SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 50
Visas Ukrainas militārpersonas, kas nonāk Krievijas gūstā, tiek pakļautas spīdzināšanai, tomēr “Azov” karavīrus spīdzina īpaši cietsirdīgi, viņiem nodara milzīgu kaitējumu veselībai vai pat nogalina, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes “Azov” starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja Jūlija Fedosjuka un seržants, filozofijas doktors Valentīns Dzjubenko.
Krievijas cietumos joprojām atrodas apmēram 900 cilvēku, kuri gūstā ir jau divarpus gadus. “Azov” brigādes karavīrus gūstekņu apmaiņās iekļauj pavisam reti, un tas nebija noticis pat gadu, līdz pirms pāris mēnešiem notika divas gūstekņu apmaiņas, kurās bija iesaistīti arī azovieši.
“Azov” pārstāvji pieļāva, ka šīs politikas maiņu izraisīja tas, ka Kurskas apgabalā gūstā tika saņemti Krievijas karadienestā iesauktie, kā arī Krievijas Federālā drošības dienesta Robežsardzes darbinieki, arī čečeni.
“Mēs saprotam, ka pret “Azov” karavīriem maina tikai Krievijai nozīmīgas militārpersonas. Piemēram, pirms gada 45 “Azov” karavīri tika apmainīti pret trim Krievijas lidotājiem. Tas mums rada lielas problēmas, jo Ukrainas rīcībā nav tik daudz Krievijai svarīgu gūstekņu, un līdz ar to ir ļoti grūti panākt mūsu cilvēku atbrīvošanu,” paskaidroja Fedosjuka.
Viņa norādīja, ka kopumā visas Ukrainas militārpersonas, kas nonāk Krievijas gūstā, tiek pakļautas spīdzināšanai.
“Diemžēl šausmu stāsti ir patiesi – viņus gūstā spīdzina vai pat nogalina, viņiem nodara milzīgu kaitējumu veselībai,” sacīja “Azov” starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja.
Viņa skaidroja, ka pret “Azov” tiek izdarīts īpašs spiediens, jo kopš 2014.gada šo pulku Krievija izvēlējās par savas propagandas mērķi.
“Zinot, ka “Azov” ir viena no efektīvākajām un motivētākajām Ukrainas armijas struktūrvienībām, krievi radīja to “Azov” tēlu, kas diemžēl zināmā mērā pastāv arī Rietumos un citur pasaulē. Krievijas mērķis bija pazemināt “Azov” efektivitāti, kas viņiem arī izdevās, jo no 2016. līdz 2024.gadam mums nebija ļauts saņemt Rietumu bruņojumu. Arī Mariupoli azovieši aizstāvēja bez Rietumu bruņojuma. To ir svarīgi saprast – gan uz šo lēmumu pieņēmēju, gan uz propagandas īstenotāju sirdsapziņas ir visi daudzie Mariupoles upuri. Ja mūsu cilvēkiem būtu moderns, kvalitatīvs bruņojums, tad pilsētas aizstāvība noritētu citādāk,” uzsvēra Fedosjuka.
“Laimīgā kārtā amerikāņu varas iestādes vasarā tika skaidrībā ar to, ka “Azov” nav nekāds neonacistisks grupējums, un par to priecājamies. Diemžēl birokrātiskā mašīna strādā lēni, un līdz šim Rietumu ieročus saņēmuši neesam.”
Viņa pauda pārliecību, ka azoviešu rokās šie ieroči tiks izmantoti maksimāli efektīvi, ja jau šī brigāde demonstrē tik augstus rezultātus, karojot ar ukraiņu jeb padomju ieročiem vai ieročiem, ko iegādājas brīvprātīgie ziedotāji.
“Varam tikai iedomāties, kādus rezultātus azovieši būtu sasnieguši, ja viņiem būtu moderns bruņojums,” viņa sacīja.
Fedosjuka uzskata, ka Krievijas propaganda ietekmēja arī tās struktūras, kas strādā ar “Azov” karagūstekņiem, un tās ir šīs propagandas angažētas: “Šie cilvēki ir desmit gadus par “Azov” klausījušies melus, tāpēc pret gūstekņiem izturas ar īpašu cietsirdību. To labi redzam, kad notiek apmaiņas, – cilvēki atgriežas nobadināti, ar sadragātiem kauliem, izsistiem zobiem, hematomām.”
Viņa minēja sava vīra piemēru, kurš tika apmainīts pirms Jaungada un atgriezās stipri klibodams, jo viņa kāja bija viena liela hematoma. “Krieviem ir tāda pratināšanas tehnoloģija, kad izmeklētāja pratināšanas laikā trīs cilvēki vienlaikus sit pa vienu un to pašu vietu kājā, rokā un kaklā, un manam vīram kāja pēc šādām pratināšanām vēl nebija sadzijusi. Uz viņa ķermeņa bija elektrošoka pēdas, un kopumā viņa organisma stāvoklis bija ļoti slikts. Gūstekņi tiek baroti ar ļoti nabadzīgu pārtiku, kurā nav nekādu uzturvielu, jo tā ir paredzēta tikai izdzīvošanai. Šī badināšana grauj hormonālo sistēmu un visu organismu kopumā,” stāstīja Fedosjuka.
Viņa norādīja, ka ir nepieciešams ļoti ilgs laiks, lai atjaunotos, kas arī visā pilnībā vairs nemaz nav iespējams.
Dzjubenko savukārt atgādināja par 2022.gada jūlijā notikušo krievu īstenoto vērienīgāko karagūstekņu masveida nogalināšanu, uzspridzinot baraku Oleņivkā Doneckas apgabalā). Šajā barakā atradās tikai “Azov” karavīri, no kuriem 53 tika nogalināti.
“Šis plānotais terora akts tika vērsts tieši pret azoviešiem,” norādīja “Azov” seržants, tomēr pauda saštutumu par to, ka šādu kara noziegumu izmeklēšana starptautisko tiesību kontekstā nav pilnvērtīga.
“Oleņivkas traģēdijas gadījumā mēs zinām, kas notika, visi to redzēja, Krievija nodeva nogalināto līķus, un ir daudz pierādījumu – pat cilvēki, kas izdzīvoja šajā barakā un vēlāk tika apmainīti, un var sniegt liecības. Tikmēr ANO misija, kas uzsāka izmeklēšanu, pēc trim mēnešiem to slēdza. Mēs uzskatām, ka tas nav pieņemami. Tādas lietas var turpināt gadiem ilgi, īpaši, ja nav pieejas notikuma vietai,” sacīja Dzjubenko.
Viņš norādīja, ka ļoti reti kāds runā par to, ka brazīliešu ģenerālis, kas bija iecelts par ANO izmeklēšanas misijas vadītāju, pirms tam ilgstoši strādāja Maskavā kā Brazīlijas militārais atašejs, tātad ar sakariem Krievijas militārajās aprindās. Viņa kolēģe šajā komisijā, islandiete, ilgi strādāja EDSO misijā Ukrainā vēl pirms pilna apmēra Krievijas iebrukuma un nedokumentēja noziegumus, ko pastrādāja Krievijas spēki un prokrieviskie separātisti Ukrainas austrumos.
“Citu valstu pārstāvji, arī amerikāņi, islandieti kritizēja par ļoti vienpusēju reģionā notiekošā vērtēšanu – nepavisam ne par labu Ukrainai. Mēs uzskatām, ka šajā izmeklēšanā bija manāma zināma angažētība, un pati komisija tika slēgta jau dažus mēnešus pēc izmeklēšanas uzsākšanas,” sacīja Dzjubenko.
Fedosjuka piebilda, ka Ukraina pieprasa jaunu izmeklēšanu, kurā būtu iesaistīti cilvēki, kuri nav vienas puses angažēti.
“Mēs uzskatām, ka šis bija viens no cietsirdīgākajiem noziegumiem, kas pārkāpj gan Ženēvas konvenciju, gan vienkārši vispārcilvēciskas normas, un aicinām starptautisko sabiedrību pievērst tam uzmanību. Diemžēl tā pievērsta netiek, un cilvēki pasaulē nemaz par šo traģēdiju nezina,” viņa sacīja. “Visi iepriekš uzskaitītie fakti – gūstekņu spīdzināšana un nogalināšana – ir iemesls, kāpēc visās karagūstekņu apmaiņās “Azov” karavīriem jādod prioritāte, jo cilvēki vienkārši var nenodzīvot līdz kādai “visi pret visiem” apmaiņai.
Žurnāls: Krievi plāno uzbrukumu Zaporižjai
Krievijas armija gatavojas uzbrukumam Zaporižjas pilsētai, kas atrodas 30 kilometru attālumā no frontes līnijas, atsaucoties uz Ukrainas izlūkdienestu sniegto informāciju, vēsta britu žurnāls “The Economist”.
Tomēr precīzs operācijas sākuma laiks neesot zināms.
Kāds izlūkdienesta pārstāvis sacījis, ka operācijā varētu būt iesaistīti līdz 130 000 Krievijas karavīru.
Pēdējo divu mēnešu laikā Krievijas karaspēks ir pastiprinājis triecienus Zaporižjai ar raķetēm un vadāmajām bumbām, pilsētā sagraujot 1500 māju.
Ir atdzīvojusies arī frontes līnija, kur atkal pastiprinājušās apšaudes.
Ukrainai Zaporižja ir stratēģiski svarīga – tas ir viens no trim atlikušajiem smagās rūpniecības centriem un ir ļoti svarīgs Ukrainas kā valsts izdzīvošanai, norāda “The Economist”.
Pilsēta ir svarīga arī Kremlim, atgādina izdevums.
Krievijas diktators Vladimirs Putins jau 2022.gada rudenī paziņoja par visa Zaporižjas apgabala aneksiju, lai gan Krievijas armija tobrīd kontrolēja tikai trešdaļu apgabala.
Tiesa, ne visas Ukrainas militārpersonas uzskata, ka Krievija jau ir gatava uzbrukumam Zaporižjai.
Tā Ukrainas armijas pulkvedis Oleksijs Hilčenko izdevumam pastāstījis, ka pirmajā posmā, uzbrūkot pilsētai, Krievijas karaspēks plānojis iesaistīt divas divīzijas (20 000-30 000 karavīru), taču pusi no tām nācies novirzīt uz Kurskas apgabalu, lai tur atvairītu Ukrainas ofensīvu.
“Viņi vēl nav gatavi triecienam, bet, kad būs gatavi, pirmais trieciens būs vissmagākais,” par situāciju Zaporižjas apgabalā “The Economist” pastāstījis armijas 118.brigādes bataljona komandieris.
Pašlaik, gatavojoties Krievijas ofensīvai, armija ap Zaporižji būvē jaunas aizsardzības līnijas, arī mīnu laukus, inženiertehniskās barjeras, betona un dzelzs konstrukcijas.
Trampa padomnieks: Situācija Ukrainā pārvēršas Pirmā pasaules kara ierakumu karā
Krievijas un Ukrainas karš lielā mērā kļūst par karu, kāds bija Pirmā pasaules kara ierakumu karš, intervijā telekanālam “Fox News” teica jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa nacionālās drošības padomnieka amatam izraudzītais kongresmenis Maikls Volcs.
“Šajā frontē tā ir absolūta cilvēku un personāla gaļas mašīna,” sacīja kongresmenis. “Tas vairāk atgādina Pirmā pasaules kara ierakumu karu,” viņš teica.
Volcs norādīja, ka Tramps ir “ārkārtīgi nobažījies” par šo konfliktu.
“Prezidents Tramps ir ārkārtīgi noraizējies par tur notiekošo slaktiņu un atkal jautā – “kā mēs atjaunosim atturēšanu un kā mēs panāksim mieru”,” sacīja kongresmenis.
Uz jautājumu, kāpēc Tramps nav biežāk publiski izteicies par situāciju Ukrainā, Volcs atbildēja, ka Tramps ir “nobažījies par eskalāciju un par to, uz kurieni tas viss ved”.
“Mums tas ir jānoved līdz atbildīgam noslēgumam,” viņš piebilda. “Mums ir jāatjauno atturēšana, jāatjauno miers un jāapsteidz šīs eskalācijas kāpnes, nevis jāreaģē uz to,” teica Volcs.
Kongresmenis “Fox News” ēterā cita starpā arī komentēja konflikta eskalāciju – Ziemeļkorejas karavīru nonākšanu kaujaslaukā, ASV atļauju ukraiņiem izmantot amerikāņu raķetes pret mērķiem Krievijā un tam sekojušo Krievijas triecienu Ukrainai ar eksperimentālu ballistisko raķeti, kā arī ASV atļauju ukraiņiem izmantot amerikāņu kājnieku mīnas.
Krievija Ukrainā jau ir izmantojusi kājnieku mīnas.
