SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 6
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 770 420 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 2200 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9584 tankus, 19 823 bruņutransportierus, 21 220 lielgabalus un mīnmetējus, 1256 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1027 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 20 600 bezpilota lidaparātu, 2943 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 31 793 automobiļus un autocisternas, kā arī 3662 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Rite vēlas nodrošināt Ukrainai spēcīgu pozīciju iespējamās miera sarunās ar Krieviju
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite trešdien pavēstīja, ka sarunās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un vairākiem Eiropas līderiem vēlas apspriest veidus, kā nostādīt Ukrainu spēcīgākā pozīcijā jebkādās miera sarunās ar Krieviju.
Taču Rite pauda neapmierinātību par NATO valstu galvaspilsētās pieaugošajām spekulācijām par to, kad šādas sarunas varētu sākties un vai varētu tikt iesaistīti Eiropas miera uzturētāji. Rite sacīja, ka šo jautājumu publiska apspriešana ir Krievijas diktatora Vladimira Putina interesēs.
Rite sacīja, ka vēlas ar Zelenski apspriest visu, kas saistīts ar Ukrainu, kā arī apspriest veidus, kā panākt, lai Ukraina atrodas spēcīgā pozīcijā dienā, kad Zelenskis izlems sākt sarunas ar Krieviju par kara izbeigšanu.
Ritem arī paredzēta tikšanās ar vairāku Eiropas valstu līderiem. Tajā galvenā uzmanība tiks pievērsta tam, ko iespējams darīt, lai Ukrainā nonāktu vairāk pretgaisa aizsardzības un citu ieroču. Viņiem pievienosies Eiropas Savienības (ES) amatpersonas, lai meklētu veidus, kā vēl vairāk atbalstīt kara izpostīto Ukrainas ekonomiku.
Rite sacīja, ka jebkuru miera sarunu nosacījumi būtu jānosaka Ukrainai, Krievijai un pārējiem, kas sēž pie sarunu galda. “Ja mēs tagad sāksim savā starpā apspriest, kā varētu izskatīties vienošanās, tas nāks par labu krieviem,” viņš piebilda.
Zelenskis platformā “Telegram” paziņoja, ka viņš tiksies ar Čehijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Dānijas, Nīderlandes, Polijas līderiem un Lielbritānijas pārstāvjiem. Plānots, ka ceturtdien Ukrainas prezidents piedalīsies arī ES samitā.
“Eiropai ir vajadzīga spēcīga un vienota nostāja, lai nodrošinātu ilgstošu mieru. Ikvienam būtiskajam jautājumam, kas ietekmē Eiropu – un Krievijas kara pret Ukrainu izbeigšana neapšaubāmi ir viens no tiem – ir nepieciešams koordinēts un efektīvs Eiropas valstu darbs,” norādīja Zelenskis.
Somijas prezidents uzskata aicinājumus uz miera sarunām Ukrainā par pāragriem
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs otrdien pirms Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) dalībvalstu līderu sanāksmes Tallinā paudis viedokli, ka aicinājumi uz miera sarunām un pamieru Ukrainā tagad būtu pāragri.
“Es atzinīgi vērtēju šādas diskusijas, bet koncentrēsimies uz būtisko. Ukrainai vispirms ir jāuzvar šajā karā,” uzsvēra Stubs.
JEF ir līdzīgi domājošu valstu – Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas – koalīcija, kas ietver augstas gatavības spēkus ātrai reaģēšanai uz krīzēm Tālajos Ziemeļos un Ziemeļeiropā. Koalīcija tika izveidota 2015.gadā pēc Lielbritānijas iniciatīvas.
Pagājušajā gadā JEF dalībvalstu līderu samits notika Visbijā, Zviedrijā, bet 2022.gadā tas norisinājās Rīgā.
“Pirms mēs varam sākt runāt par mieru vai pamieru, mums jāturpina atbalstīt Ukraina, un atbalstam jābūt ļoti praktiskam. Tas būtībā nozīmē ieročus un munīciju, lai Ukraina varētu uzvarēt šajā karā kaujas laukā,” norādīja Stubs.
Somijas prezidents uzsvēra, ka jāievēro trīs principi – Ukrainas neatkarība, teritoriālā integritāte un suverenitāte. Ukrainai jāsāk sarunas no spēka pozīcijas, viņš piebilda.
Arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda uzsvēra, ka Ukrainai jāsniedz spēcīgs atbalsts. Viņš sacīja, ka Krievija tagad jūtas stiprāka par Ukrainu, un būs ļoti grūti panākt, lai Maskava sēstos pie sarunu gala.
“Cerams, ka ar mūsu centību un apņēmību ir iespējams mainīt notikumu gaitu kaujas laukā uz labo pusi. Un tad, protams, mēs sāksim runāt par iespējamiem risinājumiem,” sacīja Nausēda.
JEF samitā Tallinā galvenā uzmanība būs pievērsta atbalstam Ukrainai.
