SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 48
Bez stingrām drošības garantijām karš Ukrainā nebeigsies, intervijā aģentūrai LETA atzina bijušais Ministru prezidents un ārlietu ministrs, pašreizējais vecākais padomnieks ģeopolitikas jautājumos starptautiskajā stratēģiskās komunikācijas aģentūrā “Kreab” Krišjānis Kariņš (JV).
Viņš uzskata, ka Krievija miera līgumu ar Ukrainu ievēros tikai tad, ja skaidri apzināsies, ka tā pārkāpšanai būs nopietnas militāras sekas. Vienlaikus ir ļoti grūti panākt vienošanos ar agresoru, kuram ir virsroka, jo tam ir maza interese iet uz kompromisiem, uzskata kādreizējais politiķis.
“Pašlaik absolūti nav skaidrs, vai tiešām Amerika nepiedalītos Ukrainas drošības garantijās. [ASV prezidents Donalds] Tramps noteikti vērtēs, kas ir viņa interesēs. Amerika jau cieta no tā, ka iepriekšējā prezidenta Džo Baidena laikā tā izveda savus spēkus no Afganistānas, kur tūdaļ talibi pārņēma varu. Turklāt talibi Afganistānā neapdraud Eiropu, bet krievi Ukrainā Eiropu apdraud. Ja amerikāņi pametīs Ukrainu, tas ļoti slikti atsauksies gan uz Trampu, gan Ameriku kopumā,” norādīja Kariņš.
Viņš uzsvēra, ka pašlaik pats svarīgākais jautājums ir, vai pretī Krievijai būs pietiekami nopietns militārs spēks. Eiropas valstis piedāvā savus karavīrus, lai tie atrastos Ukrainā un stiprinātu tās militārās spējas. Tādēļ ir svarīgi, lai Tramps tam piekrīt un sniedz savu militāro atbalstu, varbūt ne Ukrainai, bet Lielbritānijai un Francijai. Abu šo valstu bruņotie spēki ir atkarīgi no amerikāņu atbalsta loģistikā, informācijā, iespējams, arī komandvadībā. Ja amerikāņi piekristu atbalstīt britus un francūžus, tā būtu situācija, kas Latvijas un visas Eiropas drošībai būtu ļoti labvēlīga, uzskata Kariņš.
Jautāts, vai Ukrainai nāksies samierināties ar teritoriju zaudēšanu, jo Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir paudis, ka četras okupētās Ukrainas teritorijas viņš nekad neatdos, Kariņš uzsvēra, ka pagaidām nav zināms, vai mēs šā gada laikā pat tiksim līdz miera sarunām, kurās runāt par šīm teritorijām.
“Es nevaru iedomāties situāciju, ka Ukrainas valdība de iure atzītu teritoriju zaudēšanu. De facto kara apstākļos tās, protams, ir okupētas teritorijas. Ukraina cīnās, lai tās atgūtu un nezaudētu vēl vairāk teritorijas. Mēs visi ceram, ka karš varētu beigties, bet pašlaik nav indikāciju, ka tas varētu notikt tik ātri, kā par to daudz kur tiek runāts,” atzina Kariņš.
Tramps ar Putinu plāno runāt otrdien
ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka telefonsaruna ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par iespējām izbeigt karadarbību Ukrainā viņam paredzēta otrdien.
Kremlis šorīt apstiprināja, ka notiek gatavošanās Putina un Trampa telefonsarunai, bet nekomentēja, par ko tiks runāts. Tā būs Putina un Trampa otrā oficiālā telefonsaruna kopš Trampa atgriešanās Baltajā namā.
Tramps par gaidāmo sarunu svētdienas vakarā (pirmdienas rītā pēc Latvijas laika) pastāstīja žurnālistiem prezidenta lidmašīnā, ar kuru viņš atgriezās Vašingtonā no Floridas, kur pavadīja nedēļas nogali savā rezidencē “Mar-a-Lago”.
“Redzēsim, vai mums būs kaut kas, ko paziņot, varbūt līdz otrdienai. Es runāšu ar prezidentu Putinu otrdien,” sacīja Tramps.
“Nedēļas nogalē ir paveikts liels darbs. Mēs gribam redzēt, vai mēs varam izbeigt šo karu,” piebilda ASV prezidents.
Tramps arī teica, ka sarunās par kara izbeigšanu starp tematiem būs teritorijas un elektrostacijas. “Mēs runāsim par zemi. Mēs runāsim par spēkstacijām,” viņš sacīja.
Tramps to nosauca par “noteiktu aktīvu sadalīšanu”.
Jau ziņots, ka ASV amatpersonas svētdien teica, ka Trampam tuvākajā laikā paredzēta telefonsaruna ar Putinu, taču neminēja konkrētu laiku.
Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa un ES aizsardzības komisārs Andrjus Kubiļus ierosinājuši mazināt Eiropas valstu atkarību no Savienotajām Valstīm stratēģiski svarīgās kara tehnikas nodrošināšanā un noteikt par prioritāti tās iegādi no Eiropas ražotājiem, liecina ziņu aģentūras DPA rīcībā nonākušais priekšlikuma projekts.
Dokumentā brīdināts, ka ASV var nolemt apturēt galveno komponentu pieejamību militāro operatīvo spēju nodrošināšanai vai ierobežot to izmantošanu. Vienīgais veids, kā pārvarēt šādu atkarību, ir attīstīt nepieciešamās spējas caur kopīgiem Eiropas aizsardzības projektiem, norādīts dokumentā.
Šo iniciatīvu lielā mērā ierosinājis karš Ukrainā un ASV politikas maiņa attiecībā uz Ukrainu. ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija uz laiku apturēja ieroču piegādes Ukrainai un dalīšanos ar izlūkošanas informāciju, lai izdarītu spiedienu uz Kijivu.
Trampa politika raisījusi bažas, ka ASV kādu dienu varētu līdzīgi izrīkoties arī ar Eiropas valstīm un apturēt vai ierobežot Eiropas valstu iespējas izmantot ieroču sistēmas, ko ASV piegādājušas NATO partnerēm.
Lai paātrinātu Eiropas neatkarību, Kallasa un Kubiļus rosina pieņemt direktīvu, kas noteiktu par prioritāti kara tehnikas iegādi no Eiropas ražotājiem. Saskaņā ar projektu ES arī cenšas paplašināt savu ražošanas jaudu kritisko tehnoloģiju jomā.
