SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 19
Ukraiņi notriekuši 63 krievu dronus
Krievija aizvadītajā naktī uzbrukusi Ukrainai ar 137 “Shahed” tipa trieciendroniem un dažādu tipu dronus imitatorus, no kuriem Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriekusi 63, otrdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
Vēl 64 drona imitatora atrašanās vieta pazaudēta bez negatīvām sekām, teikts Gaisa spēku paziņojumā.
Droni notriekti virs 12 Ukrainas apgabaliem: Harkivas, Poltavas, Sumu, Čerņihivas, Čerkasu, Kijivas, Vinnicas, Kirovohradas, Dņipropetrovskas, Zaporižjas, Mikolajivas un Hersonas apgabaliem.
Krievijas dronu uzbrukumā nodarīti postījumi Harkivas, Sumu, Poltvas, Dņipropetrovskas un Čerkasu apgabalos.
Tramps: Strīds ar Zelenski bija stratēģija spiedienam uz Ukrainu
Strīds ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Baltā nama Ovālajā kabinetā bija daļa no stratēģijas, kā izdarīt spiedienu uz Ukrainu, paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps.
Viņš arī apgalvoja, ka lēmums pārtraukt ASV bruņojuma piegādes Kijivai nekādi neietekmēja Ukrainas armiju.
“Mums vajadzēja panākt, lai Ukraina rīkotos pareizi. Tā nebija viegla situācija. Jūs redzējāt nelielu ainu Ovālajā kabinetā, bet, manuprāt, viņi tagad rīkojas pareizi, un mēs cenšamies panākt miera līgumu, panākt pamieru un pēc tam miera līgumu,” žurnālistiem teica Tramps.
ASV prezidents piebilda, ka karā Ukrainā tiek nogalināti daudzi cilvēki, un pauda pārliecību, ka viņš ir rīkojies pareizi.
Turklāt, atbildot uz jautājumu par ieroču un izlūkošanas datu piegādes pārtraukšanu Ukrainai, Tramps sacīja, ka šis lēmums nekādi neietekmēja Ukrainas armiju Kurskas apgabalā Krievijā.
“Nē, nē, nekādā gadījumā. Gluži pretēji, es domāju, ka tas tika novērtēts, un mums ir jāsaprot, un jums ir jāsaprot, ka, ja es redzu, ka kāds dara kaut ko sliktu, kas novedīs pie daudziem nāves gadījumiem, vienīgais iemesls, kāpēc es iejaucos, ir cilvēcība. Es iejaucos cilvēcības dēļ, jo tur mirst daudz cilvēku,” viņš klāstīja.
Jau vēstīts, ka 28.februārī Baltā nama Ovālajā kabinetā Zelenskim bija asa vārdu pārmaiņa ar Trampu un ASV viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu. ASV augstākās amatpersonas Zelenski strostēja par vēlmi izraisīt Trešo pasaules karu un nepietiekamu pateicības izrādīšanu ASV.
Pēc tam ASV paziņoja, ka aptur militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai, kā arī apturēja izlūkošanas datu piegādi Kijivai. Vēlāk militārās palīdzības sniegšana un izlūkošanas datu apmaiņa tika atjaunota, taču eksperti ir norādījuši, ka tas radīja Ukrainas armijai problēmas, jo īpaši savu pozīciju noturēšanā Kurskas apgabalā.
Saūda Arābijā 11.martā notika ASV un Ukrainas delegāciju tikšanās, pēc kuras ASV un Ukraina izplatīja kopīgu paziņojumu, kurā Kijiva pauda gatavību pieņemt ASV priekšlikumu nekavējoties ieviest pagaidu 30 dienu pamieru, ko var pagarināt, pusēm savstarpēji vienojoties, un ko var pieņemt un vienlaikus īstenot Krievija.
Ukrainas pieņemtais pamiera priekšlikums attiecas uz visu frontes līniju, nevis tikai uz gaisa un jūras telpu, pēc ASV un Ukrainas amatpersonu sarunām paziņoja Zelenskis.
Krievija paziņojusi, ka būtu gatava pārtraukt karadarbību, ja Ukraina atteiksies no nodoma pievienoties NATO un atdos Krievijai visas tās sagrābtās teritorijas, kā arī teritorijas, par kuru aneksiju Maskava paziņosi, pat tās nekontrolējot.
Putins pieprasa ieroču piegāžu apturēšanu Ukrainai
Krievijas diktators Vladimirs Putins kā priekšnoteikumu uguns pārtraukšanai Maskavas uzsāktajā karā pret Ukrainu, pieprasījis visu Rietumu ieroču piegāžu apturēšanu Kijivai, atsaucoties uz avotiem, vēsta aģentūra “Bloomberg”.
Kā stāsta avoti Maskavā, ASV prezidenta Donalda Trampa īpašā sūtņa Stīva Vitkofa vizītes laikā Putins šīs prasības izpildi nosaucis par obligātu, lai parakstītu vienošanos par uguns pārtraukšanu.
Avoti norādījuši, ka Krievija vēlas visu ieroču piegāžu apturēšanu, taču Maskavas minimālā prasība ir vismaz ASV piegāžu apturēšana.
Avoti arī izteikušies, ka ieroču piegāžu apturēšana, ko vēloties panākt Putins, būšot tikai īslaicīga un to varēšot atjaunot pēc miera līguma noslēgšanas, kurā Ukrainai būšot jāapņemas ierobežot savu militāro potenciālu.
Tajā pašā laikā kāda vārdā neminēta Eiropas amatpersona izteikusies, ka Eiropas piekrišana šīm diktatora prasībām ir mazticama.
