SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 31
ES vienojas par sankciju pagarināšanu pret Krieviju
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pirmdien vienojušās pagarināt pret Krieviju noteiktās sankcijas, kam pēc nedēļām ilgas vilcināšanās beidzot piekritusi arī Ungārija.
“ES ārlietu ministri tikko vienojās par sankciju pagarināšanu pret Krieviju. Tas arī turpmāk liegs Krievijai ieņēmumus, kas ļauj finansēt tās karu,” sociālās saziņas vietnē “X” pavēstījusi ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa.
Sankcijas, kas vērstas pret Krieviju, lai sodītu to par iebrukumu Ukrainā, jāpagarina ik pa sešiem mēnešiem, un kārtējais pagarināšanas termiņš ir 31.janvāris.
Ungārija, kas joprojām uztur draudzīgas attiecības ar diktatora Vladimira Putina totalitāro režīmu, kārtējo reizi izsaukusi citu dalībvalstu sašutumu, vilcinoties piekrist sankciju pagarināšanai.
Sākotnēji Budapešta apgalvoja, ka vēlas nogaidīt līdz amatā stāsies jaunais ASV prezidents Donalds Tramps.
Taču pēc Trampa inaugurācijas Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns draudēja uzlikt veto sankciju pagarināšanai, ja ES neizdarīs spiedienu uz Ukrainu, lai tā atsāktu Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju.
Ukraina nolēma gadu mijā nepagarināt līgumu par Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropas valstīm.
Lai pārliecinātu Budapeštu atbalstīt sankciju pagarināšanu, Eiropas Komisija (EK) izplatīja paziņojumu, kurā apņēmusies turpināt sarunas ar Kijivu par gāzes piegādi Eiropai pa Ukrainas gāzes cauruļvadu sistēmu. Paziņojumā arī teikts, ka EK ir gatava šajā procesā iesaistīt Ungāriju un Slovākiju.
Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto pēc tam paziņoja, ka Budapešta esot saņēmusi pieprasītās enerģētikas drošības garantijas.
Budapešta jau iepriekš draudējusi uzlikt veto sankciju pagarināšanai vai jaunu sankciju noteikšanai, izmantojot to kā spiediena instrumentu uz EK, lai panāktu dažādu savu interešu apmierināšanu.
Ungārija bloķē ES paziņojumu par Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu farsa neatzīšanu
Ungārija bloķējusi Eiropas Savienības (ES) kopīgo paziņojumu par tā dēvēto Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu neatzīšanu, radiostacijai RFE/RL pirmdien pavēstījuši avoti Briselē.
Tāpēc ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa izplatījusi pati savu paziņojumu, norādot, ka svētdien notikusī balsošana nav bijusi nedz brīva, nedz godīga, un aicinot Baltkrievijas varasiestādes atbrīvot politieslodzītos.
Kā ziņots, Baltkrievijā svētdien notika tā dēvētās prezidenta vēlēšanas, un, kā jau bija sagaidāms, pēc šī farsa kārtējo reizi par “uzvarētāju” tika pasludināts ilggadējais diktators Aleksandrs Lukašenko.
Centrālā vēlēšanu komisija pirmdienas rītā izplatīja paziņojumu, kurā apgalvots, ka par Lukašenko balsojuši gandrīz 87% vēlētāju.
Kallasa norādījusi, ka Minskas totalitārā režīma lēmums uzaicināt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotājus desmit dienas pirms tā dēvētajām vēlēšanām liedzis tiem piekļuvi būtiskākajām vēlēšanu procesa stadijām.
Tas ir papildu pierādījums tam, ka šīm vēlēšanām nav nekādas uzticamības, uzsvērusi ES diplomātiskā dienesta vadītāja.
Viņa piebildusi, ka šī iemesla dēļ, kā arī ņemot vērā Baltkrievijas režīma iesaisti Krievijas uzsāktajā karā pret Ukrainu un tās hibrīduzbrukumus kaimiņvalstīm, ES turpinās sankcijas pret Lukašenko režīmu un turpinās finansēt baltkrievu pilsonisko sabiedrību, demokrātiskos spēkus trimdā un baltkrievu kultūru.
Ungārija pagājušajā nedēļā atteicās parakstīt paziņojuma projektu par nedemokrātiskām prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā. Pret projektu iebilda arī Slovākija.
RFE/RL rīcībā nonākušajā projekta tekstā norādīts uz “nerimstošām un nepieredzēta līmeņa represijām”, cilvēktiesību pārkāpumiem, opozīcijas apspiešanu un neatkarīgo mediju ierobežošanu, kas “atņem vēlēšanu procesam jebkādu leģitimitāti”.
Slovākija vēlāk tomēr piekrita parakstīt paziņojumu, taču Ungārija to joprojām noraidīja.
Pēc iepriekšējo vēlēšanu rezultātu viltošanas, kārtējo reizi par uzvarētāju pasludinot Lukašenko, 2020.gadā visu valsti pārņēma plaši masu protesti. Tie tika nežēlīgi apspiesti. Aptuveni 65 000 cilvēku tika aizturēti. Citi bija spiesti bēgt no Baltkrievijas. Cilvēktiesību aktīvisti lēš, ka šobrīd valstī ir aptuveni 1300 politieslodzīto.
Tagad visi ietekmīgākie opozīcijas pārstāvji atrodas vai nu cietumā, vai trimdā ārvalstīs. Faktiski pilnībā iznīcināti arī visi neatkarīgie mediji.
Saskaņā ar ANO aplēsēm no valsts politisku iemeslu dēļ kopumā aizbēguši aptuveni 300 000 baltkrievu.
Lai sodītu Lukašenko režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem un represijām, rietumvalstis pret Minsku vērsušas bargas sankcijas. Tas licis Minskai vēl vairāk tuvināties Maskavai, un Baltkrievija pārvērtusies par pilnīgu Krievijas diktatora Vladimira Putina totalitārā režīma satelītu.
2022.gada februārī Lukašenko nodeva Putina rīcībā arī Baltkrievijas teritoriju, ko Krievijas karaspēks izmantoja kā placdarmu atkārtotajam iebrukumam Ukrainā.
Šoreiz tā dēvētajās vēlēšanās nebija ļauts piedalīties nevienam opozīcijas kandidātam. Tomēr, lai demonstrētu šķietamu konkurenci, līdz ar Lukašenko varasiestādes atļāva tajās startēt četriem mazpazīstamiem fiktīviem kandidātiem, kas apliecinājuši savu lojalitāti diktatoram.
Ukraiņi notriekuši 57 krievu dronus
Krievija naktī uz pirmdienu uz Ukrainu raidījusi 104 dronus, un 57 no tiem ukraiņu karavīri notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Dronu trieciens veikts no Orlas, Kurskas, Brjanskas, Miļļerovas un Primorskoahtarskas virzieniem, kā arī Čaudas raga okupētajā Krimā.
Droni notriekti Kijivas, Mikolajivas, Harkivas, Poltavas, Sumu, Dņipropetrovskas, Hmelņickas, Žitomiras, Vinnicas un Ivanofrankivskas apgabalos.
Dronu uzbrukumos cietuši infrastruktūras objekti, daudzdzīvokļu mājas un privātmājas. Ziņu par bojāgājušajiem nav.
