SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 28
Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps svētdien mudināja Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu rīkoties, lai panāktu tūlītēju pamieru Ukrainā, kā arī pieļāva iespējamu ASV izstāšanos no NATO.
Ukrainas prezidents Volodimirs “Zelenskis un Ukraina vēlētos vienoties un izbeigt šo vājprātu,” Tramps, kurš oficiāli ASV prezidenta amatā stāsies 20.janvārī, rakstīja sociālajos medijos.
Savā platformā “Truth Social” Tramps rakstīja, ka Kijiva vēlētos vienoties, piebilstot, ka “ir jābūt tūlītējam pamieram un jāsākas sarunām”.
“Es labi pazīstu Vladimiru. Šis ir viņa laiks rīkoties. Ķīna var palīdzēt. Pasaule gaida!” Tramps piebilda, norādot uz Ķīnas centieniem būt starpniekam, lai gan daudzi Rietumos to uzskata par labvēlīgu Krievijai.
Lai gan Tramps jau iepriekš ir teicis, ka viņš vēlētos panākt ātru pamieru Ukrainā, viņa priekšlikums svētdien tika formulēts kā tiešs aicinājums Krievijai.
Svētdien pārraidītā televīzijas intervijā viņš pauda gatavību samazināt militāro palīdzību Ukrainai un panākt ASV izstāšanās no NATO. Šāda iespējamība satrauc gan Ukrainu, gan NATO sabiedrotos un daudzus cilvēkus ASV nacionālās drošības struktūrās.
Uz raidsabiedrības NBC raidījuma “Meet the Press” jautājumu, vai viņš aktīvi strādā pie kara Ukrainā izbeigšanas, Tramps atbildēja apstiprinoši.
Viņš atteicās atbildēt, vai pēc uzvaras novembrī notikušajās prezidenta vēlēšanās ir runājis ar Putinu. “Es nevēlos par to neko teikt, jo nevēlos darīt neko tādu, kas varētu kavēt sarunas,” apgalvoja Tramps.
Trampa aicinājums uz tūlītēju pamieru pārsniedza pašreizējā ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas un Ukrainas publiskās politikas nostājas un izraisīja piesardzīgu Zelenska reakciju. Tas arī iezīmē, ka Tramps pirms savas inaugurācijas neparasti padziļināti cenšas atrisināt vienu no lielākajām globālajām krīzēm, ar ko saskārās Baidena administrācija.
Tramps nedēļas nogalē apmeklēja Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanu pēc piecus ar pusi gadus ilgušajiem atjaunošanas darbiem pēc 2019.gada ugunsgrēka. Parīzē viņam bija trīspusēja tikšanās ar Zelenski un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu.
Zelenskis savas sestdien notikušo sarunu ar Trampu raksturoja kā konstruktīvu, bet sīkākas detaļas nesniedza, vienlaikus brīdinot, ka Ukrainai ir nepieciešams “taisnīgs un stabils miers, ko krievi dažu gadu laikā nesagraus”.
“Kad mēs runājam par efektīvu mieru ar Krieviju, mums vispirms jārunā par efektīvām miera garantijām. Ukraiņi vēlas mieru vairāk nekā jebkurš cits. Krievija mūsu zemei atnesa karu,” viņš sacīja svētdien platformā “Telegram”.
Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs atbildēja uz Trampa ierakstu, atkārtojot Maskavas jau sen pausto, ka tā ir atvērta sarunām ar Ukrainu. Peskovs atsaucās uz 2022.gada oktobrī izdoto Zelenska dekrētu, kurā tika paziņots, ka nekādas sarunas nav iespējamas, kamēr Krievijas līdera amatā ir Putins.
Šis dekrēts tika izdots pēc tam, kad Putins pasludināja četrus okupētos Ukrainas reģionus par Krievijas sastāvdaļu, ko Kijiva un Rietumi atzina par skaidru Ukrainas suverenitātes pārkāpumu.
Ātra Ukrainas un Krievijas reakcija uz Trampa paziņojumu liecina par to, cik nopietni tās uztvēra topošā ASV prezidenta ideju.
Gan Tramps, gan prezidents Baidens šajā nedēļas nogalē kā pierādījumu tam, cik lielā mērā karš Ukrainā ir izsmēlis Krievijas resursus, norādīja uz Krievijas iesaistīšanos Sīrijā, kur Krievijas bruņotie spēki lielā mērā atkāpās, kamēr Sīrijas nemiernieki gāza Krievijas sabiedroto valsts prezidentu.
Baidens svētdien Baltajā namā sacīja, ka Ukrainas pretošanās ir “padarījusi Krieviju nespējīgu aizsargāt savu galveno sabiedroto Tuvajos Austrumos”.
Baidena administrācija un citi Ukrainas atbalstītāji ir centušies nepieļaut, ka uz Ukrainu tiek izdarīts spiediens, lai tā nekavējoties panāktu pamieru. Ukrainas sabiedrotie baidās, ka ātra vienošanās lielā mērā tiktu panākta pēc Krievijai labvēlīgiem nosacījumiem, kas, iespējams, piespiestu Ukrainu sāpīgi piekāpties un ļautu Krievijai atkal atsākt karu, tiklīdz tā atkal būs palielinājusi savu militāro spēku.
Piektdien ierakstītajā NBC intervijā Tramps atkārtoti brīdināja NATO sabiedrotos, ka viņš neuzskata ASV turpmāku dalību Rietumu militārajā aliansē par pašsaprotamu viņa otrā termiņa laikā.
Tramps jau sen ir sūdzējies, ka Eiropas un Kanādas valdības, kas ir savstarpējās aizsardzības bloka dalībnieces, izmanto ASV, kas ir visspēcīgākā NATO partnere, militāros izdevumus. NATO un tās dalībvalstu valdības apgalvo, ka lielākā daļa bloka valstu tagad sasniedz brīvprātīgi noteiktos militāro izdevumu mērķus, daļēji pateicoties Trampa spiedienam viņa pirmā termiņa laikā.
Jautāts, vai viņš apsvērs iespēju izstāties no NATO, Tramps norādīja, ka tas ir atklāts jautājums.
“Ja viņi apmaksā savus rēķinus un ja es domāju, ka viņi pret mums izturas godīgi, atbilde ir – es noteikti paliktu NATO,” viņš teica.
Taču uz jautājumu, vai ASV izstātos no alianses, ja tā nenotiks, Tramps atbildēja: “Pilnīgi noteikti. Jā, pilnīgi noteikti.”
“Iespējams,” Tramps atbildēja uz jautājumu, vai Ukrainai būtu jāsagatavojas iespējamam ASV palīdzības samazinājumam.
ASV ieroči un cits militārais atbalsts ir ļoti svarīgs Ukrainas centienos atvairīt Krievijas iebrukumu, un Baidens pirms amata atstāšanas ir palielinājis palīdzību Ukrainai.
Aizsardzības ministrs Loids Ostins sestdien paziņoja par vēl gandrīz vienu miljardu ASV dolāru (945 miljoni eiro) ilgtermiņa atbalstu Ukrainai.
Zelenskis: Ukrainai vajadzīgs taisnīgs un stiprs miers
Ukrainai vajadzīgs taisnīgs un stiprs miers, kuru Krievija pēc dažiem gadiem nesagraus, kā tas jau ir noticis iepriekš, svētdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, piebilstot, ka to viņš sestdien tikšanās laikā Parīzē teicis jaunievēlētajam ASV prezidentam Donaldam Trampam un Francijas prezidentam Emanuelam Makronam.
Ierakstā platformā “Telegram” Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainu galvenokārt interesē “efektīvas miera garantijas”.
Karu “nevar izbeigt vienkārši ar papīriņu un dažiem parakstiem. Un pārtraukta uguns bez garantijām jebkurā brīdī var atkal uzliesmot,” brīdināja Ukrainas prezidents.
“Ir jāgarantē miera uzticamība un nedrīkst pievērt acis uz okupāciju,” norādīja Zelenskis, piebilstot, ka Ukraina karā zaudējusi 43 000 kritušo, bet 370 000 karavīru ievainoti.
Vairākas stundas pirms tam Tramps ierakstā platformā “Truth Social” mudināja sākt sarunas starp Ukrainu un Krieviju.
“Zelenskis un Ukraina vēlētos noslēgt vienošanos un pārtraukt neprātu. (..) Nekavējoties būtu jāpārtrauc uguns un būtu jāsāk sarunas,” uzsvēra Tramps.
“Pārāk daudz dzīvību ir tik nevajadzīgi zaudētas, pārāk daudz ģimeņu ir izpostītas, un, ja tas turpināsies, tas var pārvērsties par kaut ko daudz lielāku un daudz ļaunāku,” brīdināja nākamais ASV prezidents.
“Es labi pazīstu Vladimiru [Putinu]. Šis ir viņa laiks rīkoties. Ķīna var palīdzēt. Pasaule gaida!” piebilda Tramps.
Jau ziņots, ka sestdien Parīzē notika nedaudz vairāk kā pusstundu ilga trīspusēja Trampa, Zelenska un Makrona tikšanās. Sociālajos medijos Ukrainas prezidents sestdienas vakarā sarunas raksturoja kā “labas un produktīvas”.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 754 590
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 754 590 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1220 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 9519 tankus, 19 589 bruņutransportierus, 21 061 lielgabalu un mīnmetēju, 1253 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1023 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 20 093 bezpilota lidaparātus, 2859 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 30 989 automobiļus un autocisternas, kā arī 3636 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
