SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 11
Krievija un ASV ir sākušas sarunas par projektiem saistībā ar Krievijas retzemju minerāliem, paziņoja Krievijas diktatora Vladimira Putina pilnvarotais starptautiskās sadarbības jautājumos Kirils Dmitrijevs.
Kā viņš sacīja Krievijas propagandas medijiem, Krievija un ASV runā par kopīgiem projektiem retzemju minerālu ieguvei un sadarbības jautājumus puses apspriedīs aprīlī Saūda Arābijā.
Retzemju minerāli ir nozīmīga Krievijas un ASV sadarbības joma, apgalvoja Dmitrijevs. Viņš uzsvēra, ka puses runā arī par citiem projektiem.
“Retzemju minerāli ir svarīga sadarbības joma, un mēs noteikti esam uzsākuši diskusijas par dažādiem retzemju minerāliem un projektiem Krievijā,” sacīja Dmitrijevs.
Krievijas tiešo investīciju fonda vadītājs piebilda, ka sarunas starp pusēm ir izraisījušas dažu uzņēmumu interesi piedalīties attiecīgajos projektos, taču konkrētāku informāciju nesniedza. Tomēr sadarbības jautājumu varētu turpināt apspriest nākamajā Krievijas un ASV sarunu kārtā – tiek norādīts, ka tā varētu notikt aprīļa vidū Saūda Arābijā.
ASV prezidents Donalds Tramps vēlas panākt, ka Ukraina paraksta vienošanos par retzemju minerālu resursu nodošanu ASV uzņēmumiem, pretī solot ASV aizsardzību.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 919 570
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 919 570 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1390 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 10 521 tanku, 21 902 bruņutransportierus, 25 625 lielgabalus un mīnmetējus, 1348 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1123 zenītartilērijas iekārtas, 370 lidmašīnas, 335 helikopterus, 31 597 bezpilota lidaparātus, 3123 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 42 775 automobiļus un autocisternas, kā arī 3787 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Pasaule reaģē uz Trampa noteiktajiem muitas tarifiem
ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja par jaunu muitas tarifu noteikšanu preču importam no ārvalstīm, tai skaitā svarīgākajiem ASV tirdzniecības partneriem, izraisot asu šo valstu reakciju.
Ķīna ceturtdien paziņoja, ka tā stingri iebilst pret jauniem ASV tarifiem tās eksportam, un solīja pretpasākumus, lai aizsargātu savas tiesības un intereses.
Tramps trešdien noteica īpaši skarbus muitas tarifus 34% apmērā Ķīnai, kas ir viena no lielākajām tirdzniecības partnerēm, turklāt uz to arī attieksies 10% pamattarifs, kas noteikts visām valstīm.
Tas papildina pagājušajā mēnesī noteiktos 20% tarifus.
Ķīnas Tirdzniecības ministrija norādīja, ka šie tarifi neatbilst starptautiskās tirdzniecības noteikumiem un aicināja Vašingtonu nekavējoties tos atcelt, jo tie apdraud globālās ekonomikas attīstību.
Tikmēr Eiropas Savienībai (ES) piemēroti 20% tarifi, un Tramps iepriekš noteicis tarifus tērauda un alumīnija importam, kā arī automašīnām un automobiļu detaļām.
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena ceturtdien brīdināja, ka šie tarifi rada būtisku triecienu pasaules ekonomikai.
“Šķiet, ka nekārtībā nav nekādas kārtības. Nav skaidra ceļa cauri sarežģītībai un haosam, kas tiek radīts, jo tiek skarti visi ASV tirdzniecības partneri,” sacīja Leiena.
Viņa norādīja, ka Brisele gatavojas turpmākiem pretpasākumiem, taču uzsvēra, ka vēl nav par vēlu risināt bažas sarunu ceļā.
Vācijas Autoražotāju asociācija paziņojusi, ka tarifu dēļ būs tikai zaudētāji un aicināja ES rīkoties ar nepieciešamo spēku, vienlaikus turpinot paust gatavību risināt sarunas.
Savukārt Vācijas ķīmijas rūpniecības nozares pārstāvji mudināja ES saglabāt vēsu prātu, jo eskalācija tikai radītu smagākas sekas.
Japānas tirdzniecības ministrs Jodzi Muto pauda nožēlu par 24% tarifa noteikšanu Japānas eksportam uz ASV, viņam aicinot ASV nespert šādu soli. Japānas valdības galvenais sekretārs Jošimasa Hajaši žurnālistiem sacīja, ka šie tarifi var būt pretrunā Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem un abu valstu tirdzniecības līgumam.
Indijas Eksporta organizāciju federācijas izpilddirektors Adžajs Sahai norādīja, ka tarifi negatīvi ietekmēs pieprasījumu pēc valsts eksporta. “Indijai piemērotie tarifi ir augsti un augstāki, nekā gaidīts,” viņš sacīja.
Taču viņš uzsvēra, ka Ķīnai un Vjetnamai piemēroti lielāki muitas tarifi, paverot iespējas Indijai iegūt tirgus daļu.
Tikmēr Lielbritānija saglabās mieru un apņēmību noslēgt tirdzniecības vienošanos ar ASV, kas varētu palīdzēt kompensēt Lielbritānijas eksportam noteikto 10% tarifu, paziņoja Lielbritānijas uzņēmējdarbības ministrs Džonatans Reinoldss.
Tomēr viņš piebilda, ka “mums ir pieejami dažādi rīki un mēs nevilcināsimies tos izmantot.”
Francijas prezidenta Emanuela Makrona pārstāvji paziņojuši, ka prezidents tiksies ar to nozaru pārstāvjiem, kurus skāruši muitas tarifi.
Itālijas premjerministre Džordža Meloni kritizējusi jaunos ASV tarifus ES preču importam un aicinājusi panākt vienošanos, brīdinot, ka tirdzniecības karš pavājinās Rietumus.
“ASV tarifu noteikšana ES ir rīcība, ko es uzskatu par nepareizu un kas nav piemērota nevienai no pusēm,” viņa sacīja.
Kanādas premjers Marks Kārnijs brīdināja, ka tarifi “būtiski mainīs globālo tirdzniecības sistēmu.”
“Mēs reaģēsi uz šiem tarifiem ar pretpasākumiem. Mēs aizsargāsim mūsu darbiniekus,” sacīja Kārnijs.
Brazīlijas Kongress apstiprinājis likumprojektu, kas ļauj izpildvarai reaģēt uz 10% muitas tarifu, ko ASV piemērojusi Brazīlijas preču importam.
Pēc 25% tarifa noteikšanas Dienvidkorejai valsts prezidenta pienākumu izpildītājs Hans Duksu sacīja, ka “globālais tarifu karš ir kļuvis par realitāti.”
Austrālijas premjers Entonijs Albanīzs norādīja, ka jaunie tarifi “nav drauga rīcība” un kaitēs abu sabiedroto attiecībām.
Tramps Šveicei piemērojis 31% tarifu, un valsts prezidente Karīna Kellere-Zutere paziņojusi, ka valdība ātri izlems par turpmāko rīcību.
Savukārt Taivānas valdība pavēstījusi, ka valstij noteiktais 32% tarifs ir ļoti nepamatots un tā sāks nopietnas sarunas ar Vašingtonu.
Jau vēstīts, ka Tramps ir paziņojis par jaunu muitas tarifu noteikšanu preču importam no ārvalstīm, tostarp par augstu tarifu noteikšanu ASV svarīgajiem tirdzniecības partneriem – Ķīnai un ES.
Tramps informēja, ka 10% tarifs stāsies spēkā 5.aprīlī, bet augstāki tarifi – 9.aprīlī.
ASV prezidents informēja, ka 49% tarifs tiks noteikts precēm no Kambodžas, 47% – Madagaskaras, 48% – Laosas, 46% – Vjetnamas, 44% – Mjanmas, 37% – Bangladešas un Serbijas, 36% – Taizemes, 34% – Ķīnas, 32% – Indonēzijas un Taivānas, 31% – Šveices, 30% – Dienvidāfrikas, 29% – Pakistānas, 28% – Tunisijas, 27% – Kazahstānas, 26% – Indijas, 25% – Dienvidkorejas, 24% – Japānas un Malaizijas, 21% – Kotdivuāras, 20% – precēm no ES un Jordānijas, 18% – Nikaragvas, 17% – Filipīnām un Izraēlas, bet 15% – precēm no Norvēģijas.
Pārējām valstīm, tostarp Lielbritānijai tiks noteikts pamattarifs 10% apmērā.
