SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 16
Austrijā jau 2022.gadā izvērsta Krievijas vadīta dezinformācijas kampaņa pret Ukrainu, otrdien pavēstīja Austrijas Iekšlietu ministrija, norādot, ka šīs kampaņas aprises apzinātas pēc tam, kad decembrī Austrijā aizturēta kāda bulgāriete, kas apsūdzēta spiegošanā Krievijas labā.
Austrijas iekšzemes izlūkošanas aģentūra uzgājusi liecības par šo operāciju, analizējot ierīces, kas tika atrastas sievietes mājas kratīšanas gaitā, teikts ministrijas paziņojumā.
Izmeklēšanā konstatēts, ka dažas nedēļas pēc tam, kad Krievija 2022.gadā sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, tika izveidota Krievijas izlūkdienesta labā strādājoša šūniņa, kas plānoja vērienīgu dezinformācijas kampaņu vāciski runājošās valstīs, arī Austrijā.
Grupa aktīvi darbojās tīmeklī, bet lika lietā arī uzlīmes un grafiti ar galēji labējo simboliem un nacionālistiskiem paziņojumiem, kas bija iecerēti tā, lai izskatītos, ka par tiem ir atbildīgi proukraiņu aktīvisti, norāda ministrija.
Aizdomās turētajai bulgārietei, kuras vārds netiek izpausts, bija nozīmīga loma šajos centienos un viņa darbojusies kā izlūkošanas kontaktpersona, norādīja ministrija, piebilstot – viņa ir atzinusies, ka strādājusi šūniņai konkrēti 2022.gadā.
Pirms gada Austrijā izcēlās lielākais spiegošanas skandāls pēdējo desmitgažu laikā, kad tika aizturēts bijušais Austrijas izlūkdienesta darbinieks, kas cita starpā tika apsūdzēts par bijušo augsta ranga Austrijas amatpersonu mobilo tālruņu datu nodošanu Krievijas izlūkdienestam un par palīdzību plānot ielaušanos kāda pazīstama žurnālista dzīvoklī.
Ukraina notriekusi 57 krievu lidrobotus
Krievija naktī uz pirmdienu raidījusi uz Ukrainu 99 “Shahed” tipa uzbrukuma lidrobotus un dažādu tipu dronus imitatorus, no kuriem Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriekusi 57, pirmdien pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Vēl 36 dronu imitatoru atrašanās vieta pazaudēta bez negatīvām sekām, teikts Gaisa spēku paziņojumā.
Krievijas lidrobotu uzbrukumā nodarīti postījumi Kijivas, Harkivas, Sumu, Kirovohradas un Zaporižjas apgabalos.
Zelenskis vaino Krieviju kara paildzināšanā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vainoja Maskavu kara paildzināšanā laikā, kad Saūda Arābijā Vašingtonas pārstāvji tiekas gan ar Kijivas, gan Maskavas pārstāvjiem jaunākajā sarunu kārtā nolūkā panākt pamieru Maskavas sāktajā karā Ukrainā.
“Krievija ir vienīgā, kas paildzina šo karu,” Zelenskis teica svētdien savā ikvakara videouzrunā.
“Kopš 11.marta ierosinājuma par beznosacījumu pamieru uzbrukumi varēja jau būt beigušies. Taču Krievija turpina to visu,” Ukrainas prezidents norādīja uz Krievijas bezpilota lidaparātu triecieniem Ukrainā pēdējo dienu laikā.
11.martā Kijiva piekrita ASV piedāvātajam 30 dienu pamiera plānam, ja tam piekristu arī Maskava. Taču Krievijas diktators Vladimirs Putins ir izvirzījis vairākus priekšnosacījumus, cita starpā arī pieprasot, ka Rietumvalstis aptur militāro palīdzību Ukrainai.
“Ja netiks izdarīts spiediens uz Krieviju, tie, kas atrodas Maskavā, turpinās necienīt patiesu diplomātiju un turpinās iznīcināt dzīves,” sacīja Zelenskis.
Ukrainas un ASV pārstāvji svētdien Saūda Arābijā tikās sākotnējās sarunās.
“Sarunas bija konstruktīvas un informatīvas – mēs pārrunājām svarīgus jautājumus, jo īpaši enerģētikas nozarē,” svētdienas vakarā sociālajā medijā “Facebook” rakstīja Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs.
Umerovs iepriekš bija paziņojis, ka sarunās ar ASV pārstāvjiem galvenā uzmanība tiks pievērsta pasākumiem, lai aizsargātu enerģētikas objektus un kritisko infrastruktūru, un ka Ukrainas delegācijas sastāvā bija enerģētikas eksperti, kā arī militārie pārstāvji no jūras un gaisa kara divīzijām.
“Delegāciju darbs turpinās,” sacīja Zelenskis. “Taču neatkarīgi no tā, ko mēs šobrīd apspriežam ar mūsu partneriem, Putins ir jāmudina izdot reālu rīkojumu pārtraukt triecienus – jo tas, kurš izraisīja šo karu, ir tas, kurš to atsauc,” uzsvēra Ukrainas prezidents.
ASV vidutāji plāno no pirmdienas Rijādā atsevišķi runāt gan ar Maskavas, gan Kijivas pārstāvjiem.
ASV īpašais sūtnis Kīts Kellogs runāja par tā dēvēto atspoļdiplomātiju, ar kuras palīdzību ASV delegācija cer panākt abu karojošo pušu nostāju tuvināšanos.
Gan Ukraina, gan Krievija jau ir principiāli piekritušas sākotnēji pārtraukt uzbrukumus enerģētikas objektiem, lai gan vēl nav skaidrs, kā tas būtu jāīsteno. Kopš tā laika abas puses ir veikušas plašus uzbrukumus ar droniem.
Sarunās par uguns pārtraukšanu Kijiva cenšas aizsargāt arī citus infrastruktūras veidus.
