SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 24
Otrdienas rītā ukraiņu lidroboti Krievijā uzbrukuši Saratovas naftas pārstrādes rūpnīcai un Saratovas apgabala Engelsas stratēģiskās aviācijas lidlaukam, nodarot postījumus un izraisot ugunsgrēkus, vēsta krievu varasiestādes un lietotnes “Telegram” vietējie kanāli.
Krievijas amatpersonas, kā parasti, apgalvo, ka lidroboti notriekti, taču to atlūzas nodarījušas postījumus kādam rūpniecības uzņēmumam.
Tikmēr sociālās saziņas vietnēs izplatītajos fotoattēlos un video redzams spēcīgs ugunsgrēks naftas pārstrādes rūpnīcā. “Telegram” kanāls VČK-OGPU, atsaucoties uz vietējiem iedzīvotājiem, vēsta, ka ugunsgrēks izcēlies Saratovas naftas pārstrādes rūpnīcā “Kreking”. Tā ietilpst “Rosņeftj” struktūrā.
Saratovas apgabala gubernators Romāns Busargins apstiprināja dronu uzlidojuma draudus apgabalā un paziņoja par postījumiem “rūpniecības objektā”, nesniedzot sīkāku informāciju. Apgabalā ir izsludināta gaisa trauksme. Informāciju par triecieniem Engelsā Krievijas varasiestādes pagaidām nav komentējušas.
VČK-OGPU publicējis video ar sprādzieniem un ugunsgrēkiem un raksta, ka noticis uzbrukums militārajam lidlaukam. Ukrainas medijos publicēti arī video, kuros redzams pretgaisa aizsardzības sistēmu darbs. Tos ierakstījuši Engelsas iedzīvotāji.
Engelsā atrodas Krievijas stratēģiskās aviācijas bāze. Tur bāzētie bumbvedēji regulāri veic triecienus Ukrainas teritorijai ar spārnotajām raķetēm. Uz laiku slēgtas Kazaņas, Kirovas, Saratovas un Uļjanovskas lidostas, vēsta Krievijas aviācijas dienests “Rosaviacija”.
Pēdējo reizi plaši triecieni Saratovai un Engelsai notika janvāra sākumā.
Toreiz aizdegās federālās valdības aģentūras “Rosrezerv” kombināta “Kristall” naftas noliktava, kur glabājās degviela aviobāzei Engelsa-2.
ANO: Ukrainā janvārī droni nogalinājuši vairāk civiliedzīvotāju nekā jebkurš cits ierocis
Ukrainā janvārī tuvas darbības rādiusa bezpilota lidaparāti nogalināja un ievainoja vairāk civiliedzīvotāju nekā jebkurš cits ierocis, otrdien paziņojusi ANO Cilvēktiesību uzraudzības misijas Ukrainā (HRMMU).
Saskaņā ar HRMMU pārbaudītajiem datiem 2025.gada janvārī Ukrainā tika nogalināti vismaz 139 civiliedzīvotāji un 738 ievainoti. 38 nāves gadījumus izraisīja un 223 cilvēkus ievainoja droni, kas nometa sprāgstvielas uz civiliedzīvotājiem, no kuriem daudzi atradās privātā vai sabiedriskā transportā.
Misijas vadītāja Daniela Bella uzsvēra, ka tuvas darbības rādiusa droni rada vienus no lielākajiem draudiem civiliedzīvotājiem frontes zonās.
Misija ziņoja, ka janvārī 95% no upuriem, ko nogalināja tuvas darbības rādiusa droni, tika reģistrēti Ukrainas kontrolētajā teritorijā, bet 5% – Krievijas okupētajās teritorijās.
Sevišķi daudz upuru bija Ukrainas kontrolētajā Hersonas apgabala teritorijā. Šajā apgabalā janvārī 70% civiliedzīvotāju nāves gadījumu izraisīja droni, noskaidrojusi HRMMU.
Saskaņā ar HRMMU rīcībā esošajiem datiem tuvas darbības rādiusa dronu nogalināto civiliedzīvotāju skaits ievērojami pieauga 2024.gadā, sevišķi gada otrajā pusē.
Krievijā par “palīdzēšanu Ukrainas armijai” piespriež bargus cietumsodus
Krievijā bargi cietumsodi piespriesti diviem vīriešiem, kas bija apsūdzēti par palīdzības sniegšanu Ukrainas armijai, otrdien vēsta vietējie mediji.
Kirovas apgabalā karatiesa piesprieda 21 gadu cietumā vietējam iedzīvotājam, kas bija apsūdzēts par trīs dzelzceļa releja skapju aizdedzināšanu, vēsta ziņu aģentūra TASS, atsaucoties uz Federālo drošības dienestu (FSB).
Apsūdzētais rīkojies, izpildot Ukrainas rīkojumus, apgalvo FSB.
Citā prāvā Krievijas Tālajos Austrumos 22 gadus vecs jaunietis notiesāts uz 12 gadiem cietumā par “nodevību”, vēsta vietējie mediji.
Apsūdzētais pārskaitījis Ukrainai naudu, kas izmantota militārā aprīkojuma iegādei, apgalvo FSB.
Krievijā ierosinātas desmitiem lietu par “valsts nodevību”, “terorismu”, “spiegošanu” un “sabotāžu” pret cilvēkiem, kas tiek apsūdzēti par sadarbību ar Kijivu vai centiem kaitēt Krievijas karam pret Ukrainu.
Tūkstošiem cilvēku ir arī apcietināti, aizturēti vai sodīti par publisku Krievijas izvērstās agresijas nosodījumu, arī viedokļa paušanu sociālajos tīklos.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 851 880
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 851 880 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1390 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 10 014 tankus, 20 844 bruņutransportierus, 22 923 lielgabalus un mīnmetējus, 1275 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1060 zenītartilērijas iekārtas, 370 lidmašīnas, 331 helikopteru, 24 755 bezpilota lidaparātus, 3056 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 36 807 automobiļus un autocisternas, kā arī 3741 specializētās tehnikas vienību.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Zelenskis piektdien Minhenē tiksies ar ASV viceprezidentu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien Minhenes Drošības konferencē tiksies ar ASV viceprezidentu Dž. D. Vensu, lai apspriestu Vašingtonas centienus izbeigt trīs gadus ilgstošo karu ar Krieviju.
ASV prezidents Donalds Tramps nedēļu vēlāk uz Ukrainu nosūtīs arī savu īpašo sūtni Kītu Kellogu, kura uzdevums ir izstrādāt priekšlikumu par karadarbības pārtraukšanu, pavēstīja avots Ukrainas prezidenta birojā.
Tramps pieprasa ātri izbeigt gandrīz trīs gadus ilgstošo karu, savukārt Zelenskis aicina Vašingtonu sniegt stingras drošības garantijas kā daļu no jebkādas vienošanās ar Krieviju.
Zelenska preses pārstāvis Serhijs Ņikiforovs sacīja, ka tikšanās ar Vensu notiks piektdien Minhenes konferences laikā. Tikmēr avots Ukrainas prezidenta birojā sacīja, ka Kellogs ieradīsies Ukrainā 20.februārī.
Zelenskis pirmdien aicināja nodrošināt Ukrainai reālu mieru un efektīvas drošības garantijas.
“Cilvēku drošība, mūsu valsts drošība, ekonomisko attiecību drošība un, protams, mūsu resursu ilgtspēja: ne tikai Ukrainai, bet visai brīvai pasaulei,” viņš teica vakara video uzrunā, kas publicēta sociālajos tīklos. “Tas viss tiek lemts tagad.”
Zelenskis sacīja, ka tiek arī organizēta tikšanās ar Trampu, bet datums vēl nav noteikts.
Pagājušajā nedēļā Tramps teica, ka varētu tuvākajās dienās tikties ar Zelenski, bet noliedza iespēju personīgi doties uz Kijivu.
Minhenes drošības konferences organizatori iepriekš pirmdien apstiprināja, ka Zelenskis personīgi piedalīsies 14.-16.februāra samitā.
ASV delegācijas sastāvā būs valsts sekretārs Marko Rubio, kā arī Kellogs un Venss, Berlīnē preses konferencē paziņoja drošības konferences priekšsēdētājs Kristofs Heisgens.
Krievijas valdības pārstāvji konferencē nepiedalīsies.
