SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 43
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 826 820 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1500 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9852 tankus, 20 508 bruņutransportierus, 22 295 lielgabalus un mīnmetējus, 1263 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1050 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 331 helikopteru, 23 162 bezpilota lidaparātus, 3051 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 34 992 automobiļus un autocisternas, kā arī 3715 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Latvijas prezidents: Būs vajadzīgs laiks, lai izstrādātu stratēģiju attiecībā uz noregulējumu Ukrainā
Būs vajadzīgs “vēl kāds zināms laiks”, lai izstrādātu stratēģiju attiecībā uz noregulējumu Ukrainā, ceturtdien uzsvēra Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, apmeklējot Pasaules ekonomikas forumā Davosā, Šveicē.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītājs Dāvis Doršs, valsts pirmā persona norādīja, ka viena no lielajām tēmām, kas tika apspriesta foruma laikā, bija Ukraina.
Latvijas prezidents klāstīja, ka, lai arī kādas, iespējams, bijušas bažas, ka pret Ukrainu varētu izdarīt spiedienu, lai tā piekāptos Krievijai, aizvadītās 48 stundas liecina, ka ASV jaunā administrācija saprot, ka galvenā problēma ir Krievija nevis Ukraina.
Rinkēvičs teica, ka forumā daudz diskutēts par to, ka miera panākšana nebūs ne vienkārša, ne arī ātra, tāpēc ir jāturpina izdarīt spiediens pret Krieviju gan ekonomiski, gan politiski un jāturpina atbalstīt Ukrainu.
“Vispārējā atziņa ir tāda, ka mēs esam tikai procesa sākumā, būs vajadzīgs zināms laiks, lai izstrādātu stratēģiju attiecībā uz noregulējumu Ukrainā. Šeit ir divi principi, ko es arī visur uzsveru. Pirmais – nedrīkst būt nekādas sarunas par Ukrainu bez Ukrainas, otrais – Eiropai ir jābūt daļai no sarunām,” sacīja Latvijas prezidents.
Viņš atzīmēja, ka Pasaules ekonomikas forums Davosā bija zīmīgs ar divām lielām diskusijām. Tika runāts par jauno ASV administrāciju un tās ietekmi gan uz ģeopolitiku, gan ekonomiku. Tāpat sarunu centrā bija jautājums, ko darīt, lai situācija Ukrainā atrisinātos jau šogad.
Latvijas prezidents sacīja, ka viņam ir vairākas atziņas, tostarp par Eiropas Savienību (ES) un tās konkurētspēju. Pēc Rinkēviča paustā, ņemot vēra ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumu investēt gan tehnoloģijās, sākt tarifu piemērošanu, izstāties no Parīzes klimata nolīguma, jautājums ir, ko ES var darīt, lai bloks būtu konkurētspējīgāks un varētu samazināt tehnoloģisko, kā arī ekonomisko atpalicību.
“Patiesībā šie jautājumi ir aktuāli arī Latvijā – kā samazināt birokrātiju un investēt ekonomikā. Pēc Davosas varu teikt, ka mums ir nopietni jāpārskata veids, kā mēs strādājam valstī ne tikai no birokrātijas samazināšanas viedokļa, bet arī, kā panākt līdzsvarotu klimata politiku, kas netraucē konkurētspējai,” teica Latvijas prezidents.
LETA jau rakstīja, ka Rinkēvičs no otrdienas līdz ceturtdienai piedalījās Pasaules ekonomikas forumā Davosā, Šveicē.
Kijiva: Ziemeļkoreja piegādās Krievijai artilēriju un raķetes
Ziemeļkoreja, paredzams, sūtīs uz Krievijas Kurskas apgabalu papildspēkus, galvenokārt artilēriju un raķetes, intervijā izdevumam “The War Zone” sacīja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) vadītājs Kirilo Budanovs.
“Mēs nesagaidām daudz jaunu sauszemes kaujas vienību,” norādīja HUR vadītājs.
“Pēdējo trīs mēnešu laikā Ziemeļkoreja ir piegādājusi Krievijai aptuveni 120 170 milimetru pašgājējartilērijas sistēmas “M1989 Koksan” un 120 240 milimetru daudzlādiņu reaktīvās iekārtas un, visticamāk, nākotnē piegādās vēl tikpat daudz. Viņiem ir daudz šo sistēmu,” sacīja Budanovs.
“170 milimetru lielgabaliem ir jaudīga munīcija un labas spējas,” norādīja HUR vadītājs. “240 milimetru daudzlādiņu reaktīvās iekārtas ir tādas pašas smagās sistēmas kā visas pārējās. Tās rada vairāk problēmu frontes līnijā.”
Paredzams, ka Ziemeļkoreja šogad uz Krieviju nosūtīs vēl 150 tuvā darbības rādiusa ballistiskās raķetes KN-23, norādīja Budanovs, piebilstot, ka pērn nosūtītas 148 raķetes.
Saskaņā ar Dienvidkorejas un ASV izlūkdienestu sniegto informāciju Ziemeļkoreja oktobrī nosūtīja uz Krievijas Kurskas apgabalu 10 000 līdz 12 000 karavīru, kas mēnesi vēlāk iesaistījās pirmajās kaujās ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Līdz janvāra vidum Kurskas apgabalā Krievijas un Ukrainas kaujās kritis aptuveni 1000 Ziemeļkorejas karavīru, bet kopējais kritušo un ievainoto ziemeļkorejiešu skaits ir aptuveni 4000, britu raidsabiedrībai BBC šonedēļ apliecināja Rietumu amatpersonas.
