SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 25
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 850 490 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1170 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 10 001 tanku, 20 813 bruņutransportierus, 22 879 lielgabalus un mīnmetējus, 1273 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1056 zenītartilērijas iekārtas, 370 lidmašīnas, 331 helikopteru, 24 623 bezpilota lidaparātus, 3054 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 36 638 automobiļus un autocisternas, kā arī 3740 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
ISW: Krievija aktīvi veicina ilgstošu karu Ukrainā
Krievijas rīcība liecina, ka tā nevēlas sarunas un aktīvi veicina ilgstošu karu Ukrainā, turklāt Krievija, iespējams, rada apstākļus, lai sagatavotos iespējamam plašākam konfliktam ar NATO, teikts Vašingtonas Kara izpētes institūta (ISW) jaunākajā ziņojumā.
“Krievija turpina paplašināt savas militārās spējas, kas liecina, ka Kremlis nav ieinteresēts sarunās vai ilgstoša miera noslēgšanā ar Ukrainu,” norāda ISW.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, atsaucoties uz Ukrainas izlūkdienestiem, 8.februārī paziņoja, ka Krievijas spēki veido jaunas divīzijas, būvē papildu militāri rūpnieciskās bāzes objektus, plāno palielināt karavīru skaitu par vairāk nekā 100 000 un padziļina militāro sadarbību ar Ziemeļkoreju.
Zelenskis uzsvēra, ka Krievijas centieni palielināt savus spēkus, pārstrukturēt un palielināt ražošanu skaidri parāda, ka Putins nav ieinteresēts sarunās ar Ukrainu un cenšas turpināt Krievijas karu.
“Šādi Krievijas plāni liecina, ka Krievija, nevis Ukraina, ir tā puse, kas atsakās no godprātīgām sarunām un aktīvi veicina ieilgušu karu, nevis mieru, un rada priekšnoteikumus gatavošanās iespējamam plašākam konfliktam ar NATO,” pavēstīja ISW.
Zelenskis: Ziemeļkorejas karavīri atgriezušies frontē Kurskas apgabalā
Ziemeļkorejas karavīri ir atgriezušies frontē Krievijas Kurskas apgabalā, piektdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Iepriekš bija ziņots, ka Krievija atvilkusi tās pusē karojošos Ziemeļkorejas karavīrus pēc lieliem zaudējumiem šajos spēkos.
Vairāk nekā 10 000 Ziemeļkorejas karavīru pērn tika nosūtīti uz Krieviju, lai palīdzētu tai atvairīt Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā, liecina Dienvidkorejas un Rietumvalstu izlūkdienestu dati.
Ukrainas armijas preses sekretārs pirms nedēļas pavēstīja, ka Ukrainas spēki Kurskas apgabalā trīs nedēļas nav pieredzējuši Ziemeļkorejas karavīru aktivitāti vai sadursmes ar viņiem.
“Ir notikuši jauni uzbrukumi Kurskas operācijas rajonos (..) Krievijas armija un Ziemeļkorejas karavīri atkal ir atgriezušies,” sacīja Zelenskis savā vakara uzrunā.
Ukrainas prezidents sacīja, ka ir “iznīcināts ievērojams skaits” pretinieka karavīru. “Mēs runājam par simtiem Krievijas un Ziemeļkorejas karavīru,” viņš piebilda.
Ukrainas armija pirms sešiem mēnešiem iebruka Kurskas apgabalā un ieņēma desmitiem pierobežas ciematu. Tā bija pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad kādas ārvalsts armija iebrukusi Krievijas teritorijā.
Neraugoties uz Ziemeļkorejas karavīru nosūtīšanu, Ukraina februārī turpina kontrolēt daļu Kurskas apgabala teritorijas, ko Zelenskis uzskata par sarunu trumpi jebkādās sarunās ar Krieviju nākotnē.
