SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 30
Ogres novada pašvaldība piešķirs 50% atlaidi no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) uzņēmējiem, zemessargiem un tiem novada iedzīvotājiem, kuri brīvprātīgi dienē Ukrainas bruņotajos spēkos vai strādā Ukrainas medicīnas iestādē, sniedzot palīdzību karā ievainotajiem, liecina grozījumi pašvaldības saistošajos noteikumos “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Ogres novadā”.
Ogres novada pašvaldības saistošajos noteikumos “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību” noteikta kārtība, kādā piešķir nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus atsevišķām nodokļa maksātāju kategorijām Ogres novadā papildus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredzētajiem atvieglojumiem.
Pašvaldība norāda, ka, attīstoties Ogres novadam, atsevišķos gadījumos būvdarbi vai infrastruktūras remontdarbi, kas pārsniedz sešu mēnešu darbības termiņu, var ietekmēt uzņēmējdarbību. Piemēram, var tikt ierobežota piekļuve pie uzņēmuma, tikt lauzti nomas līgumi, būtiski samazinās klientu skaits, kā rezultātā būtiski samazinās uzņēmēja apgrozījums un tā dzīvotspēja. Iestājoties minētajiem apstākļiem nodokļu sloga atvieglošanai un administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs pašvaldība piemēros saimnieciskās darbības veicējam, kura darbība attiecīgajā periodā ir būtiski ietekmēta, NĪN atvieglojumus 50% apmērā no NĪN summas.
Pašvaldība atgādina, ka kopš 2022.gada 24.februāra Ukrainā turpinās Krievijas sāktais karš. Ukrainā notiekošās karadarbības dēļ, Latvijai pastiprināti ir jārūpējas par savas valsts drošību un aizsardzību. Saeima 2022.gada 28.februārī pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ļaujot Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi sākt dienestu Ukrainas bruņotajos spēkos.
Lai veicinātu brīvprātīgo dienestu Zemessardzē un atbalstītu tās personas, kuras sākušas brīvprātīgo dienestu Ukrainas bruņotajos spēkos vai darbu Ukrainas medicīnas iestādē palīdzības sniegšanai karā ievainotajiem, personām, kuru deklarēta dzīvesvieta ir Ogres novadā un pieder nekustamais īpašums Ogres novadā, kas netiek izmantots saimnieciskajā darbībā vai iznomāts citām personām, pašvaldībai piemēros NĪN atvieglojumu 50% apmērā no šā NĪN summas.
Pašvaldība prognozē, ka ietekme uz tās budžetu būs neliela. Papildu atvieglojumi varētu tikt piemēroti līdz 300 personām.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 793 250
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 793 250 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1080 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 9677 tankus, 20 077 bruņutransportierus, 21 555 lielgabalus un mīnmetējus, 1257 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1032 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 330 helikopterus, 21 249 bezpilota lidaparātus, 3003 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 32 770 automobiļus un autocisternas, kā arī 3675 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
KEM: Latvijas energoapgādes drošību neietekmē Ukrainas lēmums apturēt Krievijas gāzes tranzītu
Latvijas energoapgādes drošību neietekmē Ukrainas lēmums apturēt Krievijas gāzes tranzītu, aģentūrai LETA norādīja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).
KEM akcentēja, ka Latvija, tāpat kā Lietuva un Igaunija, nozīmīgu daļu no patēriņam nepieciešamās dabasgāzes saņem no Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuves, kā arī no sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem.
Savukārt ietekme uz dabasgāzes cenām ir minimāla, proti, cenas svārstās no 48 līdz 51 eiro par megavatstundu (MWh), sacīja KEM pārstāvji.
Atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) informācijai Ukrainas pārtrauktais dabasgāzes tranzīts uz Eiropas Savienības valstīm nav atstājis nozīmīgu ietekmi uz energoapgādes drošību ne Eiropas Savienības valstīm, ne arī Ukrainā.
Tāpat EK uzsvērusi, ka ir pietiekamas jaudas, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu papildu apjomus virzienā no rietumiem uz austrumiem, pauž KEM.
Jau ziņots, ka Ukraina 1.janvārī apturējusi Krievijas gāzes tranzītu, paziņojusi Ukrainas Enerģētikas ministrija.
Ministrija norādīja, ka šis lēmums pieņemts valsts drošības interesēs, un starptautiskie partneri par to ir laikus informēti.
31.decembrī beidzās Ukrainas uzņēmuma “Naftogaz” un Krievijas kompānijas “Gazprom” parakstītais piecu gadu līgums par Krievijas gāzes tranzītu caur Eiropu, un līgums netika pagarināts.
Krievijas gāze tika piegādāta Eiropai pa gāzesvadiem caur Ukrainu kopš 1991.gada. Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā Kijiva nolēma, ka līgumu par gāzes tranzītu nepagarinās. Krievijas enerģētikas grupa “Gazprom” paziņoja, ka gāzes eksports uz Eiropu caur Ukrainu apturēts no plkst.8 (plkst.7 pēc Latvijas laika).
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis, ka Ukraina ir gatava uz Eiropas valstīm nodrošināt tranzītu tikai gāzei, kas nav Krievijas izcelsmes. Zelenskis iepriekš norādīja, ka Ukraina bija devusi Eiropas Savienībai (ES) gadu laika, lai sagatavotos. Eiropas Komisija (EK) paziņoja, ka Eiropas gāzes sistēma ir elastīga un pietiekami jaudīga, lai tiktu galā ar tranzīta pārtraukšanu caur Ukrainu.
“Komisija vairāk nekā gadu ir strādājusi pie tā, lai sagatavotos scenārijam bez Krievijas gāzes tranzīta caur Ukrainu,” ziņu aģentūrai AFP norādījusi EK.
Krievija joprojām var sūtīt gāzi uz Ungāriju, kā arī Turciju un Serbiju, izmantojot cauruļvadu “TurkStream” caur Melno jūru. Tādēļ Ukrainas lēmums, visticamāk, maz ietekmēs Ungāriju.
Ukrainas lēmums apturēt Krievijas gāzes tranzītu visvairāk ietekmēs Slovākiju, bet EK norādīja, ka, pateicoties rūpīgai plānošanai un alternatīvām piegādēm, šī lēmuma ietekme uz ES kopumā būs ierobežota.
