SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 34
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 837 610 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Veselam
TV24
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1670 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9893 tankus, 20 631 bruņutransportieri, 22 445 lielgabalus un mīnmetējus, 1265 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1050 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 331 helikopteru, 23 573 bezpilota lidaparātus, 3054 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 35 552 automobiļus un autocisternas, kā arī 3726 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Braže: Jārēķinās ar militāru konfliktu potenciālu eskalāciju dažādos pasaules reģionos
Jārēķinās ar militāru konfliktu potenciālu eskalāciju dažādos pasaules reģionos, ekonomiskās sāncensības saasināšanos un autoritāru režīmu centieniem graut starptautiskās tiesības un institūcijas, ceturtdien ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
Politiķe akcentēja, ka tieši šajā kontekstā var redzēt, kā Ziemeļkoreja un Irāna tieši atbalsta Krievijas karu. Latvija ir arī atklāti pauduši bažas Ķīnai, ka tā “iespējo Krievijas karu” Ukrainā. Bražes ieskatā, šāds situācijas vērtējums un draudu izpratne ir vienota daudz valstu starpā.
“Vēl neesmu satikusi tādu valsti, kurai būtu pieņemami, ka tās robežas tiktu pārkāptas ar vardarbīgu, brutālu spēku. Tieši tāpēc nepieciešama aktīva, vienota rīcība, padziļinot attiecības un kontaktus ar ASV, piedaloties starptautiskos forumos un skaidri paužot Latvijas nostāju un aizstāvot intereses,” pauda ārlietu ministre.
Uzrunājot deputātus, viņa sacīja – tas, kāds būs politiskais un militārais iznākums karam Ukrainā, ietekmēs arī Latvijas intereses un atbalsosies tālu aiz Ukrainas robežām, jo šim karam ir globāla ietekme. Viņas ieskatā, Krievija ir imperiāla, klaji koloniālu ambīciju dzīta valsts.
“Vāja Krievija būs vislabākā drošības garantija jebkuram Krievijas kaimiņam, jo īpaši tām valstīm, kuras ir ārpus NATO un Eiropas Savienības. Tā būs arī labākā recepte mieram un stabilitātei citos pasaules reģionos,” stāstīja ārlietu ministre.
Pēc viņas paustā, Latvijas drošība balstās tajā, ko mēs un citas NATO valstis paveiksim paši savas drošības stiprināšanā. Tāpat arī no tā, kādu atbalstu Ukraina turpmāk saņems, kādu secinājumus Krievija izdarīs pēc agresijas Ukrainā. Braže uzsvēra, ka patlaban Latvijai nav tieša militāra apdraudējuma – Latvija ir daļa no spēcīgākās militārās alianses pasaulē.
“Ukraina, cīnoties par savu brīvību, palīdz stiprināt visas demokrātiskās Eiropas brīvību un drošību. Krievija šobrīd nav spējīga veikt tiešu militāru uzbrukumu NATO aliansei,” teica ārlietu ministre.
Viņa atzīmēja, ka Latvijas valdība turpina stiprināt Latvijas drošību gan palīdzot Ukrainai, gan veicot vēsturiskus ieguldījumus valsts aizsardzības un atturēšanas spējās. Braže uzsvēra, ka sabiedroto klātbūtne Latvijā ar katru gadu pieaug.
“”Ir daudzas lietas, kas ir mūsu rokās. [..] Ne pie kā neved arī riešanās, emocijas vai apvainojumi sociālajos tīklos. Vienīgais, kam ir jēga, ir pamatīgs, proaktīvs darbs, kas maksimizē mūsu resursus – ar visiem partneriem un sabiedrotajiem,” turpināja ārlietu ministre.
Viņa apliecināja, ka Ministru prezidentes uzdevumā Braže veido aktīvu dialogu ar jauno ASV administrāciju. Ārlietu ministre pieminēja, ka pagājušā gada decembrī viņa viesojās Vašingtonā, nākamā reize plānota februārī, lai tiktos ar jaunās ASV administrācijas pārstāvjiem, un izmantotu visas iespējas un starptautiskos formātus.
“Mēs kopīgi esam skaidri identificējuši virkni praktisku drošības un ekonomikas sadarbības projektu, kur mums ir kopīgas intereses. Viens no tiem ir enerģētikas neatkarība, tai skaitā sašķidrinātās dabasgāzes iepirkumi,” klāstīja Braže.
Pēc viņas paustā, koncepta “Miers caur spēku” iedzīvināšana, aizsardzības un drošības stiprināšana, sadarbība enerģētikā un jaunajās tehnoloģijās, un agresora iegrožošana un turpmākais atbalsts Ukrainai – tie ir abu valstu kopīgās darbības virzieni.
Mieriņa: Jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību
Latvijai un Eiropai nepieciešams rīkoties apņēmīgāk, uzņemoties lielāku atbildību par savu drošību, ceturtdien ārlietu debatēs parlamentā sacīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).
Pēc viņas vārdiem, pēdējos gados diskusijās par ārpolitiku tiek lietoti termini – turbulence, sarežģīta ģeopolitiskā situācija, savstarpējas spriedzes pieaugums, grūtības prognozēt tālākus notikumus. Mieriņa uzskata, ka ir laiks rīkoties apņēmīgāk, jo neesot “laika gaidīt, ka kāds izdarīs visu mūsu vietā – aizstāvēs mūsu drošību un neatkarību”.
Pēc Saeimas priekšsēdētājas vārdiem, agresors neapstājas, cenšoties “ar savām ķetnām sagrābt” savā ietekmes sfērā arī kaimiņus Dienvidkaukāzā un citviet.
“Ir pienācis brīdis Eiropas Savienībai un katram līderim darīt vairāk un uzņemties lielāku atbildību par drošību ne tikai Ukrainā, bet arī Eiropā un pasaulē kopumā,” pauda parlamenta vadītāja.
Mieriņas ieskatā, Latvija jau patlaban ir piemērs daudzām Eiropas valstīm – piemērs, kā uzņemties līderību par būtisku ģeopolitisku problēmu risināšanu.
Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka pirmajā ārvalstu vizītē šogad apmeklēja Ukrainu, kur tikās ar visām valsts augstākajām amatpersonām. “Nevienā brīdī nedrīkstam aizmirst, ka Ukraina šodien cīnās arī par Latvijas un visas Eiropas nākotni un drošību,” pauda parlamenta vadītāja, uzsverot, ka sniegtajam atbalstam jābūt mērķētam un efektīvam. Tam jāatbilst Ukrainas spējām un vajadzībām, pilnībā izmantojot tās potenciālu, arī militārās ražošanas kapacitāti, teica Mieriņa.
Eiropas Savienības ārējās robežas reģiona valstīm – Somijai, Baltijai, Polijai un Ukrainai – jāspēj pilnībā pārtraukt transporta savienojumus ar agresorvalstīm, veicinot Eiropas Savienības iekšējā tirgus un infrastruktūras neatkarību, mudināja Saeimas priekšsēdētāja. “Nedrīkst pieļaut, ka diktatoru visatļautība un brutāla agresija kļūst par normu. Nedrīkst pieļaut pat domu par starptautiski atzītu valstu robežu pārskatīšanu,” akcentēja Mieriņa.
