TIEŠRAIDE. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 34
Neesam karā, bet neesam arī miera laikā, piektdien Ādažos sacīja Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons, piedaloties ceremonijā, kas iezīmē Zviedrijas Mehanizētā kājnieku bataljona pievienošanos NATO daudznacionālajai brigādei Latvijā.
Viņš savā runā uzsvēra, ka miers un drošība nav tikai vārdi, bet Zviedrija apliecinot to arī darbos. Zviedru karavīri Latvijā ir svarīgi ne tikai Latvijas vai Zviedrijas drošībai, bet visai NATO, sacīja Kristersons, norādot, ka Zviedrija iestājās NATO gan tāpēc, lai justos drošāk, gan arī tāpēc, lai NATO kļūtu spēcīgāka.
“Pasaule strauji mainās, un mēs esam spēcīgāki, kad turamies kopā. Mēs neesam karā, bet mēs arī neesam miera laikā. Palielinās hibrīddraudi un citi negadījumi, bet mēs spējam nodrošināt stabilitāti,” uzsvēra Zviedrijas premjers.
Kristerons atgādināja, ka pirms trīs gadiem Krievija sāka karu uz Eiropas zemes, lai arī neviens šo karu negribēja un neviens šo valsti neprovocēja. “To gribēja vien Krievijas vadība un Putins. Ja Krievija gribētu, tad karš Eiropā beigtos kaut vai tagad,” uzsvēra Kristersons.
“Mēs nevaram pieļaut, ka zaudējam šajā cīņā un zaudējam savu brīvību. Mūsu misija ir nevis izraisīt karu, bet gan novērst to,” piebilda Zviedrijas premjers.
Svinīgajā ceremonijā Ādažos komandpakļautības maiņas laikā Zviedrijas Mehanizētais kājnieku bataljons no Dienvidskones pulka oficiāli tika iekļauts NATO daudznacionālās brigādes Latvijā sastāvā. Pasākumu noslēdza militārā parāde, apliecinot sabiedroto vienotību un reģiona drošības stiprināšanu.
Kā vēstīts, janvāra vidū Latvijā ieradās Zviedrijas Mehānizētais kājnieku bataljons no Dienvidskones pulka, lai pievienotos NATO daudznacionālajai brigādei Latvijā, kas atrodas NATO daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” pakļautībā.
Dienesta pienākumus Latvijā pildīs aptuveni 500 Zviedrijas karavīru.
Zviedru spēku izvietošana Latvijā ir daļa no visas Alianses centieniem aizsargāt NATO austrumu flangu.
Kanāda ir Latvijā izvietotās NATO daudznacionālās brigādes vadošā valsts. Patlaban sabiedroto brigāde apvieno karavīrus no Albānijas, Čehijas, Dānijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas, Ziemeļmaķedonijas un tagad arī no Zviedrijas.
Ukraina ir gatava atvērt humāno koridoru Kurskas apgabalā
Ukraina ceturtdien paziņoja, ka ir gatava atvērt humāno koridoru tās daļēji okupētajā Krievijas Kurskas apgabalā, lai ļautu simtiem Krievijas civiliedzīvotāju atgriezties Krievijas kontrolētajā teritorijā, ja Maskava pieprasītu šādu koridoru.
Vairāk nekā 1500 civiliedzīvotāju vēl dzīvo Kurskas apgabala rajonos, kurus Ukrainas armija okupēja negaidītā ofensīvā, kas tika uzsākta augustā.
“Mēs esam gatavi atvērt humāno koridoru no Kurskas apgabala uz Krievijas dzīlēm, atbildot uz oficiālu Krievijas Federācijas pieprasījumu,” paziņoja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska birojs.
“Acīmredzot krievi negrib šādu humāno koridoru, jo mēs neesam no viņiem saņēmuši atbilstošu pieprasījumu,” paziņoja prezidenta birojs, apsūdzot Maskavu “vienaldzībā” pret savu pilsoņu likteni.
Piedāvājums atvieglot šo Krievijas pilsoņu atgriešanos izskanējis pēc Krievijas ziņām, ka Ukrainas spēki mēģinājuši īstenot jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā.
Krievija ir sākusi atkarot Ukrainas ieņemto teritoriju, bet Ukrainas okupācijā vēl arvien atrodas desmitiem pierobežas ciematu ap Sudžas pilsētu.
Kremlis ceturtdien paziņoja, ka dara “visu” iespējamo, bet atteicās publiski komentēt ideju par humāno koridoru.
“Šis jautājums ir atkarīgs no kontaktiem, kurus uztur mūsu karavīri. Tos, protams, nevar īstenot publiski,” reportieriem sacīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
“Varas iestādes dara visu, ko spēj, lai sniegtu palīdzību mūsu pilsoņiem, kas nonākuši tik grūtā situācijā Kijivas režīma agresīvo darbību dēļ,” piebilda Peskovs.
Viņš atbildēja uz jautājumu par Krievijas pilsoņu aicinājumiem atvērt koridoru, lai ļautu viņu tuviniekiem atgriezties no Ukrainas kontrolētajiem rajoniem.
Kellogs: Tramps gatavs dubultot Krievijai noteiktās sankcijas
ASV prezidents Donalds Tramps ir gatavs dubultot Krievijai noteiktās sankcijas, lai piespiestu Maskavu izbeigt karu pret Ukrainu, intervijā laikrakstam “New York Post” sacīja Trampa īpašais sūtnis Ukrainas un Krievijas jautājumos Kīts Kellogs.
Krievijai noteiktās sankcijas ekonomiskā spiediena smaguma ziņā desmit ballu skalā šobrīd ir aptuveni trīs ballu līmenī, norādīja Kellogs.
ASV sankcijas, piemēram, tās, kas vērstas pret Krievijas ienesīgo enerģētikas nozari, tehniski ir divreiz augstākas, taču vēl ir iespējams tās pastiprināt, skaidroja sūtnis.
“Sankcijas patiešām ir iespējams pastiprināt, jo īpaši jaunākās sankcijas [naftas ieguvei un eksportam]. Tas paver daudz iespēju kaut ko darīt,” norādīja Kellogs.
“Un, ja kāds saprot ietekmes sviras, tad tas ir prezidents Donalds Tramps, un to var saprast pēc tā, ko viņš pēdējā laikā ir darījis [risinot citus ārpolitikas jautājumus],” sacīja sūtnis.
Pieejai kara izbeigšanai jābūt pragmatiskai, un tas nozīmē zināmu piekāpšanos gan no Krievijas, gan Ukrainas puses, intervijā sacīja Kellogs.
“Šeit ir jāsaprot, kādā posmā mēs esam atrodamies. Kas ir pieņemams? Vai tas būs pieņemami visiem? Nē. Bet jūs cenšaties ievērot šo līdzsvaru,” viņš skaidroja.
Pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski septembrī Ņujorkā Tramps sacīja, ka varētu panākt vienošanos, “kas būtu izdevīga abām pusēm”.
“Jums tam jāpieiet ļoti pragmatiski, saprotiet? Es atgriežos pie Tedija Rūzvelta un Portsmutas līguma,” skaidroja ASV prezidenta īpašais sūtnis, atgādinot par līgumu, ar kuru 1905.gadā tika izbeigts Krievijas-Japānas karš.
“Krievijas cars un japāņi bija gatavi [sarunu laikā] iet laukā pa durvīm, un Rūzvelts faktiski viņus saveda kopā un teica – jums abiem ir drusku jāpiekāpjas. Un viņi piekāpās,” sacīja sūtnis.
“Un notika tā, ka Tedijs Rūzvelts saņēma Nobela Miera prēmiju, un karš tika apturēts. Tāpēc es uzskatu, ka, aplūkojot šo un pat mūsdienīgākus piemērus, jūs redzēsit, ka tieši tā notiek,” norādīja Kellogs.
Viņš arī kritizēja iepriekšējo ASV administrāciju par tās politiku attiecībā uz Krievijas un Ukrainas karu un sacīja, ka Donaldam Trampam būs “holistiska pieeja”.
Dienu iepriekš Kellogs pauda, ka Ukrainai jābūt gatavai rīkot vēlēšanas kara laikā, jo tā ir “veselīgas demokrātijas pazīme”.
