SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 18
Seula: Ziemeļkoreja šogad nosūtījusi uz Krieviju vēl 3000 karavīrus
Ziemeļkoreja šogad ir nosūtījusi uz Krieviju vēl 3000 karavīrus, kā arī turpina tai piegādāt raķetes, artilēriju un munīciju, lai palīdzētu Maskavai karā pret Kijivu, ceturtdien paziņoja Dienvidkorejas armija.
Tradicionālās sabiedrotās Krievija un Ziemeļkoreja ir tuvinājušās, kopš Maskava 2022.gada februārī uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Ziemeļkorejas vadonis Kims Čenuns ir nosūtījis tūkstošiem karavīru un konteinerus ar bruņojumu, lai palīdzētu Maskavai.
Krievija un Ziemeļkoreja nav oficiāli apstiprinājušas šo karavīru dislocēšanu, bet abas valstis pērn parakstīja militārās sadarbības vienošanos, kas ietver punktu par abpusēju aizsardzību. Parakstīšana notika, kad Krievijas diktators Vladimirs Putins apmeklēja Ziemeļkoreju retā vizītē.
“Tiek lēsts, ka vēl 3000 karavīru tika nosūtīti kā papildspēki no janvāra līdz februārim,” paziņoja Dienvidkorejas armijas ģenerālštābs. Tas piebilda, ka no 11 000 Ziemeļkorejas karavīru, kas sākotnēji tika nosūtīti uz Krieviju, 4000 tiek uzskatīti par nogalinātiem vai ievainotiem.
“Papildus dzīvajam spēkam Ziemeļkoreja turpina piegādāt raķetes, artilērijas iekārtas un munīciju,” teikts ģenerālštāba paziņojumā.
“Tiek lēsts, ka līdz šim Ziemeļkoreja ir piegādājusi ievērojamu daudzumu tuva darbības rādiusa ballistisko raķešu, kā arī apmēram 220 pašgājējlielgabalus ar 170 mm kalibru un 240 mm kalibra reaktīvās zalvju uguns sistēmas,” teikts paziņojumā.
Ģenerālštābs brīdināja, ka “šie skaitļi var pieaugt atkarībā no situācijas kaujas laukā”.
Ukrainas amatpersona: Ukraina un Krievija kopš 25.marta nav uzbrukušas enerģētikas objektiem
Ukraina un Krievija kopš otrdienas nav uzbrukušas viena otras enerģētikas objektiem, aģentūrai AFP pavēstīja augsta ranga Ukrainas amatpersona.
Vašingtona otrdien paziņoja, ka gan Kijiva, gan Maskava sarunās ar amerikāņu delegācijām Saūda Arābijā atsevišķi vienojušās izstrādāt pasākumus, lai panāktu triecienu apturēšanu enerģētikas infrastruktūrai.
“Kopš 25.marta mēs neesam novērojuši nekādus tiešus Krievijas triecienus enerģētikas sektorā, tāpēc arī mēs neuzbrukām,” AFP paziņoja Ukrainas amatpersona.
Savienotās Valstis pavēstījušas, ka abas puses arī vienojušās apturēt triecienus Melnajā jūrā, lai gan Maskava paziņoja, ka vispirms vēlas, lai tiktu mīkstinātas sankcijas, kas ietekmē tās lauksaimniecības produktu eksportu.
“Par jūru vēl nekas nav skaidrs,” ceturtdien norādīja Ukrainas avots.
Amatpersona atgādināja, ka Maskava veica triecienus Ukrainas enerģētikas objektiem pēc tam, kad Krievijas diktators Vladimirs Putins 19.martā telefonsarunā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu sākotnēji vienojās par šādu triecienu apturēšanu uz 30 dienām. No 18. līdz 25.martam tika veikti astoņi triecieni Ukrainas enerģētikas objektiem, atklāja amatpersona.
Krievija iepriekš ziņoja, ka Ukraina pirmdien un otrdien ar droniem uzbruka elektrostacijām Kurskas un Brjanskas apgabalos.
Ukrainas triecienā lidlaukam Engelsā iznīcinātas 96 spārnotās raķetes
Ukrainas lidrobotu uzbrukumā Krievijas militārajam lidlaukam Engelsā 20.martā iznīcinātas 96 spārnotās raķetes, aplēsis Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar Ukrainas armijas aprēķiniem šis raķetes bija paredzētas trīs raķešu triecieniem šā gada martā un aprīlī.
Turklāt triecienos aviācijas degvielas noliktavām tika iznīcināti arī ievērojami aviācijas degvielas krājumi.
“Engelsa-2” lidlauks Krievijas Saratovas apgabalā ir Krievijas stratēģiskās aviācijas galvenā bāze. Tur izvietoti bumbvedēji “Tu-95”, “Tu-22” un “Tu-160”, kā arī glabājas aviācijas bumbas un spārnotās raķetes. No turienes paceļas lidmašīnas, kas veic raķešu triecienus pret Ukrainu.
Britu izlūkdienestu vērtējumā Ukrainas uzbrukums Krievijas militārajam lidlaukam Engelsā naktī uz 20.martu ir veiksmīgākais trieciens, ko Ukraina šogad veikusi pret Krieviju.
