SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 16
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins pēc sarunām ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu ceturtdien izteicies par labu tam, lai tiktu atsāktas sarunas Ukrainas kara jautājumā.
Kremlis savukārt paziņoja, ka nesaskata izredzes Ķīnai kļūt par starpnieku Ukrainas konfliktā un Maskavai neesot cita ceļa kā turpināt ofensīvu.
Sji atkārtoja Ķīnas nostāju, ka jāizrāda savaldība un jādara viss, lai izvairītos no situācijas pasliktināšanās vai izraisītu situācijas iziešanu ārpus kontroles.
Ir jāizvairās no uzbrukumiem civilistiem un civilajiem objektiem un jāievēro apņemšanās nepielietot kodolieročus, norādīja Ķīnas prezidents.
Nekādā gadījumā nav pieļaujama bioloģisko un ķīmisko ieroču izmantošana, uzbrukumi civilajiem kodolobjektiem, tādiem kā atomelektrostacijas, viņš uzsvēra.
Savā paziņojumā Sji lielā mērā pauda nostāju, kas izklāstīta februārī publiskotajā Pekinas miera plānā.
Sji no jauna norādīja, ka “vērā jāņem visu pušu leģitīmās drošības intereses”, ar šo nostāju paužot Maskavai līdzīgu redzējumu.
Ķīnas prezidents arī aicināja veidot “līdzsvarotu Eiropas drošības struktūru”, kas parasti tiek saprasts kā ASV un NATO paplašināšanas kritika.
Tāpat kā februāra 12 punktu plānā Sji nenosodīja Krievijas agresiju. Runā arī nebija nekādu norāžu, ka Ķīna grasītos likt lietā savu ietekmi uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Taču Sji sarunā ar Makronu pauda gatavību atbilstošā mirklī sazvanīties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, atklāja kāds Francijas diplomāts, kurš bija klāt abu valstu līderu tikšanās laikā.
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, kura arī piedalījās Sji un Makrona sarunās, atzinīgi novērtēja Ķīnas prezidenta pausto gatavību sarunai ar Ukrainas prezidentu.
“Bija interesanti dzirdēt, kā prezidents Sji atkārtoti pauž gatavību runāt tad, kad apstākļi un laiks būs piemērots. Manuprāt, tas ir pozitīvs elements,” preses konferencē pēc sarunām sacīja Leiena.
Diplomāts arī sacīja, ka Makrons aicinājis Sji nepiegādāt Krievijai neko tādu, kas var tikt izmantots karā pret Ukrainu.
Rietumi bažījas, ka Ķīna varētu sākt piegādāt Krievijai ieročus.
Arī Leiena brīdināja Sji nepiegādāt ieročus Krievijai.
“Agresora apbruņošana būtu pretrunā starptautiskajām tiesībām, un tā arī būtiski kaitētu mūsu attiecībām,” sacīja Leiena.
Runājot par kara izbeigšanu, EK prezidente izteicās, ka Eiropas Savienība (ES) paļaujas uz Ķīnu, ka tā “pildīs savu lomu un veicinās taisnīgu mieru, kas respektē Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti”.
Leiena pievilda, ka sarunās ar Sji viņa uzsvērusi atbalstu Zelenska miera plānam.
Viņa arī atzinīgi novērtēja Ķīnas brīdinājumus neizmantot kodolieročus.
Arī Francijas prezidents, vēršoties pie Sji, ceturtdien sacīja: “Es zinu, ka varu ar jums rēķināties, lai vestu Krieviju pie prāta un visus pie sarunu galda.”
Kopīgajā paziņojumā pēc sarunām abi līderi no jauna pauda aicinājumu uz Kijivas un Maskavas miera sarunām, “cik vien drīz iespējams”.
Tikmēr Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs, jautāts par Ķīnas iespējamo vidutājas lomu pēc Makrona izteikumiem, atbildēja: “Neapšaubāmi, Ķīnai ir ļoti efektīvs un pārliecinošs starpnieka potenciāls. Bet situācija ar Ukrainu ir sarežģīta, pagaidām tur nav izredžu uz politisku noregulējumu.”
“Šobrīd mums nav citu iespēju, izņemot speciālās militārās operācijas turpināšanu,” uzsvēra Peskovs.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 176 630 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 176 630 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 390 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Krievija zaudējusi 3631 tanku, 7013 bruņutransportierus, 2714 lielgabalus, 532 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 281 zenītartilērijas iekārtu, 306 lidmašīnas, 292 helikopterus, 2287 bezpilota lidaparātus, 911 spārnotās raķetes, 5574 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 302 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Zelenska birojā pieļauj sarunas ar Krieviju par Krimu
Ukraina ir gatava vest sarunas ar Krieviju par Krimas atpakaļnodošanas nosacījumiem, ja Ukrainas armija pretuzbrukuma gaitā nonāks līdz Krimas administratīvajām robežām, intervijā laikrakstam “Financial Times” sacīja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks Andrijs Sibiha.
“Ja mums izdosies sasniegt mūsu stratēģiskos mērķus kaujas laukā un kad mēs būsim nonākuši uz administratīvās robežas ar Krimu, mēs esam gatavi atšķirt diplomātisko lappusi apspriešanai, bet tas nenozīmē, ka mēs izslēdzam iespēju atbrīvot Krimu militārā ceļā,” sacīja Sibiha.
Viņš piebilda, ka arvien biežākie Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un viņa administrācijas amatpersonu pārspriedumi par Krimu ir saistīti ar plānoto Ukrainas armijas uzbrukumu.
Laikraksts norāda, ka Sibihas vārdi ir “visskaidrākais paziņojums par ieinteresētību sarunās ar Krievijas Federāciju” kopš 2022.gada aprīļa.
Ukrainas vadība vairākkārt norādījusi, ka karš ar Krieviju var tikt izbeigts tikai pēc Krievijas karaspēka aiziešanas no pilnīgi visas Ukrainas teritorijas un Ukrainas suverenitātes atjaunošanas starptautiski atzītajās 1991.gada robežās, tas ir, arī Krimā un Donbasā.
Līdz pēdējam laikam Kijiva runāja vienīgi par militāru Krimas atgūšanas operāciju.
Krievijas un Ukrainas sarunas par konflikta noregulējumu notika 2022.gada februārī un martā, bet kopš aprīļa, kad gaismā nāca fakti par mierīgo iedzīvotāju masveida slepkavībām Krievijas okupētajā Bučā, tās tika iesaldētas.
Kremlī vairākkārt norādījuši, ka nekādu sarunu par 2014.gadā okupētās Krimas statusu nevar būt.
