SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 18

Ukraina veikusi triecienus vairākiem Krievijas stratēģiskajiem objektiem, tai skaitā Krievijas enerģētikas infrastruktūrai, paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs, publiskojot detalizētāku informāciju par triecienu rezultātiem.

Reklāma
Reklāma
Samazina apetīti un paātrina vielmaiņu: 9 garšvielas cīņai pret lieko svaru
RAKSTA REDAKTORS
Sākusi noplūst informācija, ko Krievija varētu darīt tālāk – šobrīd izskatās, ka tas tiešā veidā varētu skart arī Baltijas valstis 84
“Smiekli nenāk…” Valsts prezidents publicē divdomīgu ierakstu, atstājot sabiedrību neziņā…
Lasīt citas ziņas

Krasnodaras novadā tika sagrauta Iļskas naftas pārstrādes rūpnīca, kurā izcēlās plašs ugunsgrēks, un tika trāpīts arī naftas pārsūknēšanas stacijām “Kropotkinskaja” un “Andreapole”, kas nodrošināja degvielu okupantu karaspēka vajadzībām.

Triecienu rezultātā abu staciju darbs apturēts, kas Krievijas armijai būtiski sarežģīs degvielas piegādes loģistiku, paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ģenerālštābs norādīja, ka operācijas, kuru mērķis ir iznīcināt enerģētikas infrastruktūru, kas atbalsta Krievijas nelikumīgo karu, turpināsies.

Ukrainas Aizsardzības spēki patur tiesības uzbrukt stratēģiskiem objektiem, kas veicina Krievijas bruņoto agresiju. Ukraina turpinās iznīcināt agresora resursus un vājināt tā militāro potenciālu, paziņoja ģenerālštābs.

Ukrainas mediji jau vakar ziņoja par triecieniem Iļskas naftas pārstrādes rūpnīcai un pārsūknēšanas stacijai “Kropotkinskaja”.

Ukraina kopumā atguvusi 7017 kritušo karavīru līķus

Karš Ukrainā. Kapsēta.
Foto: REUTERS/SCAPIX

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukraina ir veikusi 75 repatriācijas un atguvusi 7017 kritušo aizstāvju mirstīgās atliekas, otrdien pavēstīja Kara gūstekņu jautājumu koordinācijas štāba preses dienests.

“Līdz 2024.gada decembrim esam veikuši 73 repatriācijas un atguvuši 5503 kritušo līķus. Šogad janvārī un februārī notika vēl divas repatriācijas. Abos gadījumos tika atgūti 757 līķi,” teikts paziņojumā.

“Tādējādi mēs varam teikt, ka atbilstoši situācijai šodien Ukraina ir atguvusi 7017 kritušo karavīru mirstīgās atliekas,” apliecināja koordinācijas štābs.

Mājās atgriezies arī 4131 gūsteknis. Tie ir gan karavīri, gan civiliedzīvotāji, teikts paziņojumā.

Janvārī atgriezušies arī 25 smagi ievainoti cilvēki, norādīja štābs.

Ukraiņi notriekuši 103 krievu dronus

Krievijas karaspēks naktī uz otrdienu uz Ukrainu raidījis 176 “Shahed” tipa trieciendronus un dažādu tipu dronus imitatorus, un ukraiņu karavīri notriekuši 103 no tiem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Reklāma
Reklāma

Droni notriekti Kijivas, Harkivas, Poltavas, Sumu, Čerkasu, Čerņihivas, Kirovohradas, Vinnicas, Žitomiras, Dņipropetrovskas, Hersonas un Mikolajivas apgabalos, teikts paziņojumā platformā “Telegram”.

67 drona imitatora lokācija pazaudēta bez negatīvām sekām. Droni raidīti no Orlas, Brjanskas, Kurskas, Miļļerovas, Šatalovas un Primorskoahtarskas virzieniem.

Ienaidnieka trieciena rezultātā cietuši Kirovohradas, Harkivas, Kijivas un Čerkasu apgabali, norādīja Gaisa spēki.

Beigušās ASV un Krievijas sarunas Saūda Arābijā

ASV un Krievijas sarunas Saūda Arābijā, 18.02.2025.
Foto: AFP/SCANPIX

ASV un Krievijas amatpersonu sarunas Saūda Arābija, kas ilga vairāk nekā četras stundas, ir beigušās.

Krievijas diktatora ārlietu padomnieks Jurijs Ušakovs, kas līdz ar ārlietu ministru Sergeju Lavrovu pārstāvēja Maskavu, apgalvoja, ka sarunas noritējušas labi, taču atzina, ka ir grūti pateikt, vai abu pušu pozīcijas ir tuvinājušās.

“Bija ļoti nopietna saruna par visiem jautājumiem, kurus vēlējāmies skart,” izteicās Ušakovs.

Viņš piebilda, ka sarunas par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu turpināšoties atsevišķi starp īpaši izveidotām abu pušu delegācijām.

Arī ASV Valsts departaments paziņojis, ka valsts sekretārs Marko Rubio vienojies ar Lavrovu izveidot augsta līmeņa delegācijas, lai, cik drīz vien iespējams, izbeigtu karu, panākot “ilgtspējīgu un abām pusēm pieņemamu” mieru.

ASV sarunās pārstāvēja Rubio, ASV nacionālās drošības padomnieks Maiks Volcs un Trampa īpašais sūtnis Tuvo Austrumu jautājumos Stīvs Vitkofs.

Volcs norādīja, ka sarunās par kara izbeigšanu galvenā uzmanība tiks pievērsta teritoriālajiem jautājumiem un drošības garantijām.

Pēc tikšanās Rubio apgalvoja, ka esot pārliecināts par Maskavas vēlmi iesaistīties “nopietnā procesā”, lai izbeigtu karu. Plašāk lasiet LA.LV rakstā.

Krievija ANO atkārto teritoriālās pretenzijas pret Ukrainu

Foto: REUTERS/SCANPIX
Automašīna un daudzstāvu daudzdzīvokļu nams, ko apšaudījuši Krievijas un Ukrainas konflikta laikā Luhanskā, Krievijas kontrolētajā Ukrainā, 2023. gada maijā.

Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasīlijs Ņebenzja pirmdien ANO Drošības padomes sanāksmē atkārtoja Kremļa iepriekš vairākkārt pausto redzējumu, ka Ukraina ir “neatgriezeniski zaudējusi” Krievijas okupētās teritorijas un tai ir jāatsakās arī no citas savu reģionu daļas, jaunākajā ziņojumā vēsta Vašingtonā bāzētais Kara studiju institūts (ISW).

Okupētā Krima, kā arī Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu okupētās daļas esot “uz visiem laikiem” kļuvušas par Krievijas sastāvdaļu, ANO klāstīja krievu diplomāts.

Ukrainai miera sarunu ietvaros būtu jāpiekrīt teritoriālo robežu pārskatīšanai un jāatdod Krievijai Doneckas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritorijas, kuras tagad kontrolē Kijiva, pauda Ņebenzja.

Ukrainai nākotnē būtu jākļūst par neitrālu valsti bez dalības militārās aliansēs un bez tiesībām pievienoties drošības blokiem, Kremļa redzējumu klāstīja diplomāts.

Krievijas diktators Vladimirs Putins vēl pērn jūnijā deklarēja, ka Ukrainai būtu jāizved karaspēks no visiem četriem minētajiem Ukrainas apgabaliem un jānodod tie Krievijai, atgādina ISW.

Polijā atklāts pirmais kopīgais NATO un Ukrainas mācību centrs

Pirmdien Polijas pilsētā Bidgoščā darbu sāka Ukrainas un NATO analīzes, izglītības un apmācības centrs (JATEC), kura uzdevums ir pētīt pilna mēroga Krievijas un Ukrainas kara pieredzi un ieviest attiecīgas izmaiņas NATO stratēģijā.

Šis ir pirmais šāda veida pasākums un pirmais šāda veida institūts.

“Šodien, lai izveidotu efektīvas atturēšanas un aizsardzības spējas, ir jāapkopo un jāanalizē Ukrainas kara pieredze. Mēs to darīsim Polijā,” pavēstīja Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs.

Atklāšanas ceremonijā piedalījās Polijas ministri un amatpersonas, Ukrainas un Polijas militārpersonas, kā arī Ukrainas premjerministra vietniece Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas jautājumos Olha Stefanišina.

Bidgoščas pilsēta ir NATO operāciju stratēģiskais centrs. Šeit jau darbojas Apvienoto spēku mācību centrs (JFTC), NATO spēku integrācijas grupa, NATO sakaru bataljons, NATO Militārās policijas izcilības centrs un NATO informācijas un komunikāciju atbalsta grupa. Pilsētā atrodas arī Bidgoščas Starptautiskā skola, kurā mācās NATO virsnieku un darbinieku bērni.

JATEC janvārī sasniedza sākotnējās operatīvās spējas, un ir plānots, ka 2025.gadā tas kļūs pilnībā funkcionējošs. Centru vadīs poļu ģenerālis Vojcehs Ozga.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.