SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 9
Norvēģijas Bruņotie spēki šogad plāno apmācīt apmēram 3200 ukraiņu karavīru, informēja Ukrainas armijas ģenerālštābā.
Mācības notiek gan Norvēģijā, gan citviet.
Norvēģijas aizsardzības ministrs Bjerns Arilds Grams kopā ar iekšlietu ministra pienākumu izpildītāju Mortenu Egenu apmeklējuši ukraiņu karavīru mācības kādā no poligoniem.
“Mēs atbalstam Ukrainu gan materiāli, gan ar apmācībām, un atbalstīsim tik, cik tas būs nepieciešams, ” sacījis Norvēģijas aizsardzības ministrs.
Aprīļa beigās Norvēģijas Nacionālās gvardes instruktoru vadībā vairāk nekā simt Ukrainas Bruņoto spēku karavīru sāka vadīt četru nedēļu intensīvās apmācības kursu kara medicīnā, uguns sagatavošanā un komandas vadībā.
Tie ir pirmie no vairākiem kursiem, kurus Norvēģijas gvarde sagatavojusi ukraiņu karavīriem.
No 15.maija arī Kanāda un Latvija kopīgi sāks ukraiņu karavīru apmācības kaujas komandieru līmenī. Operācijas “UNIFIER” mācības notiek Latvijas teritorijā.
Luhanskā sprādzienā ievainots viens no kolaboracionistu vadoņiem
Krievijas okupētās Luhanskas centrā pirmdien notikušajā sprādzienā ievainots viens no kolaboracionistu vadoņiem – Maskavas atbalstīto bruņoto bandu pašpasludinātās Luganskas tautas republikas tā dēvētais iekšlietu ministrs Igors Kornets.
Tīmekļa laikraksts “Mash” vēsta, ka šobrīd Kornets smagā stāvokli atrodas slimnīcas reanimācijas nodaļā.
Maskavas propagandisti ziņo, ka sprādziena brīdī Kornets atradies frizētavā, kas atrodas netālu no administrācijas ēkas, kur izvietotas okupācijas iestādes.
Saskaņā ar dažādu avotu ziņām kopumā sprādzienā ievainoti pieci līdz septiņi cilvēki, starp kuriem ir trīs Korneta miesassargi.
Tīmekļa izdevumam “Ukrainska Pravda” kāds avots Ukrainas tiesībsargāšanas iestādēs izteicies, ka atentātu pret kolaboracionistu organizējis Ukrainas Drošības dienests.
Krievija ar gaisa triecieniem mēģina kavēt Ukrainas pretuzbrukumu
Visi bezpilota un raķešu triecieni Ukrainā kopš aprīļa vidus varētu būt Krievijas mēģinājums ar jaunu gaisa triecienu kampaņu pārraut Ukrainas Bruņoto spēku pretuzbrukumu, jaunākajā ziņojumā pauž ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.
Kopš 19.aprīļa okupanti veikuši vismaz desmit triecienu ar “augstas precizitātes” ieročiem, tos īpaši vēršot pret Ukrainas pozīciju aizmugurējām zonām, secinājuši ISW analītiķi.
Lai taupītu raķetes un noplicinātu Ukrainas pretgaisa aizsardzības spējas, kas ļauj atvairīt lielāko daļu uzbrukumu, krievi joprojām diezgan daudz izmanto arī Irānas bezpilota lidaparātus, lasāms ISW apskatā par situāciju frontē.
Analītiķi norāda, ka jaunas gaisa triecienu kampaņas mērķis ir Kijiva un iespējamās militāri rūpniecisko objektu atrašanās vietas, kā arī loģistikas maršruti.
Vienlaikus ISW analītiķu vērtējumā līdz šim Krievijas gaisa triecieni nav būtiski ierobežojuši Ukrainas Bruņoto spēku kopējās iespējas.
13.maija naktī Krievija veica plašu raķešu uzbrukumu, cita starpā trāpot rūpnieciskam objektam Ternopiļā. Vēlāk kļuva zināms, ka tur iznīcināta karavīriem paredzētu lietu noliktava.
Tajā pašā dienā Krievija ar Irānas bezpilota lidaparātiem Hmeļņickas apgabalā veica uzbrukumu kritiskās infrastruktūras objektam, kas atrodas ārpus apdzīvotām vietām. Krievijas uzbrukumos šajā apkaimē cieta 11 cilvēki un tika sabojātas simtiem māju.
Jau aprīlī Igaunijas izlūkdienests brīdināja, ka Krievija raķetes raida pa militāriem mērķiem, lai pārrautu Ukrainas pretuzbrukumu, bet vienlaikus Irānas bezpilota lidaparāti tiek izmantoti, lai iztērētu dārgo Ukrainas pretgaisa aizsardzības raķešu rezerves.
Ukrainas puse uzstāj, ka gatavo plašu pretuzbrukumu, tomēr armijas ģenerālštābs drošības nolūkos neatklāj, kad un kur tas sāksies.
