SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 76
Krievijas-Ukrainas kara frontēs pašlaik kaujaslaukā atrodas vairāk nekā 100 Ukrainas armijas brigāžu, un pirms karavīru skaita palielināšanas katra no tām ir pilnībā jānokomplektē ar tehniku, sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Mēs esam daudzkārt dzirdējuši signālus par mūsu karavīru vecumu, mobilizācijas vecuma slieksni un tā tālāk. (..) Mums kaujaslaukā ir vairāk nekā 100 brigāžu, un katrai no šīm brigādēm katru dienu ir nepieciešama nokomplektēšana, tehnika,” pirms sarunām otrdien Kijivā ar Vācijas aizsardzības ministru Borisu Pistoriusu sacīja Zelenskis.
Daudzām brigādēm “nepārtraukti kaut kas tiek nodots remontam” un tāpēc tehnikas nepārtraukti trūkst, norādīja prezidents.
“Un tāpēc, kad mēs runājam par mūsu cilvēku skaita palielināšanu [armijā], mums ir jāsaprot, ka, pirmkārt, šodien nav pienācīgas brigāžu nokomplektēšanas. Mums ir jānokomplektē mūsu brigādes ar atbilstošu tehniku. Mūsu partneriem visas šīs prasības ir,” uzsvēra Zelenskis.
Ukraina ar droniem un raķetēm uzbrukusi Krievijas ķīmiskajai rūpnīcai netālu no Brjanskas
Ukrainas armija ar bezpilota lidaparātiem un raķetēm uzbrukusi Krievijas ķīmiskajai rūpnīcai netālu no Brjanskas, sociālajā tīklā “Facebook” paziņojusi Ukrainas armijas Bezpilota sistēmu spēku pavēlniecība.
Paziņojumā norādīts, ka rūpnīca Seļcā ir Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa stratēģisks objekts, kas ražo šaujampulveri, sprāgstvielas, munīciju un raķešu degvielas komponentus. Rūpnīcā tiek ražotas arī spārnotās raķetes H-59, daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, tālvadības mīnēšanas sistēmas un citi ieroči. Rūpnīcā tiek arī remontētas daudzlādiņu reaktīvās iekārtas “Uragan”, “Grad” un “Tornado-G”.
Ukrainas armijas Bezpilota sistēmu spēku pavēlniecība cildināja šo operāciju kā dažādu armijas vienību sadarbības paraugstundu.
“Bezpilota lidaparāti veiksmīgi novērsa Krievijas pretgaisa aizsardzības spēku uzmanību, paverot ceļu raķetēm, kas precīzi trāpīja galvenajiem mērķiem. Savukārt tāla darbības rādiusa bezpilota lidaparāti pēc raķešu trieciena iznīcināja apakšstacijas un citu svarīgu infrastruktūru,” teikts paziņojumā.
Naktī uz otrdienu notika masveida bezpilota lidaparātu uzbrukumi vairākiem Krievijas reģioniem, un “Telegram” kanālos tika publicēti video, kuros redzami plaši ugunsgrēki naftas pārstrādes rūpnīcās.
Vēlāk Ukrainas armija paziņoja, ka viņi atkārtoti trāpījuši Krievijas naftas noliktavai Engelsā un uzbrukuma rezultātā aizdegušās militārās aviācijas degvielas cisternas.
Vācijas aizsardzības ministrs apmeklē Kijivu
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss otrdien, 14.janvārī, ieradies iepriekš neizziņotā vizītē Kijivā. Ministrs pirms ierašanās Kijivā sacīja, ka vēlas apspriest turpmāko palīdzību un tuvāk iepazīties ar militāro situāciju.
“Man ir svarīgi ar šo vizīti parādīt, ka mēs turpinām aktīvi atbalstīt Ukrainu,” Kijivā ziņu aģentūrai DPA sacīja Pistoriuss. “Tas ir signāls, ka Vācija, kā lielākā NATO valsts Eiropā, atbalsta Ukrainu,” viņš piebilda.
Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā Eiropā raisījusi bažas par turpmāko ASV palīdzību Ukrainai.
Pistoriuss pirmdienas vakarā Varšavā apsprieda Eiropas palīdzību Ukrainai ar aizsardzības ministriem no Polijas, Francijas, Itālijas un Lielbritānijas. Viņš paziņoja, ka Berlīne kopā ar šīm četrām partnervalstīm cenšas virzīt uz priekšu centienus stiprināt Ukrainas ieroču rūpniecību.
“Ja būs nauda, ja būs ieroču ražošanas jauda, tad Ukraina pati visātrāk apgādās savu karaspēku ar materiāliem un ieročiem,” Polijā sacīja Pistoriuss.
Ukraiņu lidrobotu uzlidojumā Engelsai un Kazaņai cietuši rūpniecības uzņēmumi
Naktī uz otrdienu ukraiņu lidrobotu uzlidojuma rezultātā cietis kāds rūpniecības uzņēmums Engelsā, Krievijas Saratovas apgabalā, ziņo krievu “Telegram” kanāli un amatpersonas. Bezpilota lidaparātu uzlidojumā cietusi arī rūpnīca Kazaņā.
Krievijas varasiestādes neprecizē, kas ir cietušais uzņēmums Engelsā, taču tiek ziņots, ka izcēlies liels ugunsgrēks.
Kā ziņots, naktī uz 8.janvāri ukraiņu lidroboti izraisīja ugunsgrēku Engelsas naftas bāzē, kur tiek glabāta aviācijas degviela, ko izmanto krievu stratēģiskie bumbvedēji, kas izvietoti netālu no pilsētas esošajā kara lidlaukā.
Šī trieciena rezultātā pilnībā iznīcināti trīs rezervuāri, bet vēl trīs rezervuāri tikuši bojāti.
Sākotnēji Krievijas varasiestādes arī Engelsas naftas bāzi dēvēja par kādu pilsētā esošu “rūpniecības uzņēmumu”.
Tikmēr vietējie iedzīvotāji ziņo, ka Kazaņā izcēlies liels ugunsgrēks uzņēmuma “Kazanj Orgsintez” rajonā. Šis uzņēmums ir vienīgais, kas Krievijā ražo polikarbonātus un augstas izturības plastmasas.
Vietējie mediji vēsta, ka lidroboti trāpījuši sašķidrinātās gāzes noliktavai.
“Telegram” kanāls “Mash” ziņo, ka deg trīs cisternas.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 811 090
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 811 090 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1330 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9767 tankus, 20 326 bruņutransportierus, 21 923 lielgabalus un mīnmetējus, 1262 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1044 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 331 helikopteru, 22 276 bezpilota lidaparātus, 3018 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 33 791 automobili un autocisternu, kā arī 3696 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
“Bloomberg”: Eiropieši mudina Trampa komandu neuzspiest sarunas ar Krieviju
Eiropa ir kļuvusi piesardzīgi optimistiska par to, ka jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps nespiedīs Ukrainu sākt priekšlaicīgas sarunas ar Krieviju, vēsta ziņu aģentūra “Bloomberg”.
Šādas cerības radušās pēc vairākām privātām sarunām ar Trampa komandas cilvēkiem, kurās Eiropas politiķi pamatoja nepieciešamību turpināt atbalstīt Ukrainu, teikuši “Bloomberg” avoti.
Notikusī viedokļu apmaiņa palielina iespējamību, ka Trampa administrācija varētu palīdzēt Kijivai nonākt spēka pozīcijās pirms jebkādu sarunu uzsākšanas, norādījuši avoti.
Tiesa, “Bloomberg” sarunbiedri arī atzinuši – viņi nezina, ko galu galā darīs jaunais ASV prezidents, kam ir reputācija, ka viņš noraida padomus vai pēdējā brīdī maina nostāju.
Trampa cilvēki, šķiet, bijuši atsaucīgi attiecībā uz diviem argumentiem, teikuši avoti.
Pirmkārt, ja jaunais ASV līderis atteiksies no atbalsta Kijivai, viņam draud pazemojums, kas pielīdzināms haotiskajai ASV karaspēka izvešanai no Afganistānas.
Otrkārt, Krievijas uzvara varētu pamudināt Ķīnu uz agresīvāku politiku.
Trampa izraudzītais īpašais Ukrainas sūtnis Kīts Kellogs pagājušajā nedēļā telekanālam “Fox News” sacīja, ka vēlas, lai risinājums tiktu rasts jaunās administrācijas pirmo 100 dienu laikā.
