SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 11
Vašingtonai ir jāatjauno attiecības ar Maskavu, jo izolācijas politika Ukrainā notiekošā kara apstākļos vairs nav efektīva, ceturtdien uzrunā Ārpolitikas padomē Vašingtonā paziņoja ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais pārstāvis Ukrainas un Krievijas jautājumos Kīts Kellogs.
Kellogs vēlmi atjaunot Vašingtonas un Maskavas attiecības skaidroja ar ASV nacionālo interešu aizstāvību un vēlmi nepieļaut ASV ievilkšanu bezgalīgā pastarpinātajā karā.
“Tāpēc tas, ko jūs tagad redzat un kam jūs esat liecinieki, ir steidzami Trampa administrācijas centieni, lai abas puses sēdinātu pie sarunu galda un panāktu miera līgumu,” sacīja Kellogs, piebilstot, ka Baltais nams izdarīs spiedienu uz abām pusēm, lai izbeigtu karu.
Kā piemēru šādam spiedienam uz Krieviju Trampa īpašais sūtnis minēja ASV sankcijas pret Krievijas “ēnu floti”. Cita stratēģija, ko Tramps varētu izmantot, lai pastiprinātu spiedienu uz Krieviju, paredz iesaldēto Krievijas aktīvu konfiskāciju, lai palīdzētu atjaunot Ukrainu, un maksimāli palielinātu spiedienu uz Krievijas enerģētikas sektoru, norādīja Kellogs.
Kellogs sacīja, ka ukraiņi paši ir vainīgi pie tā, ka ASV pārtraukušas dalīšanos ar izlūkošanas datiem.
Reaģējot uz CBS žurnālistes Margaretas Brenanas piezīmi, ka izlūkošanas datu apmaiņas pārtraukšana ar Ukrainu ir nopietna piekāpšanās Krievijai un var tieši ietekmēt Ukrainas bruņoto spēku spējas kaujas laukā, Kellogs sacīja, ka ukraiņi paši sev to ir nodarījuši.
ASV 5.martā pārtrauca izlūkošanas datu apmaiņu ar Ukrainu. Laikraksts “Financial Times” norādīja, ka bez informācijas no ASV izlūkdienestiem Ukrainas armijai būs grūtāk efektīvi vērsties pret Krievijas karaspēku.
ASV administrācija šādu lēmumu pieņēma divas dienas pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps 28.februārī pēc skarbās vārdu apmaiņas ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Baltajā namā izdeva rīkojumu apturēt militārās un humānās palīdzības sniegšanu Ukrainai.
Britu televīzijas kanāla “Sky News” žurnāliste Debora Heinsa no kāda avota Ukrainas vadībā teiktā izlūkošanas informācijas nodošanas aizliegumu sauc par selektīvu. Viņas rīcībā esošā informācija liecina, ka aizliegums attiecas tikai uz informāciju par Ukrainas armijas iespējamiem militārajiem mērķiem Krievijas teritorijā, bet ne pašas Ukrainas teritorijā.
Savukārt anonīma Kijivas amatpersona aģentūrai “Bloomberg” sacīja, ka Ukraina turpina saņemt izlūkošanas datus no ASV.
Itālijas premjerministe ierosina NATO spēkiem aizsargāt Ukrainu
Itālijas premjerministre Džordža Meloni ierosinājusi NATO aizsardzību attiecināt arī uz Ukrainu, neuzņemot kara plosīto valsti aliansē.
Meloni runāja par NATO līguma 5.pantu, kas noteic, ka uzbrukums vienai alianses valstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām alianses valstīm, un tāpēc tas ir uzskatāms par kolektīvu aizsardzību.
“Tas nav tas pats, kas iestāties NATO, bet gan tas ir saistīts ar to, ka uz Ukrainu tiek attiecināts tas pats drošības lietussargs, kas ir NATO valstīm. Tas nodrošinātu stabilas, ilgtermiņa un reālas drošības garantijas – vairāk nekā daži no priekšlikumiem, ko es redzu pašlaik,” Meloni teica ceturtdien Briselē notikušajā Eiropas Savienības samitā.
Itālijas premjerministre precizēja, ka priekšlikums tiek apspriests. “Pagaidām nav konkrētu termiņu, bet es redzu būtisku interesi par šo ideju no sarunu partneru puses,” viņa piebilda. Viņasprāt, ir vajadzīgi ilgtermiņa risinājumi, nevis Eiropas miera uzturēšanas spēku nosūtīšana uz Ukrainu.
Ukraina ir paudusi vēlmi iestāties NATO, jo uzskata to par garantiju sava drošībai, savukārt Krievija NATO paplašināšanu vērtē kā apdraudējumu.
Tramps: Ukrainai nav izvēles nenoslēgt mieru ar Krieviju
Ukrainai nebūs citas izvēles, kā vien noslēgt miera līgumu ar Krieviju, Baltā nama Ovālajā kabinetā paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps.
“Es domāju, ka notiks tā: Ukraina vēlēsies noslēgt vienošanos, jo, manuprāt, viņiem nav citas izvēles,” Trampa teikto citēja laikraksts “The New York Times”.
Viņš piebilda, ka Krievija arī būs spiesta noslēgt šo vienošanos.
“Es arī domāju, ka Krievija vēlas noslēgt vienošanos, jo zināmā citā veidā – citā veidā, ko tikai es zinu, tikai es zinu – viņiem nav izvēles,” apgalvoja Tramps.
Tramps arī sacīja, ka ASV sarunu delegācijas “pēdējo pāris dienu laikā ir panākušas lielu progresu ar Ukrainu un lielu progresu ar Krieviju”.
ASV prezidents sacīja, ka vēl nezina, vai pats dosies uz Saūda Arābiju uz sarunām ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Iepriekš mediji ziņoja, ka sarunas starp ASV un Ukrainu notiks Saūda Arābijas galvaspilsētā 11.martā.
Kā sacīja ASV prezidenta īpašais pārstāvis Stīvs Vitkofs, tikšanās laikā puses centīsies vienoties par miera līguma ietvaru un sākotnējo uguns pārtraukšanu.
