SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 33
ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien paziņoja, ka viņš un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstīs vienošanos par kopīgu derīgo izrakteņu ieguvi Ukrainā, kad Ukrainas prezidents piektdien apmeklēs Balto namu.
“Mēs kopā parakstīsim šo vienošanos,” sacīja Tramps, uzsākot sarunas ar Lielbritānijas premjerministru Kīru Stērmeru, kas patlaban ir vizītē ASV.
Tramps sarunā ar žurnālistiem, kā noprotams, arī centās mazināt vēl nesen Zelenskim izteikto pārmetumu smagumu, komentējot savus apgalvojumus, ka Zelenskis ir “diktators”.
“Vai es to teicu? Es nevaru noticēt, ka es to teicu,” Tramps atbildēja, kad žurnālisti vaicāja par komentāru, ko viņš šomēnes bija paudis platformā “Truth Social”.
Trampa pēdējā laika Zelenskim un Ukrainai veltītie izteikumi – arī Zelenska dēvēšana par diktatoru un Ukrainas vainošana kara sākšanā ar Krieviju – gan Ukrainā un rietumvalstīs, gan arī ASV, turklāt kā Trampa oponentu, tā sabiedroto rindās radījuši neizpratni un nopietnas bažas par Vašingtonas jaunās administrācijas turpmāko kursu starptautiskajā arēnā.
Zelenskis trešdien paziņoja, ka sagatavots vienošanās projekts par ekonomisko sadarbību ar ASV, bet vēl nav izlemts par drošības garantijām, kuras Kijiva uzskata par ļoti svarīgām.
Plānots, ka Zelenskis piektdien dosies uz Vašingtonu, kur runātais var izšķirt vienošanās turpmāko likteni.
Ukrainas prezidents skaidroja, ka vienošanās projekts ir pirmais solis ceļā uz visaptverošu vienošanos, kas būs jāratificē Ukrainas parlamentam.
Ukrainai ir jāzina, kāda ir Savienoto Valstu nostāja attiecībā uz turpmāko militāro atbalstu Ukrainai, uzsvēra Zelenskis, paužot cerību uz plašu un saturīgu sarunu ar Trampu Vašingtonā.
“Es vēlos saskaņot savu rīcību ar ASV,” norādīja Zelenskis. Viņš paziņoja, ka vēlas uzzināt no Trampa, vai ASV plāno apturēt militāro palīdzību un, ja tā, vai Ukraina varēs iegādāties ieročus tieši no ASV.
Zelenskis arī vēlas uzzināt, vai Ukraina varēs izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus investīcijām ieroču iegādei un vai Vašingtona plāno atcelt sankcijas pret Krieviju.
Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs iepriekš apstiprināja, ka Ukraina un ASV ir panākušas provizorisku ekonomisko vienošanos, kas ietver ASV piekļuvi Ukrainas retzemju minerālu iegulām kara laikā.
Seula: Ziemeļkoreja nosūtījusi vairāk karavīru uz Krieviju
Ziemeļkoreja nosūtījusi vairāk karavīru uz Krieviju un daļa no Ziemeļkorejas karavīriem atkal nosūtīti uz Kurskas apgabalu, ceturtdien paziņojis Dienvidkorejas Nacionālais izlūkdienests.
Saskaņā ar Rietumvalstu, Dienvidkorejas un Ukrainas izlūkdienestu datiem Phenjana pagājušajā gadā nosūtīja vairāk nekā 10 000 karavīru, lai atbalstītu Krievijas spēkus Kurskas apgabalā.
Dienvidkorejas izlūkdienests februāra sākumā ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri, kas iepriekš karoja Krievijas armijas pusē frontē Kurskas apgabalā, kopš janvāra vidus nav bijuši iesaistīti kaujās. Arī Ukraina ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri atkāpušies smagu zaudējumu dēļ.
Taču kopš februāra pirmās nedēļas Ziemeļkorejas karavīri atkal izvietoti Kurskas apgabalā, pavēstīja Dienvidkorejas izlūkdienesta amatpersona. Cik daudz Ziemeļkorejas karavīru šoreiz nosūtīti uz Kursku, pagaidām nav skaidrs, piebilda amatpersona.
Krievija un Ziemeļkoreja nav oficiāli apstiprinājušas Ziemeļkorejas karavīru dislocēšanu, bet abas valstis parakstīja vienošanos par abpusēju aizsardzību, kad Krievijas diktators Vladimirs Putins pērn apmeklēja Ziemeļkoreju.
Ukraina ir paziņojusi par vairāku Ziemeļkorejas karavīru sagūstīšanu vai nogalināšanu.
Dienvidkorejas Nacionālais izlūkdienests janvāra vidū ziņoja, ka pēc viņu aplēsēm kaujās Kurskas apgabalā nogalināti aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un vēl 2700 ievainoti.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 874 560
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 874 560 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1060 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 10 222 tankus, 21 234 bruņutransportierus, 23 847 lielgabalus un mīnmetējus, 1303 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1086 zenītartilērijas iekārtas, 370 lidmašīnas, 331 helikopteru, 27 274 bezpilota lidaparātus, 3064 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 38 994 automobiļus un autocisternas, kā arī 3763 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
