SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 19
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 750 610 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1660 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9514 tankus, 19 518 bruņutransportierus, 21 043 lielgabalus un mīnmetējus, 1253 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1020 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 20 023 bezpilota lidaparātus, 2857 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 30 899 automobiļus un autocisternas, kā arī 3633 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Braže: Galvenais NATO uzdevums ir atturēt Krieviju un palīdzēt Ukrainai
Galvenais NATO uzdevums ir atturēt Krieviju un palīdzēt Ukrainai, alianses ārlietu ministru sanāksmē šonedēļ uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Braže norādīja, ka alianses problēma ir Krievija, kas pati neapstāsies. Viņasprāt, Krievijas centieni ekselēt karadarbību pret Ukrainu, tai skaitā, piesaistot Ziemeļkorejas militāros spēkus, kā arī ikdienā veicot agresīvas un destabilizējošas hibrīdkara darbības pret NATO sabiedrotajiem, apliecina tās gatavību ilgtermiņa konfrontācijai.
“Mums ir jāizmanto visi pieejamie instrumenti – militāri, diplomātiski, ekonomiski, lai stratēģiski un efektīvi ierobežotu tās spējas atjaunot bruņotos spēkus un kopumā apdraudēt eiroatlantisko drošību,” norādīja Latvijas ārlietu ministre, uzsverot, ka “Krieviju jāiegrožo un jāapstādina”.
Tāpat viņa akcentēja, ka politiskā līmenī NATO sabiedroto vidū ir vienošanās – Ukraina būs NATO dalībvalsts, jautājums ir tikai kad un ar kādiem nosacījumiem.
Braže skaidroja, ka sabiedrotajiem Ukrainai ir jāsniedz iespējamais atbalsts – ātrāk un vairāk kā līdz šim, jo Ukrainas panākumi kaujas laukā un drošība Eiropā un globālā mērogā ir cieši saistīti.
“Situācija eiroatlantiskajā telpā nepārprotami apliecina – Eiropai jāiegulda vēl vairāk līdzekļus, lai stiprinātu savas aizsardzības spējas un aktivizētu Eiropas aizsardzības industrija, tostarp attīstot inovācijas un tehnoloģijas, kā arī jāiegulda kritiskās zemūdens infrastruktūras aizsardzībā, īpaši Baltijas jūrā,” pauda Latvijas ārlietu ministre.
Pirms samita, tiekoties ar starptautisko masu mediju pārstāvjiem, Braže uzsvēra, ka ir svarīgi, lai Krievijas eskalāciju veicinošās aktivitātes neradītu baiļu sajūtu vai šaubas – ne sabiedrībā, ne NATO sabiedrotajos – par vajadzību turpināt sniegt atbalstu Ukrainai.
“Iebiedēt un radīt paniku sabiedrībā, ietekmēt valdības, radīt šaubas par lēmumiem atbalstīt Ukrainu – arī tā ir daļa no Krievijas kara instrumentiem,” atzīmēja Braže.
Tādēļ būtiski esot stiprināt nacionālās drošības iestādes un to sadarbību NATO sabiedroto starpā, savukārt drošības dienestiem esot jārunā ar sabiedrību, jāskaidro situācija un Krievijas kara metodes.
NATO un Ukrainas padomes tikšanās laikā, piedaloties arī Ukrainas ārlietu ministram Andrijam Sibiham, Latvijas ārlietu ministre uzsvēra, ka sabiedrotajiem steidzami jānodrošina Ukraina ar pretgaisa aizsardzības sistēmām, lai novērstu turpmākos Krievijas triecienus pa enerģētikas un citiem kritiskās infrastruktūras objektiem.
Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa, lai sekmētu ciešāku un saskaņotāku NATO un ES sadarbību, sniedzot atbalstu Ukrainai, kā arī lai ES aizsardzības industrijas stratēģija nodrošinātu NATO kaujas spēju vajadzības.
Rinkēvičs: Krievijai pilnīgi nepārprotami jāliek saprast, ka tā nevar uzvarēt karā pret Ukrainu
Vienīgais veids, kā panākt politisku risinājumu Krievijas sāktajam karam Ukrainā, ir likt tai pilnīgi nepārprotami saprast, ka tā nevar uzvarēt, trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar Slovākijas prezidentu Peteru Pellegrīni uzsvēra Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Viņaprāt, patlaban tie, “kuriem nav slinkums”, mudina Ukrainu sēsties pie sarunu galda, būt saprātīgai, domāt par nākotni un diplomātiskiem risinājumiem, beigt karadarbību, taču šādi mudinājumi neizskan Krievijas virzienā. Rinkēvičs akcentēja, ka aizvadīto dienu, nedēļu laikā, sekojot līdzi tam, ko saka Krievijas vadošās personas, faktiski tiek noraidītas jebkāda veida sarunas.
“Tiek runāts, ka “speciālās militārās operācijas” mērķi ir jāizpilda. Atcerēsimies, ka “militārās operācijas” mērķis bija gāzt Ukrainas valdību, samazināt Ukrainas bruņotos spēkus un kaut kāda mistiska denacifikācija, ko neviens, iespējams, izņemot pašus krievus, nav sapratis,” preses konferencē uzsvēra Latvijas prezidents.
Pēc Rinkēviča paustā, tas tiek attiecināts pret Ukrainu, kura vienmēr ir bijusi cīnītāja un kura ir daudz cietusi Otrā pasaules kara laikā. Viņš atzīmēja, ka patlaban ir situācija, kurā upuri spiež piekāpties, bet varmākam – atļauj visu iespējamo.
Atbildot uz jautājumu, kādiem ir jābūt diplomātiskajiem centieniem, lai atbalstītu Ukrainu, Latvijas prezidents norādīja, ka jāturpina atbalsts, jāizdara spiediens uz Krieviju ar ekonomiskajām sankcijām un mobilizējot starptautisko sabiedrību. Viņaprāt, tikai tad, kad Krievija sapratīs, ka tālāk tā vairs nevar tikt, sāksies kaut kāds politiskais process.
Rinkēvičs akcentēja, ka ir daudz jautājumu, uz kuriem nav atbildes, piemēram, par to, ka jābūt zināmām garantijām, lai noslēgtu jebkura veida vienošanos. Viņš norādīja, ka Ukraina divas reizes ir diezgan rupji piekrāpta, noslēdzot Budapeštas un Minskas vienošanos.
“Kas liek domāt, ka vēl viens papīra gabals būs pietiekami spēcīgs garants, lai neatsāktos agresija? [..] Šķiet, ka tie, kuri vēlas nekavējošu pamieru par jebkādu cenu, nezina, kā līdz tam tikt, savukārt tiem, kuri vēlas Ukrainas uzvaru, pietrūkst pašiem spēka un pārliecības, lai dotu vairāk, laikā un neierobežotu Ukrainas iespējas atbalstu izmantot,” sacīja Latvijas prezidents.
Rinkēvičs norādīja, ka būt Rīgas pilī un diskutēt par šo jautājumu ir daudz vienkāršāk nekā brīdī, kad cieš Ukraina un tās cilvēki. Viņš atgādināja, ka Ukraina nesāka karu un tā nav agresors, karu uzsāka Krievija, un tā ir agresors. Viņaprāt, vienīgais veids, kā panākt politisku risinājumu Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā, ir likt tai pilnīgi nepārprotami saprast, ka tā nevar uzvarēt. To varot panākt ar spēcīgu, maksimāli militāri nodrošinātu Ukrainu un maksimāli ekonomiski un militāri novājinātu Krieviju. Latvijas prezidents pieļāva, ka varbūt tad kaut kas sanāks, taču ar “vienkāršu parunāšanos” nesanāks nekas.
Slovākijas prezidentam preses konferencē jautāja, kā valsts ar diplomātiskiem līdzekļiem varētu palīdzēt apturēt konfliktu un tikt līdz miera sarunām. Pellegrīni apliecināja, ka ar Latvijas prezidentu ir vienisprātis, ka jāturpina sniegt atbalsts Ukrainai, taču Slovākija piedāvā izmantot diplomātiskos risinājums.
“Mums ir visi militārie resursi, lai atbalstītu Ukrainu ceļā uz miera sarunām. Mēs nevaram pieļaut, ka Ukraina iesaistās sarunās ar pistoles stobru pie deniņiem. Tas neļautu līdzvērtīgi sarunāties. Sniedzot militāro atbalstu, mēs mēģinām stiprināt Ukrainas pozīcijas potenciālajās miera sarunās, taču Ukrainai pašai jālemj, kad tā ir gatava iet uz kompromisiem vai iesaistīties sarunās,” teica Slovākijas prezidents.
Pellegrīni klāstīja, ka bez Ukrainas nevar vienoties par diplomātiskiem risinājumiem. Viņš uzsvēra, ka Slovākija ir gatava piedāvāt Bratislavu kā vietu, kur miera sarunas varētu notikt. “Mēs esam gatavi piedāvāt atrisināt militāro konfliktu ar miera sarunām vai kara rezultātā, iesaistot arī citas lielvalstis – Ķīnu un Brazīliju, kā arī konfliktā iesaistītās puses,” viņš sacīja.
“Slovākija nemēģinās vienoties par miera iestāšanos Ukrainas vārdā. Tas ir jādara Ukrainai, mēs iestājamies par to, ka ir jāpārtrauc nogalināt iedzīvotājus un karavīrus,” žurnālistiem teica Slovākijas prezidents.
