SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 30
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 841 660 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1300 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9920 tankus, 20 685 bruņutransportierus, 22 589 lielgabalus un mīnmetējus, 1268 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1053 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 331 helikopteru, 23 911 bezpilota lidaparātus, 3054 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 35798 automobiļus un autocisternas, kā arī 3731 specializētās tehnikas vienību.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Dronu triecienā cietusi Astrahaņas gāzes pārstrādes rūpnīca
Ukraina ar droniem Krievijā veikusi triecienu Astrahaņas gāzes pārstrādes rūpnīcai, un trieciena rezultātā izraisījis ugunsgrēks, kas bija redzams vairāku kilometru rādiusā, vēsta Krievijas “Telegram” kanāli.
Informāciju par triecienu apstiprinājis arī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centra vadītājs Andrijs Kovalenko.
“Šis ir viens no galvenajiem Krievijas Federācijas enerģētikas objektiem, kas nodrošina gāzes kondensāta pārstrādi un benzīna, dīzeļdegvielas un citu produktu ražošanu,” norādīja amatpersona.
Rūpnīca ietekmē Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu, jo degvielas un enerģētikas nozare ir galvenais aizsardzības nozares finansējuma avots.
Ukraina sistemātiski veic triecienus naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijas teritorijā. Pēdējā laikā dronu uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām un naftas noliktavām notiek arvien biežāk.
Jau ziņots, ka Krievijā Volgogradas apgabalā naktī uz pirmdienu noticis Ukrainas dronu trieciens naftas pārstrādes rūpnīcas teritorijai, un tur izcēlies ugunsgrēks.
Volgogradas rūpnīca pieder uzņēmumam “Lukoil”, vēsta “Telegram” kanāls “Baza”. Pēc trieciena vairākos rajonos pazudusi elektrība.
Naktī sešās Krievijas lidostās tika noteikti pagaidu ierobežojumi lidmašīnu ielidošanai un izlidošanai, apliecināja uzņēmuma “Rosaviacija” pārstāvis.
Ierobežojumi skāra lidostas Astrahaņā, Volgogradā, Kazaņā, Ņižņekamskā, Saratovā un Uļjanovskā.
Līdz rītam šie ierobežojumi tika atcelti. Tiesa, pēc tam uz laiku tika slēgtas vēl trīs lidostas – Vladikaukāzā, Groznijā un Mahačkalā.
Sešu valstu parlamenta priekšsēdētāji paziņojumā aicina sabiedrotos sniegt atbalstu Ukrainai
Baltijas valstu, Polijas, Somijas un Ukrainas parlamenta priekšsēdētāji pirmdien Igaunijas pilsētā Tartu pieņēma paziņojumu, kurā aicina sabiedrotos atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret agresoru – Krieviju -, savlaicīgi sniedzot tai nepieciešamo militāro palīdzību, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Parlamentu vadītāji kopīgajā deklarācijā apliecināja savu valstu apņemšanos turpināt sniegt Ukrainai nepieciešamo politisko, ekonomisko, militāro un humāno atbalstu.
Paziņojumu līdz ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) pieņēma Igaunijas parlamenta priekšsēdētājs Lauri Husars, Lietuvas Seima priekšsēdētājs Sauļus Skvernelis, Polijas Sejma maršals Šimons Holovņa, Somijas parlamenta priekšsēdētājs Jusi Hallaaho un Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks.
Krievijas brutālā agresija pret Ukrainu ir būtisks uzbrukums noteikumos balstītai mūsdienu pasaules starptautiskajai kārtībai un demonstrē, ka Krievijas imperiālistiskās ambīcijas nekur nav zudušas, teikts paziņojumā. Krievija patlaban rada nozīmīgus, tiešus un ilgtermiņa draudus drošībai, mieram un stabilitātei eiroatlantiskajā telpā, uzver parlamentu priekšsēdētāji.
Paziņojuma autori pauž stingru ticību tam, ka Ukrainas uzņemšana NATO sniegtu valstij visaptverošas drošības garantijas un nodrošinātu ilgtermiņa mieru. Tāpat parlamentu priekšsēdētāji pauž atbalstu Ukrainas uzņemšanai Eiropas Savienībā.
Paziņojumā uzsvērta nepieciešamība pastiprināt Krievijai piemērotās sankcijas, kā arī nodrošināt, ka tai piemērotās sankcijas tiek pilnībā un efektīvi īstenotas, neļaujot tās apiet. Tāpat parlamentu priekšsēdētāji uzsver, ka Krievijas vara ir jāsauc pie atbildības par agresijas karu pret Ukrainu, pastrādātajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci. Lai to panāktu, nepieciešams izveidot speciālu tribunālu.
Tāpat Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Somijas un Ukrainas parlamenta vadītāji stingri nosoda Krievijas īstenotos sabotāžas aktus, pastrādātos kritiskās infrastruktūras bojājumus un kiberuzbrukumus. Nosodīta arī manipulācija ar informāciju, iejaukšanās vēlēšanās un citas hibrīdoperācijas.
Parlamentārieši paziņojumā atkārtoti apliecina savu solidaritāti ar ukraiņu tautu un cildina tās drosmi un apņēmību aizstāvēt savu brīvību un Ukrainas neatkarību. Paziņojuma autori izrāda cieņu visiem, kas ziedojuši savu dzīvību Ukrainas neatkarības vārdā, un izsaka līdzjūtību Krievijas agresijas upuru ģimenēm. Spīkeri ir vienoti aicinājumā pielikt punktu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu un atjaunot Ukrainas neatkarību un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās.
Kā aģentūru LETA informēja Saeimas priekšsēdētājas birojā, tiekoties ar parlamentu vadītājiem, Mieriņa pauda, ka Eiropai jāspēj būt izlēmīgākai attiecībā uz sankcijām pret Krieviju. “Ir pilnīgi skaidrs, ka sankcijas pret agresoru Krieviju strādā un tās jāturpina ieviest un pastiprināt,” uzsvēra Latvijas parlamenta vadītāja.
Pēc Mieriņas vārdiem, ASV ir spējusi iekļaut 200 ēnu flotes kuģus sankciju sarakstā, kamēr Eiropa tikai mazliet vairāk nekā 70, kas, viņasprāt, norāda uz nepieciešamību Eiropai būt izlēmīgākai un lēmumus pieņemt maksimāli īsā laikā.
“Eiropai jārīkojas proaktīvi un jāmaina sava pieeja – problēmas jārisina pirms tās radušās, nevis pēc tam. Neraugoties uz to, ir pilnīgi skaidrs, ka sankcijas pret agresoru strādā,” uzsvēra Mieriņa, norādot, ka agresorvalsts ekonomika ir “iedzīta stūrī” un tam pamatā ir noteiktās sankcijas. Saeimas vadītāja aicina 16.sankciju paketē iekļaut ierobežojumus atomenerģijas nozarei un iesaistītajām personām, kā arī ēnu flotei, energoapgādes uzņēmumiem utt.
Mieriņa apliecināja, ka Latvija nevēlas politiskas un ekonomiskas saites ar agresorvalsti, tāpēc svarīgi turpināt darbu pie “Rail Baltica” projekta un attīstīt Baltijas-Melnās jūras transporta koridoru. Savu gatavību attīstīt šādu infrastruktūras savienojumu apliecināja Polijas Seima maršals Šimons Holovņa un Lietuvas Seima priekšsēdētājs Sauļus Skvernelis, atzīmē Mieriņa.
Tāpat Saeimas priekšsēdētāja pauda, ka miera sarunās Ukrainai ir jābūt klātesošai un jāuzņemas vadošā loma.
“Ja mēs darītu vairāk, ātrāk un konkrētāk, kā arī būtu izlēmīgāki, Ukraina jau šobrīd būtu uzvarējusi,” apgalvoja Mieriņa.
Kā vēstīts, sešu Krievijas robežvalstu parlamenta vadītāja pirmdien tikās Tartu, kur sprieda par nepieciešamajiem soļiem Ukrainas atbalstam un cīņai pret Krievijas īstenotajiem hibrīddraudiem, kā arī ārpolitikas aktualitātēm.
