SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 31
Harkivā pēc krievu dronu uzbrukuma naktī izcēlies plašs ugunsgrēks civilā uzņēmuma teritorijā, pavēstīja pilsētas mērs Ihors Terehovs.
Deg 1500 kvadrātmetru liela platība. Ugunsgrēka dzēšanā iesaistīti vairāk nekā 80 glābēji un tiek izmantotas 20 Valsts ārkārtējo situāciju dienesta tehnikas vienības.
Ugunsgrēkā cietuši divi cilvēki, kas dzīvo netālu no degošā uzņēmuma.
Ukrainas mediji vēsta, ka aizdedzies kokapstrādes cehs, un ugunsgrēks pilnībā pārņēmis divstāvu ēku. Bojātas arī blakus esošo uzņēmumu telpas un vismaz divas automašīnas, kas bija novietotas netālu.
Valtonena: Somijas prezidentūras EDSO mērķis ir šogad panākt taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā
Somijas prezidentūras Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) mērķis ir šogad panākt taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā, žurnālistiem klāstīja Somijas ārlietu ministre Elina Valtonena, kura otrdien Rīgā tikās ar Latvijas ārlietu ministri Baibu Braži (JV).
Viņa atzīmēja, ka šo karu nesāka Ukraina, nedz arī Ukrainas draugi, bet gan Krievija. Somijas ārlietu ministre sacīja, ka patlaban ir jākoncentrējas uz diviem galvenajiem uzdevumiem, pirmkārt, pastiprināt atbalstu Ukrainai, lai tā ne tikai uzvarētu kaujas laukā, bet spētu sasniegt spēcīgas pozīcijas, otrkārt, ekonomiski ir jāturpina vājināt Krievija. Viņa pieminēja, ka šajā jautājumā ir juridiskā bāze, kuru izmantot, un tās ir sankcijas.
Valtonena uzsvēra, ka Somija un EDSO ir gatavas palīdzēt Ukrainai gan karadarbības laikā, gan arī pēc iespējamā miera līguma noslēgšanas, kā arī pašu sarunu laikā.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz gandrīz 833 000
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši gandrīz 833 000 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1380 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9876 tankus, 20 573 bruņutransportierus, 22 366 lielgabalus un mīnmetējus, 1263 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1050 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 331 helikopteru, 23 399 bezpilota lidaparātus, 3053 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 35 269 automobiļus un autocisternas, kā arī 3718 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Aptauja: Pieaug Latvijas iedzīvotāju atbalsts Ukrainai un ticība tās uzvarai
Pagājušā gada nogalē iedzīvotāju paustais atbalsts Ukrainai un ticība tās uzvarai pieaugusi, liecina Valsts kancelejas pasūtītās Latvijas iedzīvotāju sabiedriskās domas aptauja.
61,7% Latvijas iedzīvotāju piekrīt, ka atbalstīs Ukrainu līdz tās uzvarai karā pret Krieviju. Salīdzinājumam šādu gatavību 2024.gada jūnijā pauda 50,7%, savukārt septembrī 53,8% iedzīvotāju – atbalstītāju īpatsvars kopš jūnija pieaudzis par 11%.
Rezultāti liecina, ka 64,2% Latvijas iedzīvotāju grib Ukrainas uzvaru karā pret Krieviju. 2024.gada jūnijā Ukrainas uzvaru vēlējās 59,2% un septembrī 60,6%. Kopš jūnija novērojams kāpums par gandrīz 5%.
Audzis arī to iedzīvotāju skaits, kuri piekrīt, ka Ukraina var uzvarēt karā. Ja pērn jūnijā tie bija 47,7% un septembrī 48,9% respondentu, tad gada nogalē pārliecināti par Ukrainas spējām uzvarēt bija 51,5% aptaujāto.
Būtiski pieaudzis arī to iedzīvotāju īpatsvars, kuri piekrīt, ka, palīdzot Ukrainai, mēs sargājam no kara Latviju. Jaunākie dati liecina, ka tam piekrīt 64,2% aptaujāto. Pērn jūnijā šim apgalvojumam piekrita 51,7%, bet septembrī 53,3%. Kopš jūnija pārliecība par palīdzības Ukrainai lomu Latvijas drošībā augusi par 12,5%.
Kopš pērnā jūnija, kad šim apgalvojumam piekrita 50% aptaujāto, par 10,3% audzis to cilvēku skaits, kuri piekrīt, ka, sniedzot palīdzību Ukrainai, palīdzam sargāt no kara Eiropas Savienību (ES). Tam 2024.gada nogalē piekrita 60,3% aptaujāto.
Lielāks atbalsts novērojams arī Ukrainas uzņemšanai ES. Šobrīd to atbalsta 48,3% aptaujāto, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, kad Ukrainas uzņemšanu ES atbalstīja 44,4% iedzīvotāju. 2024.gada nogalē 48,2% iedzīvotāju atzinuši, ka būtu ar mieru pieciest cenu kāpumu, lai apstādinātu karu Ukrainā. Jūnijā cenu kāpumu bija gatavi pieciest 37,9% un septembrī vēl mazāk – 36,2% iedzīvotāju.
Par spīti tam, ka 24.februārī apritēs jau trīs gadi kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā, aptaujas dati liecina, ka mazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir noguruši no ziņām par Krievijas karu Ukrainā un nevēlas neko par to zināt. Jūnijā nogurumu pauda 40,9%, septembrī 46,9%, savukārt gada nogalē 38% jeb gandrīz par 9% mazāk iedzīvotāju. Turklāt, atbildot uz jautājumu, kuras šobrīd ir viņus visvairāk interesējošās tēmas, visvairāk respondentu jeb 37,9% norādījuši, ka interesējas tieši par Krievijas karu Ukrainā.
Aptauju Valsts kancelejas uzdevumā internetā veica “Berg Research” no 2024.gada 15.oktobra līdz 24.novembrim, un tajā piedalījās 1009 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Kopš 2022.gada 24.februāra, kad Krievija sāka pilna apmēra agresijas karu pret Ukrainu, Latvijas valdība, sabiedrība un nevalstiskās organizācijas Ukrainai ir sniegušas militāru palīdzību vismaz 524 miljonu eiro apmērā, humāno palīdzību un atbalstu Ukrainas valdībai vismaz 71 miljona eiro apmērā, ieguldījušas vismaz 234 miljonus eiro palīdzībā kara bēgļiem un vismaz 12 miljonus Ukrainas attīstībā.
Latvijā kopš 2022.gada 24.februāra no Ukrainas ieradušies 46 994 iedzīvotāji, no kuriem patlaban Latvijā uzturas 32 304.
ES vienojas par sankciju pagarināšanu pret Krieviju
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pirmdien vienojušās pagarināt pret Krieviju noteiktās sankcijas, kam pēc nedēļām ilgas vilcināšanās beidzot piekritusi arī Ungārija.
“ES ārlietu ministri tikko vienojās par sankciju pagarināšanu pret Krieviju. Tas arī turpmāk liegs Krievijai ieņēmumus, kas ļauj finansēt tās karu,” sociālās saziņas vietnē “X” pavēstījusi ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa.
Sankcijas, kas vērstas pret Krieviju, lai sodītu to par iebrukumu Ukrainā, jāpagarina ik pa sešiem mēnešiem, un kārtējais pagarināšanas termiņš ir 31.janvāris.
Ungārija, kas joprojām uztur draudzīgas attiecības ar diktatora Vladimira Putina totalitāro režīmu, kārtējo reizi izsaukusi citu dalībvalstu sašutumu, vilcinoties piekrist sankciju pagarināšanai.
Sākotnēji Budapešta apgalvoja, ka vēlas nogaidīt līdz amatā stāsies jaunais ASV prezidents Donalds Tramps.
Taču pēc Trampa inaugurācijas Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns draudēja uzlikt veto sankciju pagarināšanai, ja ES neizdarīs spiedienu uz Ukrainu, lai tā atsāktu Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju.
Ukraina nolēma gadu mijā nepagarināt līgumu par Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropas valstīm.
Lai pārliecinātu Budapeštu atbalstīt sankciju pagarināšanu, Eiropas Komisija (EK) izplatīja paziņojumu, kurā apņēmusies turpināt sarunas ar Kijivu par gāzes piegādi Eiropai pa Ukrainas gāzes cauruļvadu sistēmu. Paziņojumā arī teikts, ka EK ir gatava šajā procesā iesaistīt Ungāriju un Slovākiju.
Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto pēc tam paziņoja, ka Budapešta esot saņēmusi pieprasītās enerģētikas drošības garantijas.
Budapešta jau iepriekš draudējusi uzlikt veto sankciju pagarināšanai vai jaunu sankciju noteikšanai, izmantojot to kā spiediena instrumentu uz EK, lai panāktu dažādu savu interešu apmierināšanu.
