SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 72
Ukrainas drošības (SBU) dienesta un karaflotes kopīgas operācijas rezultātā naktī uz piektdienu dots trieciens krievu munīcijas un izlūkošanas lidrobotu noliktavai Rostovas apgabalā, pavēstījis avots Ukrainas armijā.
No sākuma SBU lidroboti pārslogojuši krievu pretgaisa aizsardzības sistēmu, bet pēc tam uz mērķi Čaltiras ciematā raidīta spārnotā raķete “Neptun”.
Kā liecina aculiecinieku stāsti par daudzkārtējām eksplozijām pie Čaltiras, kas izplatīti sociālās saziņas vietnēs, notikusi noliktavā esošās munīcijas detonācija.
EK Ukrainai izmaksā pirmos trīs miljardus eiro no aizdevuma, kas atmaksājams ar ieņēmumiem no iesaldētajiem Krievijas aktīviem
Eiropas Komisija (EK) piektdien Ukrainai izmaksājusi pirmo daļu trīs miljardu eiro apmērā no īpašās makrofinansiālās palīdzības aizdevuma, kas tiks atmaksāts ar ieņēmumiem no Eiropas Savienības (ES) iesaldētajiem Krievijas valsts aktīviem, paziņoja EK
Šis aizdevums 18,1 miljarda eiro apmērā ir ES ieguldījums G7 organizētajā aizdevumu iniciatīvā, kuras mērķis ir kopīgi sniegt Ukrainai finansiālu atbalstu aptuveni 45 miljardu eiro apmērā.
“Šis pirmais maksājums liecina par ES nelokāmo apņemšanos palīdzēt Ukrainai stāties pretī Krievijas pilna mēroga agresijas karam, saglabāt makroekonomisko un fiskālo stabilitāti, atjaunot svarīgu infrastruktūru, tostarp enerģētikas sistēmas, un ieguldīt aizsardzības infrastruktūrā,” teikts EK paziņojumā,
Ar stabilu, regulāru un paredzamu finansiālo atbalstu no ES līdz pat 18,1 miljarda eiro apmērā, kas saskaņā ar šo instrumentu tiks izmaksāts šogad, Ukraina varēs iegūt līdzekļus savām pašreizējām un turpmākajām militārajām, budžeta un atjaunošanas vajadzībām, skaidro EK.
Ar šiem līdzekļiem varēs nodrošināt makroekonomisko stabilitāti un atjaunot Krievijas izpostīto infrastruktūru, piemēram, enerģētikas infrastruktūru, ūdensapgādes sistēmas, transporta tīklus, ceļus un tiltus. Turklāt Ukraina aizdevumu var izmantot militārajiem izdevumiem, norādīts EK paziņojumā.
Latvijas un Lielbritānijas vadītā dronu koalīcija Ukrainai piegādās vēl 30 000 dronu
Starptautiskajā dronu koalīcijā noslēgti līgumi par teju 54 miljonu eiro vērtām piegādēm no starptautiskā dronu fonda, lai nodrošinātu Ukrainu ar vēl 30 000 droniem, ceturtdien Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmē Ramšteinā izziņojuši Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs un Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Divi Latvijas komersanti piegādās ap 12 000 dronu 17 miljonu eiro vērtībā.
Sprūds uzsver, ka dronu koalīcija ir devusi būtisku pienesumu Latvijas dronu industrijas attīstībai, piegāžu drošībai un tautsaimniecības stiprināšanai. “Latvijas kompāniju starptautiskie panākumi, tostarp divu vietējo uzņēmumu izvēle Lielbritānijas dronu iepirkumā, apliecina mūsu tehnoloģiju augsto kvalitāti,” norāda Sprūds.
Ministrs skaidro, ka dronu industrija nepārtraukti pielāgojas, izmantojot pieredzi un atgriezenisko saiti, un tās attīstība ir resurss ne tikai Ukrainas atbalstam, bet arī Latvijas aizsardzībai un ekonomikai. Investīcijas aizsardzības nozarē veicina finansējuma atgriešanos tautsaimniecībā, uzsverot vietējo uzņēmumu nozīmi valsts ekonomikā un drošības stiprināšanā, uzsver Sprūds.
Latvijai, vienojoties ar Lielbritāniju par dronu koalīcijas līdzvadīšanu, pērn nolemts, ka Lielbritānija uzņemas koalīcijas kopējā fonda koordinēšanu un kopējo iepirkumu veikšanu. Fonda izveide oficiāli stājās spēkā ar tās parakstīšanu 2024.gada 10.jūlijā.
Koalīcijas dalībvalstis kopējā fondā iemaksā finansējumu, kas tiek atvēlēts kopīgu iepirkumu veikšanai Ukrainas atbalstam. Dronu koalīcija ir apņēmusies veikt regulārus iepirkumus, lai nodrošinātu Ukrainas bezpilota lidaparātu piegāžu nepārtrauktību. 2024.gadā Latvija kopējā fondā ieguldīja piecus miljonus eiro.
Pirmajam kopējam iepirkumam tika saņemti 265 pieteikumi. Dronu koalīcijas dalībvalstu jomas eksperti izvērtēja visus pieteikumus un izvēlējās 30 kompānijas, kas tika uz nākamo kārtu. Otrajā kārtā izvēlētie pretendenti klātienē tikās ar koalīcijas ekspertu grupu, lai pārliecinātos par uzņēmuma spēju nodrošināt solīto produkciju laikā, apjomā un kvalitātē. Pēc otrās kārtas uz testiem Latvijā virzīja 15 komersantus, no kuriem pieci veiksmīgi nokārtoja testus un tika izvēlēti iepirkuma veikšanai. Divi no šiem pieciem ir Latvijas uzņēmēji.
Dronu koalīcijas dalībvalstu mērķis ir nodrošināt Ukrainas vajadzībām nepieciešamo dronu piegādi, tehnoloģisko atbalstu un palīdzību personāla apmācībā. Apņemšanās paredz Ukrainai piegādāt dažādas kapacitātes kaujas dronus, kuri izstrādāti atbilstoši Ukrainas bruņoto spēku izvirzītajām prasībām.
Koalīcijā ietilpst 17 dalībvalstis – Latvija, Lielbritānija, Ukraina, kā arī Austrālija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Jaunzēlande, Kanāda, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Vācija un Zviedrija.
