SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 21
Ukraiņi notriekuši sešas spārnotās raķetes un 133 lidrobotus
Ukraiņu karavīri notriekuši sešas spārnotās raķetes un 133 lidrobotus, ko naktī uz otrdienu uz Ukrainu raidījis Krievijas karaspēks, pavēstījuši Ukrainas Gaisa spēki.
Kopumā Krievija raidīja uz Ukrainu 213 “Shahed” tipa uzbrukuma lidrobotus un dažādu tipu dronus imitatorus, kā arī no bumbvedējiem “Tu-95” izšāva septiņas spārnotās raķetes “H-101”.
Atbilstoši situācijai plkst.11 apstiprināta sešu spārnoto raķešu “H-101” un 133 “Shahed” un citu tipu uzbrukuma lidtobotu notriekšana Poltavas, Sumu, Kijivas, Čerkasu, Čerņihivas, Kirovohradas, Žitomiras, Mikolajivas un Dņipropetrovskas apgabalos, paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
79 dronu imitatoru lokācija pazaudēta bez negatīvām sekām.
Ienaidnieka trieciena rezultātā cietuši Kijivas un Žitomiras apgabali, norādīja Gaisa spēki.
ES ierosina vienošanos ar Ukrainu par “kritiski svarīgiem materiāliem”
Eiropas Savienība (ES) pirmdien ierosināja vienošanos ar Ukrainu par “kritiski svarīgiem materiāliem”, pavēstīja ES rūpnieciskās stratēģijas komisārs Stefans Sežurns.
Ierosinājums izteikts apstākļos, kad ASV prezidents Donalds Tramps mēģina panākt vienošanos par privileģētu ASV piekļuvi Ukrainas retzemju minerāliem.
Ukrainas minerālu bagātības, tai skaitā mangāns, titāns, grafīts un litijs, tiek apspriestas saspīlētās sarunās starp Kijivu un Vašingtonu.
Tramps grib, lai Kijiva piešķirtu ASV uzņēmumiem privileģētu piekļuvi Ukrainas dabas resursiem kā kompensāciju par viņa priekšgājēja Džo Baidena laikā piešķirto palīdzību Ukrainai desmitiem miljardu dolāru apmērā.
Sežurns sacīja, ka viņš piedāvājis atšķirīgu potenciālu darījumu Ukrainas amatpersonām, kopā ar Eiropas Komisijas (EK) prezidenti Urzulu fon der Leienu apmeklējot Kijivu.
“21 no 30 kritiski svarīgiem minerāliem, kuri vajadzīgi Eiropai, var sniegt Ukraina abpusēji izdevīgā partnerībā,” Sežurns sacīja pēc šīs tikšanās, kas notika Krievijas pilna apjoma iebrukuma trešajā gadskārtā.
“Pievienotā vērtība, kuru piedāvā Eiropa, ir tā, ka mēs nekad nepieprasīsim darījumu, kas nav abpusēji izdevīgs,” viņš piebilda.
Tramps pirmdien sacīja, ka ASV ir “ļoti tuvu” vienošanās noslēgšanai ar Ukrainu par tās minerāliem.
Tramps sestdien sacīja, ka “mēs lūdzam retzemju metālus, naftu un visu, ko mēs varam saņemt”. “Es domāju, ka mēs esam ļoti tuvu darījumam – un labāk, lai mēs būtu tuvu darījumam,” teica Tramps.
Braže: Baltijas valstis nekad neatzīs neviena Ukrainas reģiona pretlikumīgu aneksiju
Baltijas valstis nekad neatzīs Krimas, Doņeckas, Luhanskas vai jebkura cita Ukrainas reģiona pretlikumīgu aneksiju, pirmdien Ņujorkā, ASV, uzstājoties ANO Drošības padomes sanāksmē par Ukrainas drošību, sacīja Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
Runājot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vārdā, viņa asi nosodīja Krievijas sākto karu Ukrainā, norādot, ka tas atstāj ietekmi uz visu pasauli, bet vienlaikus atzīmēja, ka sasteigts pamiers nenodrošinās ilgstošu mieru. Ministre aicināja visas valstis, to parlamentus, valdības un sabiedrību rīkoties, lai ievērojami palielinātu militāro, politisko, ekonomisko, finansiālo un humāno palīdzību Ukrainai.
Uzrunas sākumā Braže atgādināja, ka šajos trīs gados, kopš Krievija sāka plaša mēroga nelikumīgu un neizprovocētu iebrukumu savā suverēnajā kaimiņvalstī Ukrainā, tai nav izdevies salauzt 40 miljonu ukraiņu apņēmību aizsargāt savu dzimteni, toties ukraiņiem ir izdevies apturēt Krievijas – 140 miljonu iedzīvotāju kodolvalsts – centienus īstenot savus imperiālistiskos mērķus.
Ministre uzsvēra, ka Baltijas valstu atbalsts Ukrainas suverenitātei, neatkarībai un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās ir nelokāms un beznosacījumu, un tas atspoguļo pārliecību, ka Ukrainas aizsardzība ir mūsu kopīgās nākotnes aizsardzība. “Robežas nedrīkst mainīt ar spēku, un mēs nekad neatzīsim Krimas, Doņeckas, Luhanskas vai jebkura cita Ukrainas reģiona nelikumīgu aneksiju. Un agresoram nevar būt nekādas prerogatīvas izlemt, kādas iespējas Ukraina, suverēna nācija, var apsvērt, veidojot savu nākotni,” sacīja Braže.
Pēc viņas paustā, Baltijas valstis atzinīgi vērtē visus centienus panākt taisnīgu, visaptverošu, ilgstošu un uz ANO Statūtiem un starptautisko tiesību principiem balstītu mieru Ukrainā, kas garantētu tās suverenitāti, neatkarību, teritoriālo integritāti un brīvību izvēlēties savas alianses, un kas uz visiem laikiem apturētu brutālo Krievijas agresiju.
Braže sacīja, ka principā mieru ir viegli sasniegt – Krievijai būtu tikai jāpārtrauc karot, turpretim, ja Ukraina pārtrauktu karot, tas nozīmētu Ukrainas galu. Latvijas ārlietu ministre pauda, ka Ukrainai ir tiesības īstenot pašaizsardzību, kas ir skaidri paredzētas ANO Statūtu 51.pantā, un valstis, kas sniedz palīdzību Ukrainai, nav konfliktā iesaistītas puses.
“Mēs uzsveram, ka tikai Ukrainas uzvara var nodrošināt ilgstošu drošību un izbeigt Krievijas imperiālistisko agresiju. Mēs esam stingri pārliecināti, ka sasteigts pamiers nenovedīs pie ilgtspējīga miera; tā vietā tas iedrošinās Krieviju un varbūt citus, veicinot turpmāku ekspansiju un nopietni apdraudot globālo drošību. Mums ir jāaizstāv ANO Statūtu principi, lai pasargātu nākamās paaudzes no turpmāku karu posta,” Baltijas valstu vārdā runāja Latvijas ministre.
Uzskaitot ukraiņiem nodarītos postījumus un ciešanas, viņa pauda, ka šis nav izolēts un lokāls karš, un tā nav arī tikai Eiropas problēma, jo sekas ir jūtamas visā pasaulē, ietekmējot pārtikas nodrošinājumu un energoapgādi dažos pasaules visneaizsargātākajos reģionos, turklāt netaisnība un nesodāmība vienā vietā rada domino efektu, iedrošinot centienus graut starptautiskās tiesības arī citur.
Braže sacīja, ka sāktā kara pamatā ir Krievijas koloniālās ambīcijas, tai cenšoties atjaunot savu impērisko ietekmes sfēru un mainīt starptautisko kārtību. Krievija ir jāsauc pie atbildības par agresiju pret Ukrainu, bet nerīkojoties tiks apdraudētas izredzes panākt taisnīgu un ilgstošu mieru ne tikai Ukrainā, bet arī citur, pauda ministre.
Runas noslēgumā viņa Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vārdā aicināja visas valstis, to parlamentus, valdības un sabiedrību rīkoties, lai ievērojami palielinātu militāro, politisko, ekonomisko, finansiālo un humāno palīdzību Ukrainai. Mums ir jāatbalsta Ukraina šajā eksistenciālajā cīņā saskaņā ar ANO Statūtiem, uzsvēra Braže.
Kā ziņots, pirmdien apritēja trīs gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, un par godu šai gadskārtai ASV notiek ANO Ģenerālās asamblejas sanāksme un ANO Drošības padomes sanāksme.
