SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 44
Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien vizītē Varšavā uzsvēris, ka meklējot izeju no Ukrainas kara, jāņem vērā Kijivas un Eiropas Savienības (ES) intereses.
Makrons ieradies Polijā dažas dienas pēc tikšanās Parīzē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurš paziņojis, ka Ukrainas krīzes atrisināšana būs viņa galvenā prioritāte.
“Trampa administrācija ir paudusi gatavību mēģināt mainīt šī konflikta gaitu, un tāpēc mums ir cieši jāsadarbojas ar amerikāņiem, protams, ar Ukrainu, lai atrastu iespējamo ceļu, kas ņemtu vērā Ukrainas intereses, tās suverenitāti un eiropiešu intereses un viņu drošību,” žurnālistiem Varšavā norādīja Makrons.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī Polija ir nelokāmi atbalstījusi kaimiņos esošo Ukrainu un kalpo kā svarīgs loģistikas centrs Rietumu militārās palīdzības piegādē Kijivai.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks otrdien, runājot par gaidāmo Polijas prezidentūru Eiropas Savienībā (ES), izteicās, ka sarunas par Krievijas uzsāktā karu izbeigšanu pret Ukrainu varētu sākties ziemā.
Kijiva: Ukraina spēj ražot teju visu veidu konvencionālos ieročus
Ukraina spēj ražot teju visu veidu konvencionālos ieročus, Vācijas un Ukrainas biznesa forumā pauda Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksandrs Kamišins.
Ja kara sākumā Ukraina vēl paļāvās uz padomju laika krājumiem, tad tagad tā ražo ne tikai dronus, bet arī teju visu veidu konvencionālos ieročus, runājot paneļdiskusijā, kas bija veltīta aizsardzības rūpniecībai, sacīja padomnieks.
“Šodien mums ir efektīvi risinājumi gan taktiskajiem droniem, kas darbojas operatīvajā dziļumā, gan stratēģiskajiem droniem,” norādīja Kamišins.
“Pērn mēs izstrādājām sistēmu, kas spēj sasniegt mērķus Krievijā līdz pat 2000 kilometru attālumā. Šis modernais produkts tika pilnībā izstrādāts un ražots Ukrainā. Šobrīd Ukrainā šādas sistēmas ražo vairāk nekā desmit uzņēmumi,” sacīja amatpersona.
Viņš arī cildināja Ukrainas progresu tādu bezpilota lidaparātu izstrādē, kas spēj pārtvert “Shahed” trieciendronus.
Šie sasniegumi jau tiek izmantoti, un risinājumi drīzumā tiks prezentēti prezidentam gaidāmajā “tehnoloģiskajā sanāksmē”.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 758 730
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 758 730 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1390 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9532 tankus, 19 644 bruņutransportierus, 21 072 lielgabalus un mīnmetējus, 1253 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1023 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 20 111 bezpilota lidaparātus, 2861 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 31 127 automobiļus un autocisternas, kā arī 3642 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Laikraksts: Ukraina piegādājuši lidrobotus Sīrijas nemierniekiem
Lai kaitētu Krievijas interesēm reģionā, Ukrainas izlūkdienesti piegādājuši bezpilota lidaparātus islāmistu grupējumam “Hayat Tahrir al-Sham”, kura vadībā Sīrijas nemiernieki 8.decembrī gāza Bašara al Asada režīmu, atsaucoties uz avotiem, apgalvo laikraksts “Washington Post”.
Saskaņā ar “Washington Post” avotiem Ukrainas izlūkdienests pirms četrām līdz piecām nedēļām nosūtījais aptuveni 150 dronus uz nemiernieku štābu Sīrijas Idlibas pilsētā. Līdz ar droniem esot nosūtīti arī aptuveni 20 pieredzējuši lidrobotu vadītāji.
“Washington Post” atzīst, ka Ukrainas palīdzībai bijusi pavisam neliela loma Asada gāšanā, tomēr tā raksturojot plašāku Kijivas stratēģiju, kas paredz slepenus triecienus Krievijas operācijām Tuvajos Austrumos, Āfrikā un pašā Krievijā.
Ukrainas prezidents: NATO darbība varētu attiekties tikai uz Kijivas kontrolēto teritoriju
Uzaicinājumam iestāties NATO jābūt attiecinātam uz visu Ukrainas teritoriju tās starptautiski atzītajās robežās, bet alianses darbība varētu attiekties tikai uz Kijivas kontrolē esošo teritoriju, intervijā ASV telekanālam CBN sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Uzaicinājums ir “pirmais solis, kas dod skaidru signālu [Krievijas diktatoram Vladimiram] Putinam vai jebkuram agresoram nākotnē, ka Ukraina būs NATO dalībvalsts,” amerikāņu kristīgajai raidorganizācijai sacīja Zelenskis.
“Ukraina saprot un nevēlas šajā karā ievilkt citu valstu karavīrus. Runā, ka Ukraina vēlas tajā ievilkt NATO. Tā nav taisnība. (..) Mēs zinām, ka kara laikā mūs neuzņems NATO,” norādīja Zelenskis.
“Uzaicinājums tiek dots visai Ukrainas teritorijai starptautiski atzītajās robežās. Nav pat par ko runāt, jo tā ir mūsu konstitūcija, starptautiskās tiesības,” skaidroja prezidents.
“Mēs nevaram to pārkāpt, tāpēc ielūgums ir jāsniedz attiecībā uz starptautiski atzītajām robežām. Bet alianses darbība var tikt attiecināta uz to daļu, ko kontrolē Ukraina, un tad ar turpmāku paplašināšanos,” sacīja Zelenskis.
