SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 47
Sarunas ar Krieviju par kara patlabanējās fāzes izbeigšanu sāksies tad, kad Krievijai nebūs resursu karam, sacīja Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks.
Šādu nostāju viņš pauda pašvaldību kongresa sanāksmē.”Sarunas par stabilu mieru sāksies tikai tad, kad ienaidniekam nebūs resursu kara turpināšanai,” pauda Jermaks.
Kijiva redz iespēju vienīgi “mieram no spēka”, un tieši no šādām pozīcijām tika gatavots “uzvaras plāns”, sacīja amatpersona.
Pirms tam Jermaks intervijā sabiedriskajai raidsabiedrībai pauda, ka Ukraina šobrīd nav gatava sākt jebkādas sarunas ar Krieviju, jo nejūt pietiekamu atbalstu no Rietumiem, lai tās varētu notikt no spēka pozīcijām.
Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim “nav pieņemama ultimātu valoda”, un viņa vadībā “nebūs jaunu Minskas vai Normandijas formātu”, sacīja Ukrainas prezidenta biroja vadītājs, atgādinot par centieniem panākt situācijas noregulējumu pēc Krievijas sākotnējā iebrukuma Ukrainā 2014.gadā.
Kijiva: Krievijas aģenti Ukrainā meklējuši F-16
Ukrainas Drošības dienests (SBU) aizturējis Krievijas aģentu tīklu, kas Ukrainā centušies apzināt Rietumu piegādāto reaktīvo iznīcinātāju F-16 atrašanās vietas, pavēstīja SBU.
Dienesta militārās pretizlūkošanas daļa neitralizējusi Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) aģentu tīklu, teikts paziņojumā. Aģenti centušies izspiegot aizsardzības spēkus piecos Ukrainas apgabalos, norādīja SBU. Īpašas operācijas rezultātā tika atklāti 12 Krievijas aģenti un viņu informatori.
Daži ir dezertieri, kas patvaļīgi pametuši Ukrainas armijas vienības un kurus, slēpjoties no likuma varas, savervējuši Krievijas speciālie dienesti. Ienaidnieka šūniņas dalībnieki darbojušies atsevišķi viens no otra un kontaktējušies ar aģentūras grupas rezidentu (vadītāju), kas bāzējies Dņipropetrovskas apgabalā.
Konspirācijas nolūkos viņš izmantojis viltotus piesega dokumentus, arī viltotas brīvprātīgā un pretkorupcijas aktīvista apliecības, norādīja SBU. Rezidents sadarbībai piesaistījis dalībniekus no Zaporižjas, kā arī Harkivas, Sumu, Mikolajivas un Odesas apgabaliem.
Šajos apgabalos aģenti centušies izspiegot Ukrainas pretgaisa aizsardzības uguns pozīcijas, atrast slepeno militāro lidlauku atrašanās vietas, kur, saskaņā ar krievu pieņēmumiem, varētu bāzēties lidmašīnas F-16, teikts paziņojumā. Atsevišķs ienaidnieka aģentu uzdevums bijis noskaidrot to uzņēmumu adreses, kas ražo elektroniskās karadarbības iekārtas cīņai pret Krievijas droniem.
Lai iegūtu izlūkdatus, aizdomās turētie izmantojuši savus paziņas, arī Ukrainas karavīrus, kas atradās piefrontes reģionos. “Saņemot provizorisku informāciju, aģenti devās uz teritoriju, lai veiktu papildu izlūkošanu potenciālo mērķu tuvumā,” teikts paziņojumā.
Kratīšanas gaitā konfiscēti mobilie telefoni, zibatmiņas, militārie dokumenti un viltotas personas apliecības.
Tramps sola runāt ar Putinu un Zelenski
Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja, ka runās ar Krievijas un Ukrainas līderiem, lai izbeigtu Maskavas iebrukuma izraisīto karu.
“Mēs runāsim ar [Krievijas] prezidentu [Vladimiru] Putinu, un mēs runāsim ar pārstāvjiem, [Ukrainas prezidentu Volodimiru] Zelenski un Ukrainas pārstāvjiem. Mums tas ir jāaptur, tas ir slaktiņš,” preses konferencē sacīja Tramps.
Karš pārvērtis pilsētas drupās, turpināja jaunievēlētais prezidents, “nav nevienas ēkas, kas būtu palikusi stāvam”.
Tramps bieži apšaubījis miljardiem lielo palīdzību, ko ASV prezidenta Džo Baidena administrācija kopš pilna mēroga kara sākuma sniegusi Ukrainai, un dažkārt ar apbrīnu izteicies par Krievijas diktatoru.
ASV priekšvēlēšanu kampaņas gaitā Tramps teica, ka varētu izbeigt karu vienas dienas laikā, bet nav precizējis, kā to darītu, un daudzi bažījas, ka viņš grasās vērst spiedienu uz Ukrainu, lai tā atteiktos no Krievijas ieņemtajām teritorijām.
Maskavā uzspridzināts Krievijas armijas ģenerālis
Maskavā otrdienas rītā sprādzienā nogalināts Krievijas armijas pretradiācijas, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības karaspēka priekšnieks ģenerālleitnants Igors Kirilovs, vēsta lietotnes “Telegram” krievu kanāli “Baza” un SHOT.
Saskaņā ar sākotnējām ziņām nogalināts arī Kirilova palīgs.
Aculiecinieki stāsta, ka sprādziens noticis brīdī, kad abas militārpersonas nākušas ārā no mājas.
Spridzeklis bijis iemontēts pie parādes durvīm novietotā skrejritenī, un tas iedarbināts ar tālvadības pulti.
Iepriekšējā dienā Ukrainas Drošības dienests aizmuguriski izvirzīja Kirilovam apsūdzības par ķīmisko ieroču pielietošanu pret ukraiņu karavīriem. Pavēli izmantot ķīmiskos ieročus devis personīgi viņš.
Vēlāk ukraiņu medijiem avoti izlūkdienestos pavēstījuši, ka krievu ģenerāļa likvidāciju organizējis Ukrainas Drošības dienests.
“Kirilovs bija kara noziedznieks un pilnīgi likumīgs mērķis, jo deva pavēli pielietot aizliegtos ķīmiskos ieročus pret ukraiņu karavīriem,” tīmekļa izdevumam “Ukrainska Pravda” izteicies viens no avotiem.
BREAKING:
Lieutenant General Igor Kirillov has been killed by a remotely detonated bomb placed near the entrance of a building in Moscow
Kirillov was the head of Russia’s Nuclear, Biological, Chemical Defense Forces (NBC)
Ukraine charged him with chemical war crimes 24h ago. pic.twitter.com/ZlxiBxABJu
— Visegrád 24 (@visegrad24) December 17, 2024
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 765 110
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 765 110 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1600 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9567 tankus, 19 751 bruņutransportieri, 21 159 lielgabalu un mīnmetēju, 1256 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1025 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 20 406 bezpilota lidaparātus, 2943 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 31 550 automobiļus un autocisternas, kā arī 3650 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Lielbritānija nosaka jaunas sankcijas Krievijas “ēnu flotei”
Lielbritānija šodien, 17.decembrī, noteikusi jaunas sankcijas Krievijas “ēnu flotei”, pavēstīja Lielbritānijas Ārlietu ministrija.
“Šodien noteiktās sankcijas vērstas pret 20 ēnu flotes kuģiem, kas pārvadā nelegālu Krievijas naftu, arī pret “Ocean Faye”, “Andaman Skie”s un “Mianzimu”, no kuriem katrs 2024.gadā pārvadāja vairāk nekā četrus miljonus barelu Krievijas naftas,” teikts ministrijas paziņojumā.
Lielbritānija šobrīd noteikusi sankcijas vairāk nekā 100 kuģiem, kurus izmanto Krievijas energoresursu pārvadāšanai, arī 93 naftas tankkuģiem.
“Ēnu flotes” kuģiem ir aizliegts ienākt Lielbritānijas ostās, un tie nevarēs piekļūt vadošajiem britu jūrniecības pakalpojumiem.
Londona uzskata, ka sankciju dēļ daudzi kuģi visā pasaulē spiesti palikt ārpus ostām, nespējot “turpināt iepludināt naudu Putina kara kasē”.
