SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 20
Krievu ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti četri cilvēki, bet trīs ievainoti, trešdien pavēstīja Krivijrihas Aizsardzības padomes priekšsēdētājs Oleksandrs Vikuls.
Trieciens veikts kādam uzņēmumam, norādīja Dņipropetrovskas apgabala kara administrācija.
Nodarīti postījumi daudzdzīvokļu mājām. Izraisījies liels ugunsgrēks, teikts Vikula paziņojumā.
Krievi uz Ukrainu palaiduši 74 lidrobotus
Naktī uz trešdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 74 uzbrukuma lidrobotus “Shahed” un dronus imitatorus, no kuriem 41 notriekusi Ukrainas gaisa aizsardzība.
Vēl 20 dronu imitatoru atrašanās vieta pazaudēta bez negatīvām sekām, teikts Gaisa spēku paziņojumā. Droni tika raidīti no Miļļerovas un Primorskoahtarskas virzieniem, kā arī Čaudas raga okupētajā Krimā.
Uzbrukuma rezultātā nodarīti postījumi Harkivas, Doneckas un Odesas apgabalos.
50 ASV senatori atbalstījuši sankciju noteikšanu Krievijai, ja tā atteiksies no miera sarunām
Piecdesmit no 100 ASV senatoriem atbalstījuši divpartiju likumprojektu par primārajām un sekundārajām sankcijām pret Krieviju, ja tā atteiksies veikt sarunas par mieru Ukrainā vai lauzīs panākto vienošanos, vēstī ziņu aģentūras “Reuters” un “Bloomberg”.
“Bloomberg” rīcībā esošā informācija liecina, ka likumprojektā ir paredzēts noteikt 500% muitas tarifu importam no valstīm, kas iepērk Krievijas naftu, naftas produktus, dabasgāzi vai urānu.
Tāpat paredzēts noteikt sankcijas pret jebkuru valsti, kas iepērk urānu no Krievijas. Turklāt šajā ierobežojumu paketē būs iekļauts aizliegums ASV finanšu iestādēm veikt investīcijas ar Krievijas valdību saistītās organizācijās, un ASV pilsoņiem būs aizliegts iegādāties Krievijas valdības obligācijas, raksta “Bloomberg”.
Šādu sankciju noteikšana, visticamāk, izraisītu nopietnu konfrontāciju ar Indiju un Ķīnu, kas ir lielākās Krievijas naftas patērētājas, un nostādītu sarežģītā situācijā Eiropu, kas joprojām ir atkarīga no Krievijas dabasgāzes, norāda “Bloomberg”.
Šī likumprojekta galvenie autori ir republikānis Lindsijs Greiems un demokrāts Ričards Blūmentāls.
“Sankcijas pret Krieviju paredz noteikt muitas nodevas valstīm, kas pērk Krievijas naftu, gāzi, urānu un citus produktus,” teikts paziņojumā presei. ASV Senātā “dominē viedoklis, ka Krievija ir agresors un ka šis briesmīgais karš un Putina agresija ir jāpārtrauc tagad un jāaptur tās īstenošana nākotnē,” uzsver likumprojekta autori.
Likumprojekta atbalstītāji apgalvo, ka tas Kongresa abās palātās tiks pieņemts ar pārliecinošu balsu vairākumu, ja republikāņu līderi Kongresā ļaus par to balsot. Pagaidām nav zināms, kad tas varētu notikt.
Krievijas lidrobotu uzbrukumos Ukrainā nogalināts viens cilvēks un desmit ievainoti
Krievijas uzbrukuma lidrobotu uzbrukumos Ukrainas Zaporižjas un Harkivas apgabalos nogalināts vismaz viens cilvēks un desmit ievainoti, trešdien paziņojušas Ukrainas amatpersonas.
Dronam trāpot automašīnām pie kādas mājas Zaporižjā nogalināts 45 gadus vecs vīrietis un vēl divi cilvēki tika ievainoti, paziņoja Zaporižjas kara administrācijas vadītājs Ivans Fedorovs.
Harkivā lidrobotu uzlidojumos ievainoti astoņi cilvēki, atklāja Harkivas mērs Ihors Terehovs. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs ziņoja, ka notiek ienaidnieku dronu masveida uzbrukums, un aicināja cilvēkus palikt patvertnēs.
Ukrainas ģenerālštābs otrdienas vakarā paziņoja, ka Krievija otrdien veikusi 72 triecienus Ukrainas teritorijai.
“Fox News”: Tramps uzskata, ka Krievijas novilcina sarunas par pamieru Ukrainā
ASV prezidents Donalds Tramps uzskata, ka Krievija novilcina sarunas par pamieru Ukrainā, atsaucoties uz sarunām pietuvinātu avotu, ziņo telekanāla “Fox News” žurnāliste Džekija Heinriha.
Pēc viņas sarunu biedra teiktā, Tramps ir vīlies Krievijas diktatorā Vladimirā Putinā. Žurnāliste apgalvo, ka Baltais nams apsver iespēju agresīvi piemērot sankcijas Krievijas “ēnu flotei”, kas pārvadā Krievijas naftu, apejot ierobežojumus.
“Man teikts, ka kontrole pār sankciju ievērošanu pašlaik ir zema – neoficiāli tā tiek vērtēta ar aptuveni “3 no 10”. Un Krievijas “ēnu flotes darbības pārtveršana, tai nelegāli pārvadājot naftu pa Baltijas jūru, varētu būt viegls mērķis spiediena izdarīšanai,” norādīja Heinriha.
Arī Baltā nama preses sekretāre Karolīna Līvita 1.aprīlī paziņoja, ka Tramps ir vīlies gan Putinā, gan Ukrainas prezidentā Volodimirā Zelenskī. “Viņš (Tramps) vēlas, lai šis karš beigtos. Abās pusēs iet bojā cilvēki, un tas turpinās jau pārāk ilgi. Mūsu komanda turpina strādāt gan ar krieviem, gan ukraiņiem,” pavēstīja Līvita.
Tramps 30.martā paziņoja, ka ir ļoti dusmīgs par to, ka Putins apšaubījis Zelenska autoritāti, un piedraudēja noteikt Krievijas naftas eksportam sekundāros nodokļus 25% apmērā, ja Krievijas vainas dēļ netiks panākta vienošanās par pamieru Ukrainā.
Zelenskis cer, ka jaunā Vācijas valdība piegādās raķetes “Taurus”
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien pauda cerību, ka nākamais Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs apstiprinās tāla darbības rādiusa raķešu “Taurus” piegādi Ukrainai, lai stiprinātu tās aizsardzību pret Krieviju.
Zelenskim Kijivā tiekoties ar aizejošo Vācijas ārlietu ministri Annalēnu Bērboku, reportieris viņam pajautāja, vai Zelenskis gaida, ka konservatīvo līderis Mercs pēc stāšanās kanclera amatā ātri pieņems lēmumu par šīm raķetēm.
“Mēs strādāsim pie tā,” sacīja Zelenskis, piebilstot, ka notiek diskusijas, bet atsakoties sniegt sīkāku informāciju.
Reportierim turpinot jautāt, vai Zelenskis cer uz šo raķešu piegādi, prezidents atbildēja: “Jā, protams (..) Ir nedaudz vairāk par cerību.”
Bērboka, pievēršoties “Taurus” jautājumam, atzīmēja, ka viņa kā aizejošā ministre nevar izteikt pieņēmumus par jaunās valdības nostāju.
Viņa tomēr atzīmēja, ka Merca Kristīgo demokrātu savienība (CDU) parlamentā vienmēr uzsvērusi to, cik svarīgi ir piegādāt Ukrainai tāla darbības rādiusa ieročus.
Mercs februārī skaidri nepateica, vai viņa valdība piegādās Ukrainai “Taurus”, bet uzsvēra, ka Ukrainai ir jāsaņem nepieciešamās aizsardzības sistēmas, tai skaitā spārnotās raķetes.
“Vai tā būs “Taurus” vai kāda cita sistēma, mums vajadzēs koordinēties ar mūsu Eiropas sabiedrotajiem,” sacīja Mercs. Viņš tomēr brīdināja neiesaistīt Vāciju karā, paziņojot, ka “Vācija nedrīkst kļūt par karojošo pusi”.
Aizejošais kanclers Olafs Šolcs no Sociāldemokrātiskās partijas ir bijis stingri pret “Taurus” sūtīšanu Ukrainai, kā iemeslu minot bailes no kara eskalācijas.
Marcs ir sacījis, ka cer izveidot konservatīvo vadītu valdību līdz aprīļa vidum. Koalīcijas veidošanas sarunas pēdējā laikā ir pastiprinājušās.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 918 180
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 918 180 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1410 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 10 515 tankus, 21 880 bruņutransportierus, 25 576 lielgabalus un mīnmetējus, 1347 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1123 zenītartilērijas iekārtas, 370 lidmašīnas, 335 helikopterus, 31 505 bezpilota lidaparātus, 3123 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 42 687 automobiļus un autocisternas, kā arī 3787 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
