SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 14

Krievijas karaspēks naktī uz otrdienu uzbrucis Ukrainai ar 188 “Shahed” tipa un nenoskaidrota tipa droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki, norādot, ka tas bijis lielākais krievu dronus skaits viena uzbrukuma ietvaros.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
15 lietas, no kurām jāatbrīvojas līdz Jaunajam gadam
“Mēs bijām gatavi veikt kodoltriecienu.” Bijušais Krievijas kodolspēku bāzes virsnieks atklāj kara pirmo dienu notikumus
Mājas
Ideālais banānu uzglabāšanas veids – tie nekļūs melni nedēļām ilgi
Lasīt citas ziņas

Uzbrukuma gaitā veikti triecieni kritiski svarīgai infrastruktūrai un dzīvojamām ēkām. Ukraiņu karavīri 76 dronus notriekuši, bet 96 dronu lokācija pazaudēta, domājams, elektroniskās karadarbības līdzekļu aktīva pielietojuma rezultātā.

Pieci droni aizlidojuši Baltkrievijas virzienā, teikts paziņojumā. Krievija izšāvusi arī četras ballistiskās raķetes “Iskander-M”. Atbilstoši provizoriskajai informācijai neviens cilvēks nav nogalināts vai ievainots.

CITI ŠOBRĪD LASA

Krievijas spēkiem Harkivas apgabalā izdevies šķērsot Oskilas upi

Krievijas karaspēkam 24.novembrī izdevies šķērsot Oskilas upi Harkivas apgabalā un ieņemt Ukrainas spēku pozīcijas pretējā krastā, vēsta Ukrainas analītiskais projekts “DeepState”.

Ja krievi tur izveidos placdarmu, tas varētu apdraudēt 20 kilometru attālumā esošās Kupjanskas aizsardzību.

“DeepState” analītiķi šo Krievijas armijas manevru dēvē par “diezgan negaidītu operāciju”.

“Tā nav tikai ūdens šķēršļa pārvarēšana, lai uzņemtu foto, jo ienaidnieks ir ieņēma vienas mūsu brigādes pozīciju,” teikts “DeepState” paziņojumā.

Vēstnieks: Krievijā radusies sajūta, ka kara virzība notiek tās interesēs

Krievijas armijas karavīri.
Foto: REUTERS/SCANPIX

Krievijā radusies sajūta, ka kara virzība notiek tās interesēs, un ir vēlme dot nosacītu izšķirošo triecienu, tādu viedokli intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” pauda Latvijas vēstnieks Polijā Juris Poikāns.

Tā kā tuvojas ziema, notiek uzbrukumi enerģētikas objektiem, un ir vēlme panākt, ka ukraiņi ziemas laikā salst, paliek bez elektrības, sacīja vēstnieks.

Viņš arī uzvēra, ka nākamais ASV prezidents ir solījis prezentēt savu miera plānu. “Acīmredzami, Krievija, saprotot, ka šāds plāns top, mēģina iegūt kaut kādu nosacītu priekšrocību, tādēļ notiek uzbrukumu kāpināšana, milzīgi uzbrukumi faktiski pa visu frontes līniju,” piebilda vēstnieks.

Spriežot par Krievijas kodoldoktrīnas atjaunināšana un triecienu Ukrainai ar jauna eksperimentāla tipa raķeti, Poikāns pauda, ka Polija pārāk labi pazīst Krieviju, lai varētu tikt iebaidīta ar šādiem lēmumiem.

Reklāma
Reklāma

Vēstnieks arī uzsvēra – neraugoties uz to, ka Polijas sabiedrībā atbalsts Ukrainai vairs nav tik izteikti redzams kā pirms diviem gadiem, ir absolūti skaidra apziņa, ko šis karš nozīmē. Stratēģiskais atbalsts Ukrainai viennozīmīgi saglabājas, akcentēja Poikāns.

Vācija drīzumā Ukrainai piegādās vēl divas sistēmas IRIS-T

Vācija tuvākajā laikā nodos Ukrainai vēl divas pretgaisa aizsardzības sistēmas IRIS-T, pavēstīja Vācijas militārās palīdzības Ukrainai galvenais koordinators Kristiāns Freidings.

Tiekoties ar žurnālistiem Kijivā, Freidings norādīja, ka viens no galvenajiem vizītes vēstījumiem ir tas, ka Vācijas atbalsts turpinās.

“Pēdējās dienās mēs esam piegādājuši artilērijas haubices, tankus, kājnieku kaujas mašīnas “Marder”,” sacīja amatpersona.

“Mēs esam uzsākuši savu trieciendronu programmu. Un nākamajām IRIS-T SLM un SLS sistēmām vajadzētu nonākt šeit tuvākajās dienās vēl līdz Ziemassvētkiem,” uzsvēra Freidings.

“Jūs patiešām varat paļauties uz Vācijas politiku, uz Vācijas tautu, kas jūs atbalstīs neatkarīgi no vēlēšanām, kas notiks pēc aptuveni astoņām nedēļām,” viņš sacīja.

“Man ir pilnīgi saprotams, ka šis karš ilgst jau vairāk nekā desmit gadus. Es uzskatu, ka vienmēr ir vērts un svarīgi panākt, ka to apzinās sabiedrība, jo īpaši Rietumeiropā,” uzsvēra Freidings.

Vācijas pretgaisa aizsardzības sistēmas IRIS-T.
Foto: REUTERS/SCANPIX

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 733 830

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 733 830 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1480 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 9435 tankus, 19 256 bruņutransportierus, 20 806 lielgabalus un mīnmetējus, 1254 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1004 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 19 552 bezpilota lidaparātus, 2765 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 30 042 automobiļus un autocisternas, kā arī 3683 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Lietuva iesniedz Krievijai protesta notu par kara noziegumiem pret Ukrainu

Lietuvas karavīrs.
Foto: AP/SCANPIX

Lietuvas Ārlietu ministrija iesniegusi Krievijai notu, kurā pausts stingrs protests pret kara noziegumiem pret Ukrainu un tās tautu.

Nota tika iesniegta Krievijas vēstniecības Lietuvā pilnvarotajam lietvedim Aleksandram Jolkinam, otrdien pavēstīja Ārlietu ministrija.

“Krievijai turpinot agresiju pret Ukrainu un arvien vairāk apšaudot Ukrainas pilsētas, to iedzīvotājus un kritiski svarīgu infrastruktūru, ar šausminošu regularitāti parādās ziņojumi par Krievijas spēku nošautiem neapbruņotiem ukraiņu karagūstekņiem un citiem kara noziegumiem,” teikts ministrijas paziņojumā.

Lietuvas Ārlietu ministrija norāda, ka pēdējo divu mēnešu laikā ir reģistrēti vismaz trīs šādi gadījumi, kuros par upuriem kļuvuši vairāk nekā 20 Ukrainas karavīri.

“Saskaņā ar Ženēvas konvencijām šāda izturēšanās pret karagūstekņiem ir kara noziegums. Šodien tikšanās laikā Krievijas Federācijas pārstāvim tika pateikts, ka, ja Krievijas vadība un tiesībaizsardzības iestādes neveic pasākumus, lai izmeklētu un novērstu šos noziegumus, tās tiks uzskatītas par šo noziegumu līdzdalībniecēm,” norādīja ministrija.

Arī Krievijas diplomātiem būs jāuzņemas līdzatbildība, jo viņi turpina attaisnot Kremļa militāro agresiju pret Ukrainu, teikts ministrijas paziņojumā.

Lietuvas Ārlietu ministrija vēlreiz aicināja Krieviju nekavējoties pārtraukt nelikumīgo agresiju pret Ukrainu, apturēt visus karadarbības pasākumus, izvest savus bruņotos spēkus no visas Ukrainas teritorijas un kompensēt Ukrainai visus zaudējumus, ko radījusi Krievijas militārā agresija.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.