognozēts, ka tas sāksies pavasarī, bet pēc tam termiņi tika atlikti.
Maija sākumā Zelenskis sacīja, ka Ukrainas armijas pretuzbrukuma sagatavošanai vajadzīgs “vēl nedaudz laika”.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs sestdien sacīja, ka pretuzbrukums var sākties “rīt, parīt vai pēc nedēļas”. Atbilstoši viņa teiktajam Ukrainas armija ir gatava uzbrukumam, tomēr pavēlniecība gaida vislabāko brīdi.
