SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 22
ASV valsts sekretārs Marko Rubio atzinis, ka nevar garantēt, ka Ukrainas un Krievijas miera līgums tiks noslēgts nedēļas vai mēneša laikā.
“Mēs centīsimies panākt mieru tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Tas nenozīmē, ka es varu jums garantēt, ka vienošanās tiks panākta nedēļas vai mēneša laikā,” pēc vizītes Dienvidamerikā lidmašīnā ceļā uz Maiami žurnālistiem sacīja ASV valsts sekretārs.
“Es vienkārši nevaru noteikt termiņu, jo tas nav atkarīgs no mums. Tas ir atkarīgs no krieviem un no ukraiņiem,” klāstīja Rubio.
“Tas ir atkarīgs arī no mūsu partneriem Eiropā, kam ir spēkā sankcijas, kas, manuprāt, ir jāņem vērā jebkurā galīgajā vienošanās variantā,” viņš piebilda.
Gatavība panākt šādu vienošanos būs zināma, “kad pienāks laiks parakstīšanai”, bet “mēs vēl neesam nonākuši līdz šai fāzei”, norādīja valsts sekretārs.
Rubio arī pauda pārliecību, ka pašreizējā posmā “vairāk progresa jāpanāk tehniskā līmenī”.
“Es vēlos apsēsties un aprunāties ar mūsu komandu, kad viņi atgriezīsies no Saūda Arābijas, un gūt labāku izpratni par to, kā ir noritējušas šīs sarunas,” norādīja ASV augstākais diplomāts.
“Tāpēc man no viņiem vēl ir jādzird nedaudz vairāk par to, kā [sarunas ar ukraiņiem un krieviem] noritēja, un tad mēs ar to iepazīstināsim prezidentu, bet pēc tam mēs lemsim par nākamajiem soļiem,” rezumēja Rubio.
Zelenskis: Par iespējamo Rietumu kontingentu Ukrainā ir daudz jautājumu
Par iespējamo Rietumu militārā kontingenta nosūtīšanu uz Ukrainu miera vienošanās ietvaros joprojām ir daudz jautājumu, ceturtdien sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Pieaug to valstu skaits, kas ir gatavas sniegt Kijivai drošības garantijas, nesūtot uz valsti savu militāro kontingentu, norādīja prezidents.
“Ir daudz līderu priekšlikumu, to kļuvis vairāk. Daži priekšlikumi ir attiecībā uz debesīm, daži uz pretgaisa aizsardzības sistēmām, daži attiecībā uz karavīru izvietošanu uz vietas, daži attiecībā uz jūru, lai sniegtu drošības garantijas, lai nosūtītu savu kontingentu. Šādu valstu kļūst vairāk,” sacīja Zelenskis.
“Kas attiecas uz šo kontingentu, tā modalitātēm – ko tas var darīt, kā to var izmantot, kas to vadīs – ir daudz jautājumu. Pagaidām ir maz atbilžu,” atzina prezidents.
Viņš arī iebilda pret priekšlikumiem izvietot spēkus Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) vadībā, jo šai organizācijai nav attiecīgu pilnvaru.
“Tās nav drošības garantijas, viņiem ir sava funkcionalitāte, bet viņiem nav atbilstoša mandāta. Viņiem vienkārši tā nav kā militārajam kontingentam. Un krievi no viņiem nebaidās,” uzsvēra Zelenskis.
Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien pēc Parīzē notikušā Eiropas līderu “labās gribas koalīcijas” samita paziņoja, ka Francijas un Lielbritānijas delegācija dosies uz Ukrainu, lai strādātu pie Ukrainas armijas nostiprināšanas.
Makrons pavēstīja, ka viņš un Stārmers vadīs Eiropas koalīciju Ukrainai un ka Eiropas valstis pēc miera līguma noslēgšanas Ukrainā izvietos “nodrošināšanas spēkus”, kuriem būs “atturēšanas raksturs pret jebkādu Krievijas iespējamo agresiju”.
Pēc Makrona teiktā, “nodrošināšanas spēkos” būs vairākas valstis, bet ne visi Eiropas sabiedrotie, jo dažām trūkst vajadzīgo spēku, bet citas ir atturīgas politiskā konteksta dēļ.
“Šie drošības spēki ir Lielbritānijas un Francijas priekšlikums, ko vēlas Ukraina,” sacīja Makrons. “Tam nav vienprātības, bet mums nav vajadzīga vienprātība, lai to darītu,” viņš piebilda, sakot, ka tuvākajās dienās uz Ukrainu dosies Francijas un Lielbritānijas delegācija, lai apspriestu šo jautājumu un Ukrainas armijas nākotnes veidolu, uzsverot, ka svarīga ir spēcīga Ukrainas armija, kas ir labi sagatavota nākamajai dienai.
Viņš sacīja, ka šie “nodrošināšanas spēki” vēl tiek plānoti, taču tie nebūs miera uzturēšanas spēki.
Francijas līderis norādīja, ka šajos spēkos piedalīsies vairākas valstis, taču tie nebūs uz frontes līnijas, bet tiks izvietoti stratēģiskās zonās.
“Mums būs diskusija starp mūsu militārajiem līderiem, lai noteiktu atrašanās vietas, spēku daudzumu, kas jāizvieto, lai tie būtu uzticami, un spējas. Nekas nav izslēgts, šiem nodrošinājuma spēkiem nevajadzētu aizstāt miera uzturēšanas spēkus uz sadursmes līnijas vai spēcīgo Ukrainas armiju,” paziņoja Makrons.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 910 750
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 910 750 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1860 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 10 455 tankus, 21 762 bruņutransportierus, 25 387 lielgabalus un mīnmetējus, 1344 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1119 zenītartilērijas iekārtas, 370 lidmašīnas, 335 helikopterus, 31 070 bezpilota lidaparātus, 3121 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 42 280 automobiļus un autocisternas, kā arī 3787 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
