SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 21
Naktī uz otrdienu Ukrainas armija pirmo reizi veikusi triecienu Krievijas teritorijā ar ASV tāla rādiusa raķetēm ATACMS, atsaucoties uz anonīmiem avotiem Ukrainas bruņotajos spēkos, vēsta izdevums “Forbes Ukraine”.
Avots izdevumam apstiprināja uzbrukumu ar ballistisko raķeti ATACMS Krievijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes 67.arsenālam Karačovā, Brjanskas apgabalā. Oficiāli neviens no Ukrainas valdības vai militārās vadības pārstāvjiem šo informāciju nav komentējis.
Vienlaikus Ukrainas armijas ģenerālštābs no rīta apstiprināja, ka 19.novembra naktī Aizsardzības spēki trāpīja “Krievijas karaspēka materiālā un tehniskā atbalsta arsenālam Brjanskas apgabala Karačovas pilsētas rajonā”, nenorādot, ar kāda veida ieročiem tas tika panākts. Dezinformācijas apkarošanas centrs ziņoja, ka noliktavā atradās artilērijas munīcija, arī Ziemeļkorejas munīcija viņu sistēmām, vadāmās aviācijas bumbas, pretgaisa raķetes un munīcija reaktīvajām palaišanas sistēmām.
Ziņots, ka pulksten 2.30 mērķa teritorijā fiksēti 12 sekundāri sprādzieni un detonācija.”Turpināsies Krievijas okupantu armijas munīcijas noliktavu iznīcināšana, lai apturētu Krievijas bruņoto agresiju pret Ukrainu. Turpinājums sekos…,” norādīja ģenerālštābs.
Krievijas diktators Vladimirs Putins 19.novembrī ar dekrētu apstiprināja Krievijas atjaunināto kodoldoktrīnu. Tas notika neilgi pēc tam, kad Baltais nams atļāva Ukrainai veikt triecienus ar amerikāņu tāla rādiusa raķetēm dziļi Krievijas teritorijā. Viens no kodolieroču izmantošanas nosacījumiem ir “ballistisko raķešu palaišana”.
17.novembrī laikraksts “The New York Times” ziņoja, ka pašreizējais ASV prezidents Džo Baidens pirmo reizi atļāvis Ukrainai izmantot tāla darbības rādiusa raķetes ATACMS, lai uzbruktu Krievijai. ASV raķešu ATACMS darbības rādiuss atkarībā no modifikācijas var būt no 140 līdz 300 kilometru.
Ukraina 60% budžeta atvēl aizsardzībai un drošībai
krainas likumdevēji otrdien apstiprināja 2025.gada valsts budžetu, kurā 60% no visiem izdevumiem paredzēti aizsardzībai un drošībai.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas publicētajiem budžeta dokumentiem deputāti nobalsoja par aizsardzības un drošības izdevumu apstiprināšanu 2,23 triljonu hrivnu (51 miljardu eiro) apmērā no kopējā 3,6 triljonu hrivnu (82 miljardu eiro) budžeta.
“Ņemot vērā ierobežotos resursus, šajā budžetā ir skaidri noteiktas prioritātes – aizsardzība, drošība, atbalsts iedzīvotājiem, valsts attīstība un atjaunošana,” norādīja premjerministrs Deniss Šmihaļs. “Tās ir lietas, kas padara mūs stiprākus un ved uz uzvaru.” “Visi iedzīvotāju un uzņēmumu nodokļi nākamgad tiks izmantoti mūsu valsts aizsardzībai un drošībai,” Šmihaļs pauda ierakstā sociālajos tīklos.
Budžets tagad tiek nodots parakstīšanai prezidentam Volodimiram Zelenskim. Par to, ar kādiem izaicinājumiem Kijiva saskaras, finansējot karu, liecina arī tas, ka Krievija savai aizsardzībai un drošībai nākamgad plāno tērēt trīs reizes vairāk.
Ukrainas aizsardzības izdevumi 2025.gadā ir tikai nedaudz lielāki nekā šogad, jo valsts septembrī par trešdaļu palielināja 2024.gadam paredzētos budžeta izdevumus.
Krievijas triecienā kopmītnei Hluhivā 12 nogalinātie
Krievijas triecienā kopmītnēm Sumu apgabala Hluhivā nogalināti 12 cilvēki, kuru vidū ir arī bērns, paziņojis Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienests.
Daļēji sabrukušajā ēkā atrastas 12 cilvēku mirstīgās atliekas. Nogalināto vidū ir septiņus gadus vecs zēns un viņa māte, kā arī kāda seniore un viņas 59 gadus vecais dēls.
Trieciena rezultātā ievainojumus guvuši vēl 11 cilvēki, tajā skaitā divi bērni.
Sumu apgabala kara administrācija platformā “Telegram” informēja, ka pirmdienas vakarā Krievija uz kopmītni raidīja divus uzbrukuma lidrobotus “Shahed”.
Sākotnēji tika ziņots par sešiem nogalinātajiem un 12 cietušajiem.
Notikuma vietā turpinās glābšanas darbi un seku likvidēšana.
Zelenskis: Ukrainai nākamgad jāsaražo 30 000 tālās darbības dronu
Ukrainai nākamgad jāsaražo vismaz 30 000 tālās darbības rādiusa dronu un 3000 vadāmo raķešu un raķešdronu, otrdien uzrunājot parlamentu, sacīja prezidents Volodimirs Zelenskis.
Prezidents likumdevēju sapulci iepazīstināja ar Ukrainas iekšējās noturības plānu.
“Mēs paātrinām visus centienus, kas saistīti ar dronu ražošanu. Nākamgad Ukraina saražos vismaz 30 000 tālās darbības rādiusa dronu,” sacīja prezidents.
“Mūsu mērķis ir saražot vismaz 3000 spārnoto raķešu un raķešdronu. Tāpat kā šogad arī nākamgad pilnībā izpildīsim visu pārējo veidu dronu ražošanas un piegādes mērķus,” norādīja Zelenskis.
Viņš arī vērsa uzmanību uz patlaban notiekošo darbu pie Ukrainas raķešu programmas, kurai ir daudzsološi rezultāti.
“Runājot par mūsu raķešu programmu, daudzi, jo īpaši krievi, jau ir iepazinušies ar mūsu ukraiņu raķetēm “Neptun”,” sacīja prezidents.
“Taču mēs esam izgatavojuši arī tāla darbības rādiusa raķešu “Neptun” versijas. Es lepojos ar mūsu Ukrainas izstrādātājiem un raķešu ražotājiem,” norādīja Zelenskis.
Šā gada sākumā Ukrainas ražotāji saražoja pirmās 100 raķetes un veiksmīgi palielināja vadāmo raķešu “R-360 Neptun” masveida ražošanu.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 724 050
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 724 050 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1610 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9382 tankus, 19 092 bruņutransportierus, 20 632 lielgabalus un mīnmetējus, 1252 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 999 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 19 111 bezpilota lidaparātus, 2754 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 29 548 automobiļus un autocisternas, kā arī 3672 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Borels: ES Ukrainai piegādājusi miljonu artilērijas šāviņu
Eiropas Savienība (ES) ir izpildījusi savu solījumu piegādāt Ukrainai vienu miljonu artilērijas šāviņu, otrdien apliecināja ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels.
“Mēs esam sasnieguši mērķi – vienu miljonu artilērijas šāviņu. Tie jau ir piegādāti Ukrainai,” preses konferencē Briselē sacīja Borels.
“Pirms dažām dienām mēs bijām 99% stadijā un reāli kavējāmies dažus mēnešus. Bet šis viens miljons šāviņu jau ir piegādāts Ukrainai,” viņš piebilda.
ES turpinās to darīt, jo “Krievija turpina saņemt ievērojamas munīcijas, raķešu piegādes no Ziemeļkorejas un Irānas”, sacīja Borels.
“Bez Ziemeļkorejas un Irānas atbalsta Krievija nevarētu turpināt šo karu,” norādīja ES augstais ārlietu pārstāvis.
