SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 11
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite ceturtdien uzsvēris, ka jebkurām Eiropas drošības garantijām Ukrainai saskaņā ar iespējamo miera līgumu ar Krieviju būtu nepieciešams ASV atbalsts.
“Spēcīgām drošības garantijām, ja tās sniedz Eiropas valstis, ir nepieciešams Savienoto Valstu atbalsts,” paziņoja Rite, norādot, ka runa nav par karavīru sūtīšanu, bet ASV atbalstu kopumā.
ASV prezidents Donalds Tramps pārsteidza Kijivu un tās atbalstītājus Eiropā, sākot sarunas ar Krieviju par Ukrainas kara izbeigšanu, neiesaistot šajās sarunās Kijivu un Rietumus.
Lielbritānija paziņoja, ka nepieciešamības gadījumā varētu nosūtīt karavīrus uz Ukrainu, lai nodrošinātu ilgstošu mieru, taču uzstāja, ka ASV būtu jānodrošina “atbalsta mehānisms”.
Britu mediji ziņoja, ka Lielbritānija un Francija strādā pie priekšlikuma nosūtīt uz Ukrainu 30 000 karavīru lielus “nodrošinājuma spēkus”, ja Vašingtona apņemtos palīdzēt sargāt gaisa telpu, bāzējoties kādā Ukrainas kaimiņvalstī.
Rite nesniedza plašāku informāciju par topošajiem plāniem, bet sacīja, ka ASV ir “noteiktas spējas (..), kas nepieciešamas, lai Eiropas valstis varētu palīdzēt”.
Ukraina uzstāj, ka tai vajadzīgas garantijas saskaņā ar jebkuru vienošanos, lai nodrošinātos, ka Krievija nevar atkal apbruņoties un no jauna uzbrukt.
“Ir ļoti svarīgi, lai jebkura panāktā vienošanās nodrošinātu ilgstošu mieru,” uzsvēra Rite. “Lai gan vēl daudz kas ir jāizlemj, nav šaubu, ka Eiropai ir būtiska nozīme miera nodrošināšanā Ukrainā,” viņš piebilda.
Trampa administrācija ir skaidri norādījusi, ka tai nav nodoma sūtīt karavīrus uz Ukrainu, neatkarīgi no tā, kāda miera vienošanās tiks panākta. Vašingtona paziņojusi, ka Eiropai ir jāstrādā pie tā, lai vienošanās, ko Vašingtona panāks, tiek īstenota.
Eksperts: Mēģinot atjaunot attiecības ar Krieviju, Tramps pieļauj iepriekšējo ASV prezidentu kļūdas
Jaunais ASV prezidents Donalds Tramps, cenšoties atjaunot attiecības ar Krieviju, pieļauj iepriekšējo ASV prezidentu kļūdas, sarunā ar aģentūru LETA sprieda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.
“Slikti. Vēl nav zināms, cik slikti, bet ir slikti,” aģentūrai LETA sacīja Andžāns, komentējot ASV un Krievijas centienus atjaunot attiecības.
Viņš pauda, ka Tramps atkārto iepriekšējo ASV prezidentu kļūdas. Andžāns vērsa uzmanību, ka arī bijušais ASV prezidents Baraks Obama 2009.gadā “pārstartēja attiecības” ar Krieviju, kas beidzās ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2014.gadā.
Savukārt pirms tam Džordžs Bušs jaunākais 2001.gadā “ieskatījās acīs [Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam un redzēja dvēseli un iespēju uzticēties”, kas beidzās ar karu Gruzijā.
Tāpat viņš atzīmēja, ka arī pats Tramps savas pirmās prezidentūras laikā centās atjaunot attiecības ar Krieviju. Kā piemēru viņš minēja samitu Helsinkos, tomēr toreiz viņa pozīcijas bijušas vājākas, neesot bijis tik labs fons, jo bijušas apsūdzības par Krievijas iejaukšanos vēlēšanās Trampa labā, sacīja Andžāns.
Eksperts vērtēja, ka šobrīd notiekot tas pats, tikai šoreiz “no daudz zemāka punkta”. “Notiek restarts, tas ir acīmredzami. Sākās viss ar Stīva Vitkofa vizīti Maskavā, tad sazvanījās Putins un Tramps, tālāk sazvanījās [Krievijas ārlietu ministrs Sergejs] Lavrovs un [ASV valsts sekretārs Marko] Rubio, tad Rubio un Lavrovs satikās Rijādā – lēmumus mēs zinām,” sacīja Andžāns, norādot, ka Kremlī un Pekinā “paceļ šņabja un šampanieša glāzes”.
“Domāju, ka Krievija ir ārkārtīgi pārsteigta, tā ir negaidīta dāvana, kas ir notikusi, ko ASV ir uzdāvinājusi – ir eiforija, ko ar lielām grūtībām slēpj gan Putins, gan Lavrovs (..),” vērtēja eksperts, norādot, ka “tas ir ārkārtīgi nepatīkami”, piebilstot, ka iepriekšējais ASV prezidents Džo Baidens kara laikā ieradās Kijivā, bet Tramps izsaka gatavību ielūgt Putinu uz Vašingtonu, un pats braukt uz Maskavu.
Andžāns norādīja, ka bijis zināms, ka pēc prezidenta vēlēšanām ASV būs citādāka un ka Ukrainai nebūs labāk, bet šis ir “pāri sliktākajām prognozēm”.
Vērtējot Trampa pēdējos izteikumus, eksperts norādīja, ka būtu jāanalizē Trampa psiholoģiskais portrets. Eksperts pauda uzskatu, ka Tramps ir ļoti apvainojies uz Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Viņš klāstīja, ka Trampa pirmais impīčments bija saistīts tieši ar Zelenski, ar viņa zvanu, kad viņš mēģināja piespiest Zelenski sākt izmeklēšanu par Baidena ģimeni Ukrainā.
Andžāns klāstīja, ka šīs atmiņas nosēžas, pastāv ļaunatminība, piemēram, Tramps Baidenam atņēmis pielaidi valsts noslēpumam.
Eksperts vērtēja, ka šajā situācijā Trampam bijusi personīga nepatika pret Zelenski. Eksperta ieskatā, Tramps tur ļaunu prātu par pagātni un ir apvainojies, ka tiek izjaukts viņa miera plāns.
Kā skaidroja Andžāns, saskaņā ar Trapa redzējumu, viņš sāka runāt ar Krieviju, kura ir gatava panākt mieru, un arī Tramps saviem vēlētājiem solīja mieru. Tāpat pirms ASV prezidenta vēlēšanām Tramps atteicās paust savu viedokli, kurai pusei – Krievijai vai Ukrainai -, viņaprāt, ir jāuzvar, atzīmēja eksperts.
Andžāns atgādināja, ka Zelenskis atteicās parakstīt memorandu par Ukrainas dabas resursu nodošanu ASV, un atzīmēja, ka Tramps ir apvainojies par Zelenska izteikumiem par to, ka nedrīkst neko lemt par Ukrainu bez Ukrainas.
“Tramps ir acīmredzami apvainojies, skaidrs, ka viņš neveica nekādu padziļinātu izpēti, un, kad Tramps apvainojas, tad viņš apvainojas, tur nekādā ziņā nevar vainot Zelenski, jo viss, ko viņš pateicis, bija viņa pašcienīga rīcība,” sacīja Andžāns, norādot, ka tad, kad Tramps apvainojas, tas aizejot ģeometriskā progresijā, viņam “ārā velkot” visādus faktus, ko dzirdējis.
Reizē eksperts vērtēja, ka Tramps ar to apzināti nevēloties palīdzēt Krievijai, bet viņš varot atļauties teikt, ko grib un lielā mērā arī darīt, ko grib.
Vērtējot vēlamo reakciju no Latvijas un Eiropas, eksperts norādīja, ka esot sarežģīti, ko ieteikt, jo ASV ir Latvijas stratēģiskais sabiedrotais, militāri varenākā valsts pasaulē. “Ja nav ASV, tad nav NATO,” pauda Andžāns, piebilstot, ka tur esot arī savas detaļas, ir atsevišķas valstis, piemēram, Turcija, taču tā mazticams varētu līdzēt Baltijas valstīm.
Kā uzskata Andžāns, Eiropas līderi ļoti labi aizstāv Ukrainu un Zelenski. Viņš vērsa uzmanību, ka nākamajā nedēļā Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers dosies uz Vašingtonu un mēģinās “veidot tiltu” starp Trampu un Eiropu.
“Nedomāju, ka Trampa ģeogrāfiskajā izpratnē parādās Baltijas valstis,” sacīja Andžāns, piebilstot, ka politiķis gan ir ticies ar Baltijas valstu prezidentiem, Vašingtonā bijis simtgades samits 2018.gadā, kur Tramps, eksperta ieskatā, īpaši ieinteresēts neesot izskatījies.
Eksperts norādīja, ka Latvijai no vienas puses ir jādara viss, lai palīdzētu Ukrainai, bet arī nevarot “nodedzināt tiltus” ar ASV. “Ir jāatrod kāds līdzsvars,” pauda Andžāns.
Viņš vērtēja, ka šobrīd būtu stingri jāaizstāv Ukraina, taču vienlaikus jāizvairās no Trampa aizvainošanas. “ASV ir prezidentāla valsts, un Trampa vara ir pietiekami plaša – viņa partijai ir pārsvars abās kongresa palātās, pat skandalozākās kandidatūras ir “izgājušas cauri” (..), tāpēc mums jāmēģina nepazaudēt sava principiālā stāja, vienlaikus “neuzprasoties” uz nepatikšanām no ASV,” sacīja Andžāns.
Kā vēstīts, ASV prezidents Donalds Tramps trešdien veltījis Ukrainas prezidentam jaunus pārmetumus, sociālajā tīklā “Truth Social” viņu dēvējot par diktatoru.
Tāpat vēstīts, ka Tramps pagājušo trešdien pārsteidza gan Ukrainu, gan Eiropas sabiedrotos, paziņojot, ka viņam bijusi “ilga un ārkārtīgi produktīva” telefonsaruna ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, kurā viņi vienojušies “nekavējoties” sākt sarunas par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu.
Pēc tam Francijas prezidents pirmdien sapulcēja pie sevis Parīzē ietekmīgāko Eiropas valstu līderus, lai apspriestu situāciju Ukrainā un Eiropas drošību.
Trampa rīcība un izteikumi raisījuši bažas Ukrainā un Rietumos, ka Vašingtona varētu spiest Kijivu piekrist pamieram uz Maskavas nosacījumiem, un notikušās ASV un Krievijas sarunas Rijādā šīs bažas tikai pastiprinājušas.
ASV un Krievijas amatpersonas pēc sarunām Saūda Arābijā paziņoja, ka tiks izveidotas augsta līmeņa delegācijas, kas turpinās sarunas par Ukrainas kara izbeigšanu.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 864 860
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 864 860 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1280 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 10 146 tankus, 21 130 bruņutransportierus, 23 462 lielgabalus un mīnmetējus, 1295 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1080 zenītartilērijas iekārtas, 370 lidmašīnas, 331 helikopteru, 26 156 bezpilota lidaparātus, 3064 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 38 104 automobiļus un autocisternas, kā arī 3753 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
