SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 16
Zelenskis: Ukraina neko nezina par Krievijas un ASV sarunām un neatzīs to rezultātus
Ukraina nepiedalīsies Krievijas un ASV amatpersonu sarunās Saūda Arābijā un neatzīs nekādas vienošanās par Ukrainu, kas panāktas bez Kijivas piedalīšanās, žurnālistiem pirmdien paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Viņš norādīja, ka Ukraina par šīm sarunām nav informēta un uzskata, ka jebkuras sarunas par Ukrainu bez Ukrainas par bezrezultatīvām.
“Mēs nevaram atzīt jebkādas lietas vai jebkādas vienošanās par mums bez mums. Mēs tādas vienošanās neatzīsim,” uzsvēra Zelenskis.
Prezidents piebilda, ka krieviem un amerikāņiem ir tiesības uz šādām sarunām, ja tiem ir apspriežami kādi divpusēji jautājumi.
Viņš norādīja, ka par to jau ticis runāts agrāk, taču tagad par to sākuši runāt publiski.
Zelenskis arī paziņoja, ka viņa oficiālā vizīte Saūda Arābijā, kas paredzēta otrdien, nekādā veidā nav saistīta ar to, kas Saūda Arābijā notiek starp ASV un Krievijas pārstāvjiem.
Kā ziņots, Maskava un Vašingtona pirmdien apstiprinājušas, ka otrdien Rijādā tiksies abu pušu delegācijas.
Lietuvas ārlietu ministrs: Ir pagājis laiks, kad Eiropa varēja paļauties uz ASV militārajām garantijām
Ir pagājis laiks, kad Eiropa savas drošības garantēšanā varēja paļauties tikai uz ASV karavīriem, pirmdien paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris, taču viņš uzsvēra, ka tas nenozīmē ASV un Eiropas attiecību sabrukuma sākumu.
“Periods, kad Eiropa varēja paļauties uz ASV klātbūtni un militārajām garantijām, ir beidzies,” Budris sacīja radio “M-1”. “Nav tā, ka tas vienkārši beidzas, un mums ir jānosaka datums, un turpmāk ASV mūs neatbalsta. Tā tas nedarbojas. Ir noteikta plānošana, posmi, un cik daudz laika mums būs nepieciešams, lai to izdarītu un cik daudz laika amerikāņiem būs nepieciešams savu spēku pārorientēšanai,” klāstīja Lietuvas ārlietu ministrs, kurš pagājušajā nedēļā apmeklēja Minhenes drošības konferenci.
ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets pagājušajā nedēļā brīdināja NATO sabiedrotos Eiropā nepieņemt, ka Savienoto Valstu karavīru klātbūtne kontinentā “būs mūžīga”, un mudināja viņus vairāk tērēt aizsardzībai. Budris norādīja, ka neuzskata Vašingtonas paziņojumus par apliecinājumu stratēģiskām nesaskaņām starp ASV un Eiropu.
“Pasaulē ir vairāk izaicinājumu nekā tikai Krievija un tās agresija. Ir problēmas, ko rada Ķīna Indijas un Klusā okeāna reģionā, Irānas kodolprogramma un pilnīga nestabilitāte Tuvajos Austrumos. Ir daudzas lietas, uz kurām ASV vēlas koncentrēties, un tai būs nepieciešams atbalsts,” sacīja ministrs. “ASV saka: “Mēs vēlamies partneri Eiropā, un jums ir jābūt stipriem.” Es to neuzskatītu par transatlantisko attiecību vājināšanos,” viņš piebilda.
Budris arī brīdināja, ka Eiropas nespēja rīkoties, lai stiprinātu savu aizsardzību, var novest pie “dažādām sekām”. “Ja Eiropa nepiecelsies un neteiks: “Jā, mums ir spējas, jā, mēs varam atrisināt šo jautājumu piecos gados un šo – desmit gados”, tad viss būs slikti,” viņš atzina. Lietuvas ārlietu ministrs uzsvēra, ka, lai gan tiek runāts par to, ka Eiropai ir vajadzīgas ASV, Vašingtonai ir vajadzīgs arī kontinenta atbalsts. “Pēc Otrā pasaules kara nav bijis tāda perioda, kad mums nebūtu kopīgu interešu un neredzējām, kur tās ir jāaizstāv,” sacīja Budris.
“ASV ir vajadzīga Eiropa kā pasaules lielākais tirgus,” viņš atgādināja, piebilstot, ka “ASV ir vajadzīga Eiropa, lai risinātu savus lielākos izaicinājumus, piemēram, Ķīna, stabilizētu Tuvos Austrumus, risinātu starptautiskā terorisma jautājumus, novērstu Krievijas ekspansiju Āfrikā un nodrošinātu Arktikas drošību. Es skatos uz karti un nevaru iedomāties brīdi, kad mēs ASV nebūtu vajadzīgi”.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien Minhenes drošības konferencē teica, ka ir laiks izveidot Eiropas bruņotos spēkus. Viņaprāt, Ukrainas armijas cīņa pret Krievijas iebrukumu ir apliecinājusi, ka Eiropas armijas pamati jau ir ielikti. ASV prezidents Donalds Tramps ir teicis, ka NATO dalībvalstīm vajadzētu aizsardzības izdevumu slieksni palielināt no pašreizējiem 2% no iekšzemes kopprodukta līdz 5%. Lietuvas amatpersonas ir teikušas, ka sagaida šovasar Hāgā gaidāmā NATO samita lēmumu par aizsardzības izdevumu palielināšanu līdz 3% no IKP.
Ukraiņi notriekuši 83 krievu dronus
Krievijas karaspēks naktī uz pirmdienu uz Ukrainu raidījis 147 “Shahed” tipa trieciendronus un dažādu tipu dronus imitatorus, un ukraiņu karavīri notriekuši 83 no tiem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Droni notriekti Kijivas, Harkivas, Poltavas, Sumu, Čerkasu, Čerņihivas, Kirovohradas, Zaporižjas, Dņipropetrovskas, un Odesas apgabalos, teikts paziņojumā platformā “Telegram”.
59 drona imitatora lokācija pazaudēta bez negatīvām sekām.
Droni raidīti no Orlas, Brjanskas, Kurskas, Miļļerovas. Šatalovas un Primorskoahtarskas virzieniem.
Ienaidnieka trieciena rezultātā cietuši Harkivas, Kijivas, Poltavas un Zaporižjas apgabali, norādīja Gaisa spēki.
