SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 18
Ukraina Rietumu palīdzību saņems arī nākamajos gados, paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks, norādot, ka Kremļa stratēģija nogaidīt, līdz Rietumu atbalsts izsīkst, nedarbosies.
Pieņēmums, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā sašķels sabiedrotos, Krievijas prezidenta Vladimira Putina kļūmīgo aprēķinu vidū ir viens no nopietnākajiem, runājot Aizsardzības konferencē Londonā, sacīja premjers.
Ir skaidrs, ka G7 valstis ir vienotas savā atbalstā Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju, norādīja Sunaks.
Kā sacīja premjers, viņa vēstījums Putinam ir šāds: “Tas ir vienkārši. Mēs prom neiesim.”
Lielbritānijai ir vadošā loma sarunās ar sabiedrotajiem par ilgtermiņa drošības vienošanos Ukrainas atbalstam, norādīja Sunaks.
“Skaidri apliecinot Krievijai, ka atbalsts Ukrainai turpināsies nākamos gadus”, Maskavai tiks pausts skaidrs vēstījums, ka tās “nogaidīšanas stratēģija nedarbosies”, viņš piebilda.
“Tēriņi aizsardzībai pieaug it visur, arī Apvienotajā Karalistē,” norādīja Sunaks, uzsverot, ka “Eiropas drošībai tas ir labi”.
Ukrainai ir “visas izredzes uz panākumiem” pavasara ofensīvā ar resursiem un jaudām, ko tai nodrošinājusi Lielbritānija un sabiedrotie, sacīja premjers.
Kijiva: Krievu uzbrukuma aktivitāte Bahmutā mazinājusies
Pēdējās diennakts laikā Krievijas karaspēka uzbrukuma aktivitāte Bahmutas virzienā nedaudz mazinājusies, kaut arī apšaudes turpinās, otrdien pavēstīja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara.
“Kauju intensitāte Bahmutā ir mazinājusies, ienaidnieks turpina “tīrīt” rajonus, ko tas ir pārņēmis kontrolē,” teikts Maļaras paziņojumā.
Ukrainas karavīri joprojām kontrolē pilsētas dienvidrietumu daļu, mikrorajonu “Ļitak”, norādīja ministra vietniece.
“Flangos uz ziemeļiem un dienvidiem no Bahmutas mēs esam nedaudz pavirzījušies uz priekšu,” apliecināja Maļara.
Bahmutas piepilsētas apvidū turpinās kaujas, Krievijas armija cenšas ieņemt stratēģiski svarīgus punktus, un tās zaudējumi ir lieli, norādīja ministra vietniece.
Vācijas izlūkdienests nesaskata Putina režīma vājināšanos
Lai gan Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā turpinās jau 15 mēnešus, Vācijas ārējās izlūkošanas dienests BND nesaskata pazīmes, kas liecinātu par prezidenta Vladimira Putina režīma vājināšanos, pirmdien atzina BND vadītājs Bruno Kāls.
Runājot Federālajā drošības politikas akadēmijā Berlīnē, viņš teica, ka plaisas Putina izveidotajā sistēmā nav manāmas.
Krievijai joprojām pietiek karavīru, bruņojuma un munīcijas, lai turpinātu karu ilgtermiņā, norādīja BND vadītājs.
Atbildot uz jautājumu, kad BND zinājis, ka Putins nolēmis sākt pilna apjoma karu Ukrainā, Kāls teica, ka tas bijis “apmēram 14 dienas pirms kara sākuma”.
“Mēs tad pamanījām pazīmes, kas nevarēja tikt interpretētas citādi,” norādīja BND vadītājs.
Porošenko: Vienīgais miera sarunu formāts ir par Ukrainas dalību NATO
Vienīgais miera sarunu formāts ir sarunas par Ukrainas dalību NATO, paziņojis bijušais Ukrainas prezidents, partijas “Eiropas solidaritāte” līderis Petro Porošenko.
“Nav pasaulē citas drošības garantijas kā Ukrainas dalība NATO. Tāpēc mans vēstījums daudzo divpusējo tikšanos laikā bija šāds – ja esat pastāvīgi apgalvojuši, ka NATO durvis Ukrainai ir atvērtas, tad ir vienkāršs lūgums – ļaujiet mums ienākt,” žurnālistiem NATO Parlamentārās asamblejas sesijā Luksemburgā sacījis Porošenko, kura teiktais citēts viņa partijas vietnē.
Porošenko uzsvēris, ka šāda nostādne viņam bijusi kopš viņa prezidentūras termiņa sākuma.
“Es zināju, ka nav citas drošības garantiju formas. Un nevajag tērēt laiku, [meklējot kaut ko citu], tas ir maldu ceļš. Tas ir Budapeštas memoranda atkārtojums,” teicis eksprezidents.
“Mums jāpasaka tiem, kuri uzstāj, lai tiktu rīkotas miera sarumas: es pilnībā esmu par miera sarunām, un to vienīgais formāts ir sarunas par Ukrainas iestāšanos NATO,” uzsvēris Porošenko, kurš bija Ukrianas prezidents no 2014. līdz 2019.gadam.
1994.gadā, Ukrainai pievienojoties līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, Kijiva atteicās no kodolvalsts statusa un parakstīja ar ASV, Lielbritāniju un Krieviju īpašu vienošanos, kas tiek dēvēta par Budapeštas memorandu. Vienā no šī dokumenta punktiem visas trīs lielvalstis garantēja Ukrainas neatkarību un teritoriālo nedalāmību.
NATO Parlamentārās asamblejas sesija Luksemburgā notika no piektdienas līdz pirmdienai.
