SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 25
Ukrainas Gaisa spēki pirmdien devuši triecienu krievu vienības komandpunktam Novoivanovkas apvidū Krievijas Kurskas apgabalā, otrdien paziņojis Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Komandpunkts atradās pamestas ēkas teritorijā un tika izmantots, lai koordinētu Krievijas karaspēka uzbrukumu. Ģenerālštābs uzsvēra, ka operācijas rezultātā objekts tika būtiski bojāts un ienaidnieka personālsastāvs cietis ievērojamus zaudējumus.
“Pateicoties rūpīgi izplānotām darbībām, mums izdevās līdz minimumam samazināt risku civiliedzīvotājiem. Mūsu mērķis ir iznīcināt visus galvenos ienaidnieka kontroles punktus un citus militāros objektus līdz pilnīgai Krievijas agresijas pārtraukšanai,” teikts ģenerālštāba paziņojumā.
Kā ziņots, Ukrainas armijas raķešu un artilērijas vienības piektdien iznīcināja Krievijas armijas grupējuma “Kurska” komandpunktu Riļskā.
Harkivas apgabalā krievu triecienā nogalināti pieci cilvēki
Krievijas triecienā Harkivas apgabala Izjumā nogalināti pieci cilvēki un 50 ievainoti, otrdien paziņojušas Ukrainas amatpersonas. Prezidents Volodimirs Zelenskis pēc uzbrukuma sacīja, ka nav iespējams samierināties ar šādu nežēlību, un aicināja sabiedrotos izdarīt spiedienu uz Maskavu, lai tā izbeigtu karu.
Trieciens tika veikts ar ballistisko raķeti, platformā “Telegram” norādīja apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs. Cietusi pilsētas centrālā daļa. Zelenskis paziņoja, ka uzbrukumā bojāta pilsētas domes ēka, bet Siņehubovs iepriekš sacīja, ka trāpīts piecstāvu dzīvojamajai ēkai.
Izjumas mērs Valērijs Marčenko pavēstīja, ka triecienā bojāti vairāki nami. “Karavīru šeit nebija. Šajās ēkās strādāja mūsu dienesti – nodokļu pārvalde, sociālā apdrošināšana, kase,” skaidroja mērs. “Bojā gāja civiliedzīvotāji. Viņi, iespējams, atradās pasu nodaļā. Pieci no ievainotajiem tika hospitalizēti vidēji smagā stāvoklī, pārējie ar vieglām brūcēm,” sacīja Marčenko.
Iepriekšējais trieciens Izjumā bija pirms vairāk nekā trim mēnešiem, viņš piebilda.
Izjumā pirms kara dzīvoja aptuveni 45 000 cilvēku. Kara sākumā pilsēta vairākus mēnešus atradās krievu okupantu kontrolē, bet vēlāk Ukrainas armija to atbrīvoja. Izjuma atrodas aptuveni 40 kilometrus no frontes līnijas.
“Mums ir jāizdara spiediens uz Krieviju, jāizmanto pēc iespējas lielāks spēks – ieroču spēks, sankciju spēks, diplomātijas spēks -, lai apturētu teroru un aizsargātu dzīvības,” sociālajos tīklos rakstīja Zelenskis.
Virs Ukrainas notriekti 37 no 65 krievu droniem
Krievija naktī uz otrdienu raidījusi uz Ukrainu 65 dronus, un 37 no tiem ukraiņu karavīri notriekuši, pavēstīja Gaisa spēki.
Vēl 28 dronu imitatoru lokācija pazaudēta bez negatīvām sekām, teikts paziņojumā.
Droni raidīti no Krievijas Orlas, Kurskas un Brjanskas apgabaliem. “Shahed” tipa un citu tipu droni notriekti virs Poltavas, Sumu, Kijivas, Čerņihivas un Čerkasu apgabaliem, norādīja Gaisa spēki.
Avoti: ASV bruņojuma piegādēs Ukrainai pēdējās dienās bijusi pauze
ASV ieroču piegādes Ukrainai pēdējās dienās uz īsu brīdi bija pārtrauktas, bet nedēļas nogalē atsāktas, vēsta ziņu aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz četriem avotiem.
“Reuters” avoti notikušo skaidro ar nesaskaņām ASV prezidenta administrācijā.
Saskaņā ar divu avotu teikto sākotnēji tika ierosināts pārtraukt visu palīdzību Ukrainai, bet vēlāk Baltais nams plānu pārskatījis.
Viens no “Reuters” avotiem sacīja, ka dažādās administrācijas frakcijās ir atšķirīgi viedokļi par to, vai Kijivai būtu jānodod ieroči no ASV militārajiem krājumiem, kas ir ātrākais militāro piegāžu kanāls.
Seula: Ziemeļkorejas karavīri kopš janvāra vidus nav iesaistīti kaujās Kurskas apgabalā
Ziemeļkorejas karavīri, kas iepriekš karoja Krievijas armijas pusē frontē Kurskas apgabalā, kopš janvāra vidus nav bijuši iesaistīti kaujās, otrdien paziņoja Dienvidkorejas izlūkdienests.
Ukraina, kas kopš augusta ir okupējusi daļu Kurskas apgabala, ir apgalvojusi, ka Ziemeļkorejas karavīri tika atvilkti no turienes pēc smagiem zaudējumiem.
“Izskatās, ka Krievijas Kurskas apgabalā dislocētie Ziemeļkorejas karavīri kopš janvāra vidus nav iesaistījušies kaujās,” paziņoja Dienvidkorejas Nacionālais izlūkdienests.
“Viens iemesls tam var būt daudzi kritušie un ievainotie, bet precīzas detaļas vēl tiek novērotas,” piebilda izlūkdienests.
Ukrainas armija piektdien pauda uzskatu, ka frontē Kurskas apgabalā dislocētie Ziemeļkorejas karavīri ir “atvilkti” pēc smagiem zaudējumiem.
Saskaņā ar Rietumvalstu, Dienvidkorejas un Ukrainas izlūkdienestu datiem Phenjana nosūtīja vairāk nekā 10 000 karavīru, lai atbalstītu Krievijas spēkus Kurskas apgabalā.
Krievija un Ziemeļkoreja nav oficiāli apstiprinājušas šo karavīru dislocēšanu, bet abas valstis parakstīja vienošanos par abpusēju aizsardzību, kad Krievijas diktators Vladimirs Putins pērn apmeklēja Ziemeļkoreju.
Ukraina ir paziņojusi par vairāku Ziemeļkorejas karavīru sagūstīšanu vai nogalināšanu.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 842 930
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 842 930 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1270 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9938 tankus, 20 709 bruņutransportierus, 22 655 lielgabalus un mīnmetējus, 1269 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1053 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 331 helikopteru, 24 003 bezpilota lidaparātus, 3054 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 35 921 automobili un autocisternu, kā arī 3733 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Tramps plāno palīdzību Ukrainai apmaiņā pret retzemju metāliem
ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja, ka vēlas apspriest vienošanos ar Ukrainu, kurā Kijiva apmaiņā pret palīdzību garantētu retzemju metālu piegādes, kas ir svarīgi elektronikas ražošanā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis oktobrī bija pieminējis šādu ideju kā daļu no viņa “uzvaras plāna” kara izbeigšanai pret Krieviju.
“Mēs apsveram vienošanos ar Ukrainu, kurā viņi nodrošinātu to, ko mēs viņiem dodam, ar saviem retzemju metāliem un citām lietām,” Tramps pirmdien sacīja reportieriem Ovālajā kabinetā.
Atbildot uz viena reportiera jautājumu, vai viņš grib, lai Ukraina dotu šos resursus Savienotajām Valstīm, Tramps sacīja: “Jā, es gribu nodrošinājumu ar retzemju metāliem.”
Zelenskis, oktobrī ieskicējot savu plānu, sacīja, ka viena daļa no tā koncentrējas uz Ukrainas dabas resursu aizsardzību, “ieskaitot kritiski svarīgus metālus triljoniem ASV dolāru vērtībā”.
Zelenskis sacīja, ka viņš aicinātu Kijivas Rietumu partnerus nodrošināt “īpašu vienošanos par Ukrainā pieejamo kritisko resursu kopīgu aizsardzību un par kopīgām investīcijām atbilstošajā ekonomiskajā potenciālā un tā kopīgu izmantošanu”.
