TIEŠRAIDE. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 2
ASV prezidents Donalds Tramps svētdien kritizēja gan Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, gan Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, paužot neapmierinātību, ka centieni panākt pamiera sarunas joprojām nav izdevušies.
Vispirms Tramps kritizēja Putinu par Zelenska kā potenciālo sarunu partnera leģitimitātes apšaubīšanu. Viņš paziņoja, ka ir “ļoti dusmīgs, pārskaities” uz Kremļa vadītāju.
Vēlāk ASV prezidents mīkstināja savus izteikumus par Putinu, un savu nīgrumu pavērsa pret Zelenski, draudot, ka Ukrainai būs “lielas, lielas problēmas”, ja Zelenskis neparakstīs vienošanos par tiesību uz Ukrainas retzemju minerāliem nodošanu ASV.
Televīzijas kanāla NBC žurnāliste Kristena Velkere sacīja, ka Tramps viņai piezvanījis, lai paustu saniknojum par Putina izteikumiem, apšaubot Zelenska leģitimitāti, lai gan to ir darījis arī pats Tramps. Viņš arī piedraudējis ar “sekundāriem tarifiem”, ar kuriem varētu aplikt Krievijas naftas eksportu.
Vēlāk lidmašīnā no sava kūrorta Floridas štatā uz Vašingtonu Tramps mīkstināja izteikumus par Putinu. “Es biju zināmā mērā vīlies,” atzina Tramps, paskaidrojot, ka Putinam ir jāspēj vienoties ar Zelenski neatkarīgi no savstarpējām simpātijām vai antipātijām,.
“Nebiju par to priecīgs, taču es domāju, ka viņš labosies, un es noteikti nevēlētos noteikt sekundāros tarifus Krievijai,” teica ASV prezidents.
Tramps arī paziņoja, ka ir “psiholoģisks termiņš”, kurā viņš sagaida Maskavas piekrišanu pamieram, un atzina, ka “nebūs priecīgs”, ja izrādīsies, ka Krievija ir izrādījusi viltus interesi par pamieru.
Tad Tramps pavērsās pret Zelenski, kritizējot viņu par nevēlēšanos parakstīt vienošanos par retzemju minerālu tiesībām.
“Mēs vienojāmies par retzemju resursiem, un tagad viņš saka, ka, ziniet, es gribu pārskatīt vienošanos. Viņš vēlas [lai Ukraina] kļūst par NATO dalībvalsti. Nekad nebija iespējas tai kļūt par NATO dalībvalsti. Viņš to saprot. Tāpēc, ja viņš vēlas pārskatīt vienošanos, viņam ir lielas problēmas,” dusmojās Tramps.
Tramps priekšvēlēšanu kampaņas laikā solīja ātri izbeigt karu Ukrainā, taču, neskatoties uz sarunām ar abām pusēm, pamiera vienošanos panākt nav izdevies.
Putins noraidīja ASV ierosināto 30 dienu pamieru, un piektdien viņš pieļāva, ka miera procesā Zelenskim vajadzētu zaudēt amatu.
25 gadus pie varas pavadījušais Putins, kā arī Tramps ir pārmetis Zelenskim, ka Ukrainā nav bijušas vēlēšanas, kopš pērn maijā beidzās viņa piecu gadu amata termiņš. Taču Ukrainas likumi aizliedz vēlēšanas kara laikā, un arī Zelenska politiskie pretinieki uzstāj, ka vēlēšanas jārīko tikai pēc konflikta beigām. Zelenskis ir paziņojis, ka pie amata neturas, un atkāptos nekavējoties, ja tas nodrošinātu Ukrainas uzņemšanu NATO. ‘
“Pārāk ilgi bez atbilstošas Krievijas atbildes galdā ir bijis ASV ierosinājums par beznosacījumu pamieru,” sestdien teica Zelenskis, piebilstot, ka pamiers jau būtu spēkā, “ja uz Krieviju tiktu izdarīts īsts spiediens”.
Putina pārstāvis: Krievija un ASV runā par retzemju minerālu projektiem
Krievija un ASV ir sākušas sarunas par projektiem saistībā ar Krievijas retzemju minerāliem, paziņoja Krievijas diktatora Vladimira Putina pilnvarotais starptautiskās sadarbības jautājumos Kirils Dmitrijevs.
Kā viņš sacīja Krievijas propagandas medijiem, Krievija un ASV runā par kopīgiem projektiem retzemju minerālu ieguvei un sadarbības jautājumus puses apspriedīs aprīlī Saūda Arābijā.
Retzemju minerāli ir nozīmīga Krievijas un ASV sadarbības joma, apgalvoja Dmitrijevs. Viņš uzsvēra, ka puses runā arī par citiem projektiem.
“Retzemju minerāli ir svarīga sadarbības joma, un mēs noteikti esam uzsākuši diskusijas par dažādiem retzemju minerāliem un projektiem Krievijā,” sacīja Dmitrijevs.
Krievijas tiešo investīciju fonda vadītājs piebilda, ka sarunas starp pusēm ir izraisījušas dažu uzņēmumu interesi piedalīties attiecīgajos projektos, taču konkrētāku informāciju nesniedza. Tomēr sadarbības jautājumu varētu turpināt apspriest nākamajā Krievijas un ASV sarunu kārtā – tiek norādīts, ka tā varētu notikt aprīļa vidū Saūda Arābijā.
ASV prezidents Donalds Tramps vēlas panākt, ka Ukraina paraksta vienošanos par retzemju minerālu resursu nodošanu ASV uzņēmumiem, pretī solot ASV aizsardzību.
Itālijā izmeklē iespējamu Krievijas dronu lidojumu virs EK pētījumu centra
Bezpilota lidaparāti, kurus varētu būt palaidusi Krievija, vairākas reizes pārlidojuši pāri Madžores ezera krastā Itālijas ziemeļos esošajā Isprā bāzētajam Eiropas Komisijas (EK) Kopīgajam pētniecības centram (JRC), vēstīja Itālijas mediji.
Informācijas aģentūra ANSA, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, ziņoja, ka netālu esošās Milānas prokuratūra sākusi pirmstiesas izmeklēšanu, bet pirmdien tiks sākta oficiāla izmeklēšana aizdomās par spiegošanu. Izmeklēšanu vadīs pretterorisma nodaļa.
Savukārt laikraksta “Corriere della Sera” rīcībā esošā informācija liecina, ka martā droni vismaz piecas reizes pārlidoja objektu. Tas vēstīja, ka centra darbiniekiem izdevās tos pamanīt, pateicoties eksperimentālai bezpilota lidaparātu noteikšanas sistēmai.
JRC Isprā tika izveidots 1960.gadā. Sākotnēji tas bija pētniecisks kodolcentrs. Tas ir trešais lielākais EK objekts pēc citiem centriem Briselē un Luksemburgā. Tā darbinieki cita starpā strādā ar kodolieroču neizplatīšanas un kodoldrošības jautājumiem, transporta projektiem un jautājumiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām.
Pašlaik JRC tiek īstenots pētniecības projekts, kas saistīts ar drošības jautājumiem saistībā ar bezpilota lidaparātu izmantošanu, vēsta Vācijas ziņu aģentūra DPA.
